Piemērots sods brūnā lāča vajātājam
Saskaņā ar ekspertu vērtējumu un iegūtajiem video materiāliem vajātais lācis bija spiests ilgstoši skriet ar ātrumu 25–30 km/h, kas ir tuvs pieauguša lāča maksimāli iespējamam skriešanas ātrumam (40–50 km/h), ko tas spēj saglabāt tikai īsā distancē.
112

Piemērots sods brūnā lāča vajātājam

Jauns.lv

Pēc administratīvās pārkāpuma lietas materiālu un ekspertu atzinuma izvērtēšanas Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) vainīgajam par aizsargājamās sugas brūnā lāča Ursos arctos īpatņa apzinātu traucēšanu ir piemērojusi naudas sodu 600 eiro.

Piemērots sods brūnā lāča vajātājam...

Saskaņā ar ekspertu vērtējumu un iegūtajiem video materiāliem vajātais lācis bija spiests ilgstoši (vismaz 2,5 min.) skriet ar ātrumu 25–30 km/h, kas ir tuvs pieauguša lāča maksimāli iespējamam skriešanas ātrumam (40–50 km/h), ko tas spēj saglabāt tikai īsā distancē. Notikuma dienā tuvākajās meteoroloģiskajās stacijās fiksētā gaisa temperatūra pārsniedza 29° C dienā un 20° C – vidēji diennaktī, kas ir ļoti augsta temperatūra šādai dzīvnieka fiziskai slodzei.

Eksperti norāda, ka augusta beigās brūnie lāči Latvijā ir pilnībā atguvuši iepriekšējās ziemas guļas laikā zaudēto ķermeņa masu, turpina augt un sāk pastiprināti uzkrāt taukus nākamajai ziemai, bet neraksturīgi augsta fiziskā slodze šo procesu var būtiski aizkavēt, kā arī provocē nepieciešamību atjaunot enerģijas rezerves, nodarot saimnieciskus postījumus, piemēram, izēdot medu no bišu stropiem. Lai arī nav pierādījumu video redzamā lāča dzimumam un vecumam, tas visdrīzāk ir jauns dzīvnieks, kuram var vēl nebūt izveidojusies stabila individuālā teritorija, līdz ar to šāda skrējiena nogurdināta dzīvnieka pēkšņa nokļūšana pieauguša lāča teritorijā var beigties letāli ar teritorijas saimnieka uzbrukumu. Tāpat, vajāšanas laikā uz ceļa sastopoties ar kādu citu dzīvnieku vai cilvēku, lācis aizstāvoties visdrīzāk tam būtu uzbrucis.

Atbilstoši savai kompetencei un deleģētajam funkcijām pārvalde administratīvā pārkāpuma lietu rosinājusi un skatījusi atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam, kas liedz apzinātu aizsargājamo sugu traucēšanu un paredz sodu par šo normu pārkāpšanu. Papildu tam lieta nodota arī Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas lems par personas saukšanu pie administratīvās atbildības par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumam (59.pants).

Atgādinām, ka  saziņas vietnē Whatsapp daudzkārt  tika pārpublicēts video, kurā redzams, kā kāds vīrietis diennakts tumšajā laikā ilgstoši, braucot nopakaļ ar automašīnu, trenc pusaugu lāci pa meža ceļu. Lai gan sākotnēji pārvaldes speciālisti lēsa, ka norises vieta ir pierobežā, tomēr izrādījās, ka lācis vajāts Lubāna mitrāja tuvumā. Ar sabiedrības iesaisti lāča vajātājs drīzumā tika identificēts un savu vainu atzina.  

Brūnais lācis ir aizsargājama suga gan Latvijā, gan Eiropā, un saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu par aizsargājamas sugas īpatņa apzinātu traucēšanu vainīgā persona var saņemt naudas sodu līdz 700 eiro.

Valsts bioloģiskās daudzveidības monitoringa dati rāda, ka pēdējos gados lāču skaits pieaug visā Baltijas populācijā, tas nozīmē, ka vairāk lāču ienāk Latvijā un daļa no tiem paliek te uz dzīvi. Senāk galvenais iemesls lāču skaita samazinājumam un izzušanai bija medības. Tā kā tagad tās Latvijā nav atļautas un Igaunijas pierobežā tās ilgstoši bija ierobežotas, lāču populācija atjaunojas. Saskaņā ar aktuālajiem monitoringa datiem Latvijā savvaļā sastopami apmēram 60 lāči.