Ijabs: Eiropas institūcijas un vēlēšanu likums ir jāreformē

Eiroparlamentārieša ieskatā, jādomā par to, kā ES funkcionē kopumā. Tas ir jautājums par lemtspēju, jo aizvadīto gadu laikā, dažādo krīžu ietekmē ES spēja reaģēt uz, piemēram, Covid-19 krīzi vai Krievijas agresiju Ukrainā, nav bijusi pietiekami pilnīga. Tas attiecas arī uz savienības demokrātisko pamatu, proti, lai Eiropas pilsoņi būtu pietiekami iesaistīti lēmumu pieņemšanā.

Runājot par EP vēlēšanas sistēmas maiņu, pēc Ijaba paustā, esot virkne dažādu jautājumu, kas ir visnotaļ strīdīgi, bet ideja pati par sevi ir "diezgan loģiska", proti, eiropieši gribot Eiropas vēlēšanas, nevis 27 dažādas vēlēšanas katrā dalībvalstī.

Tāds vēlēšanu modelis varētu nodrošināt to, ka dažādas partijas Eiropā aizstāvētu dažādas perspektīvas par ES nākotni, nevis nodarbotos tikai ar pašmāju lietām. Politiķis uzsvēra, ka patlaban "de facto" EP vēlēšanas ir 27 dažādas vēlēšanas, kurās piedalās 27 dalībvalstu partijas. Viņa ieskatā, lielākoties runa ir ne tik daudz par Eiropu un dažādiem skatījumiem uz Eiropu, bet runa ir par pašmāju politiku.

"Mēģinājums reformēt EP vēlēšanu sistēmu ir saprotama. Pašreizējais piedāvājums šķiet diskutabls, jo tur ir iekļautas lietas, kas no Latvijas nacionālo interešu viedokļa būtu jāpārdomā. Piedāvājums ir tāds, ka līdzās esošajiem 705 EP deputātiem varētu ievēlēt vēl 28 deputātus, kas būtu ievēlēti no visas Eiropas," sacīja EP deputāts.

Politiķis atzīmēja, ka šādas rīcības īstenošana radītu dabiskas priekšrocības lielajām dalībvalstīm. Vēlētāji no Latvijas, ja viņi vispār spētu ietekmēt vēlēšanu rezultātu, visdrīzāk ievēlētu kādu kandidātu no citām valstīm, piemēram, Vācijas, Francijas, Itālijas vai Polijas.

Ijabs skaidroja, ka konkrētais piedāvājums ir pieņemts EP rezolūcijā, kur ietverti arī citi jautājumi, piemēram, ka tām partiju kandidātiem, kas piedalās vēlēšanās ir biļeteniem ir jānorāda ne tikai savas nacionālās partijas identitāte, bet jānorāda arī sava piederība kādai no Eiropas politiskajām grupām, kas nosaka toni parlamentā.

Tāpat nav peļams priekšlikums, ka 9. maijs būtu EP vēlēšanu diena. Politiķis norādīja, ka tas arī simboliski būtu apsveicami, jo zināma daļa Latvijas iedzīvotāju 9. maijs saistās ar kaut ko citu, nevis ar Eiropas Savienības dibināšanu.

"Iniciatīva 9. maijā rīkot civilizētas, demokrātiskas Eiropas vēlēšanas nav slikta lieta. Tas gan, protams, lauztu tradīciju, ka Latvijā vēlēšanas parasti tiek rīkotas sestdienā. EP rezolūcijā ir runa arī procentuālajām barjerām, kurām nevajadzētu pārsniegt 5%. Vācijā, piemēram, EP vēlēšanās tāda sliekšņa nav, tāpēc tur parlamentā ievēlēt mazās partijas, ko mēs saucam par sīkpartijām," atzīmēja politiķis.

Priekšlikumi arī paredz izveidot arī Eiropas vēlēšanu iestādi, kas konsekventi sekot līdzi tam, kā Eiropas vēlēšanas notiek, tomēr, pēc Ijaba paustā, lielākās diskusijas ir par 28 no pārnacionālajiem sarakstiem ievēlamiem deputātiem.

Viņš atzīmēja, ka ideja pati par sevi, ka Eiropas vēlēšanās iedzīvotāji balso par Eiropas partijām, ir saprātīga, cits jautājums, kā tas praktiski notiks. Pašreizējā piedāvājumā jebkuram latvietim iekļūt šo 28 deputātu vidū būtu ārkārtīgi sarežģīti. EP deputāts pieļāva, ka atklāts jautājums, vai ES Padome šajā virzienā vispār varēs kaut ko pielemt.

Savukārt, runājot par iespējamo ES pamatlīgumu grozīšanu, politiķis atzīmēja, ka nepiekrīt Latvijas nostājai, kas tika pausta ES Vispārējo lietu padomes sēdē. Lai gan karš patlaban neapšaubāmi ir prioritāte, tomēr, ja netiks reformētas institūcijas, ES būs grūti pretstāvēt karam un krīzēm ilgtermiņā.

Viņa ieskatā, Eiropa ir vajadzīga tieši tādēļ, lai varētu pārvarēt ģeopolitiskas krīzes, Krievijas un citu valstu potenciālo agresiju. Politiķis uzsvēra, ka ir jāstiprina institūcijas, ja tas netiks darīts, pastāv risks, ka bloks izjuks. Ijaba ieskatā, ES darbā ir virkne lietu, kas būtu jāmaina un jāuzlabo.

"Visnotaļ uzskatāmi, ka ES nepieciešamas kompetences tajās jomās, kādas tai līdz šim nav bijušas, un šīs kompetences var piešķirt tikai ar līgumu grozījumiem. Varu minēt uzskatāmu piemēru - veselības aprūpe. Covid-19 pandēmijas laikā redzējām, cik ļoti mums pietrūkst kopīgas Eiropas atbildes uz šiem izaicinājumiem, tai skaitā ar vakcīnu iepirkumiem," skaidroja politiķis.

Tāpat runa ir par Latvijai ne mazāk svarīgu lietu, kā sankcijas pret Krieviju, kas patlaban ir kļuvušas zināmā mērā ķīlnieka lomā, jo Ungārija, kuras premjerministrs Viktors Orbāns ir Putina darījumu partneris, lēmuma pieņemšanu bloķē. Ijabs retoriski jautāja, vai tiešām cilvēki domā, ka šo karu varēs ilgtermiņā uzvarēt, nereformējot institūcijas un ļaujot atsevišķām valstīm arī turpmāk bloķēt Eiropas vienoto atbildi.

Saistībā ar iecerēm mainīt EP vēlēšanu sistēmu un Konventa sasaukšanu, Ijabs uzsvēra, ka jautājums ir par to, vai mēs gribam padarīt Eiropu demokrātiskāku. Viņa ieskatā, tai ir tādai jākļūst, jo nevar ES augstākās amatpersonas "izvilkt kā trusīšus no cilindra" un pateikt, lūk, dārgie eiropieši, te jums jaunais Eiropas Komisijas prezidents.

"Es runāju par līdzšinējo praksi, kā tiek izvēlēts EK prezidents. Ja parlamentā demokrātiskā ceļā ir ievēlēti deputāti, tad EK prezidenta izvēles gadījumā toreiz sanāca kopā vēl 28 dalībvalstu valdību vadītāji. Viņi aiz slēgtām durvīm "izvilka no cilindra" bijušo Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu, un tā viņa kļuva par EK prezidenti" skaidroja politiķis.

Ijaba ieskatā, ja ES augstākās amatpersonas izvēli pilsoņi vispār nevar ietekmēt, jo to dara valdību vadītāji, tā būtu viena no reformējamām lietām. Viņa ieskatā, arī EP būtu jādod lielākas tiesības budžeta jautājumos, jo patlaban EP par budžetu var tikai izteikties un iespējas ietekmēs ES budžetu ir krietni ierobežotas, piemēram, par budžeta ieņēmumu daļu. Viņaprāt, ES ir nepieciešamas pārmaiņas, jo pretējā gadījumā tā nevarēs stāvēt pretim tiem izaicinājumiem, ar kuriem patlaban saduras pasaule.

Jautāts, vai izdosies panākt vienošanos par reformām, politiķis norādīja, ka viena no labākajām Eiropas pusēm vēsturiski ir bijusi tāda, ka lielu un nozīmīgu lēmumu pieņemšanā Eiropas politikā veidojas kompromisi, uzklausot dažādus viedokļus. Ijabs norādīja, ka EP kā vienīgās tieši vēlētās ES institūcijas viedoklis ir jāizlīdzsvaro ar valsts valdību viedokli.

"Ja runā par to, cik reāli vai nereāli tas varētu būt, pirmkārt, pirms laika visi ES spēlētāji vienojās par Eiropas nākotnes konferenci, kas bija plašs demokrātisks forums un nāca klajā ar secinājumiem. Manuprāt, būtu mazliet dīvaini, ja šie secinājumi netiktu uzklausīti, apspriesti. Patlaban konservatīvā puse saka, ka konferences secinājumi nav saistoši," pauda Ijabs.

Pēc EP deputāta paustā, Eiropas nākotnes konferencē bija iesaistīti pietiekami daudz Eiropas pilsoņu, kuri izteicās. Ijabs norādīja, ka to ignorēt nav pareizais ceļš, jo viena no prasībām, ko izvirzīja Eiropas nākotnes konference, bija Konventa procesa uzsākšana.

"Tas, ka nepieciešamas institucionālās reformas, diezgan uzskatāmi bija nolasāms Eiropas nākotnes konferences secinājumu daļā. No tāda viedokļa raugoties, nevajag aizmirst to, ka līgumu pārskatīšana ir Eiropas tradīcija. Galu galā Eiropas pamatlīgumi nav iekalti akmenī un tie nekad nav grozīti. Tieši tāpat kā ir grozīta Satversme, tieši tādā pašā veidā Eiropas pamatlīgumiem ir nepieciešama zināma atjaunināšana," sacīja eiroparlamentārietis.

LETA jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) ES Vispārējo lietu padomē iebildis pret EP vēlēšanu reformu un Konventa sasaukšanu, lai grozītu ES pamatlīgumus. Viņaprāt, kara laiks nav īstais brīdis šādiem "neskaidriem eksperimentiem", un tā vietā ES jākoncentrējas uz ģeopolitiskās un energokrīzes pārvarēšanu.