Daugavpilī piektā kolonna darbojas domes paspārnē
Daugavpils pilsētas domē ir darbinieks, kurš regulāri organizē grupu braucienus uz diktatora Aleksandra Lukašenko vadīto Baltkrieviju. Tāpat no pašvaldības amatpersonas mutes skan atbalsts Krievijai.
Septembra beigās uz Baltkrieviju devās aptuveni divdesmit Latvijas jauniešu, kuri piedalījās it kā cēlā misijā – sakopa Otrā pasaules kara laika muzeju memoriālu Hatiņā. Šo ciemu ar tā iedzīvotājiem nacisti pilnībā iznīcināja par sadarbošanos ar partizāniem.
Komjauniešu rīkots pasākums
Braucienu organizēja Daugavpils vicemēra Alekseja Vasiļjeva palīgs Dmitrijs Ribņikovs, un pēc atreferējuma Baltkrievijas valsts kontrolētajos medijos redzams, ka šis notikums izmantots ideoloģiskos nolūkos.
Baltkrievijā to rīkoja Republikāniskā jauniešu savienība, kas uzskata sevi par PSRS komjaunatnes tradīciju pārņēmēju. Tās emblēma veidota kādreizējās komjaunatnes nozīmītes formā, tikai Baltkrievijas oficiālā karoga krāsās. Šī savienība tapa pēc personīgas Lukašenko iniciatīvas 2015. gadā, sapludinot divas iepriekš pastāvējušas jauniešu organizācijas.
Balzams dvēselei
Pasākumā piedalījās arī grupa no Pleskavas, kas pārstāvēja kustību “Jauniešu līga”, kura izceļas ar ļoti aktīvu darbību tieši saistībā ar padomju laika pieminekļiem. Organizācija ir rakstījusi arī to aizstāvības vēstules valstu vadītājiem, kur šobrīd notiek aktīva okupekļu demontāža.
Vietējos medijos Ribņikovs izteicies: “Atbraukt uz Minsku – tas ir kā balzams dvēselei. Notikumi, kas norisinās manā dzimtenē, ir traģiski, un paredzēts nojaukt vairāk nekā 60 pieminekļu. Mēs ar visiem spēkiem cenšamies šim procesam pretoties. Tāpēc atvedām uz Hatiņu mūsu jauniešus, lai viņiem parādītu vēsturisko objektu nozīmību un vērtību.”
Maize mīkstāka, piens treknāks
Iepriekšējā Ribņikova organizētajā braucienā jūlija sākumā četrdesmit cilvēku grupa devās uz Baltkrievijas valsts svētku svinībām Vitebskas rajonā. Īpaši bija uzsvērts, ka visi viesi pārstāv Daugavpils krievu kopienu.
Svinības noritēja īsteni padomiskā garā ar svētku demonstrāciju un pionieriem ar sarkaniem kaklautiem, piedalījās arī delegācija no Daugavpils.
Arī šajā reizē Ribņikovu intervēja vietējā prese, kura citēja viņa teikto: “Atbraucām pie jums, brāļiem – kaimiņiem, lai ar pilnu krūti ieelpotu brīvības gaisu un kopā izdzīvotu abām mūsu valstīm tik zīmīgo dienu. Mazā ciematā pie Vidziem vēl joprojām atrodas mana tēva māja, un tāpēc arī pie jums jūtos kā mājās. Jūs paskatieties, cik labi jūtas šodienas Daugavpils iedzīvotāji, dzirdot apkārt krievu valodu, un cik pateicīgi viņi ir Aleksandram Grigorjevičam Lukašenko par iespēju iebraukt bez vīzas.”
Pēc svinīgā pasākuma delegācija devusies uz veikaliem iepirkties, un arī te Ribņikovs aizsapņojies: “Pie jums maize ir mīkstāka, desa garšīgāka un piens treknāks, tā ir kvalitāte un garša, ko mēs joprojām atceramies no padomju laikiem.”
Stingri pret NATO
Izrādās, Ribņikovs un viņa priekšnieks Vasiļjevs figurē arī kādā nesenā Kanādas izdevuma “Globe and Mail” publikācijā, kurā pētīts, kā etniskie krievi izturas pret NATO spēku klātbūtni Latvijā.
Žurnālisti piedalījušies kādā sanāksmē Latvijas Krievu savienības Daugavpils nodaļā, kur pie sienām redzējuši dažādus Krievijas vadoņu portretus, ieskaitot Staļinu. Šim medijam Ribņikovs paudis, ka NATO spēki Latvijā jāsamazina, viņš pilnībā piekrītot Vladimira Putina prasībai izvest tos no valstīm, kas robežojas ar Krieviju: “NATO aliansei ir jāatgriežas tajās robežās, kuras bija 1990. gadā, Nepieciešams, lai starp NATO un Krieviju būtu buferzona.”
Daugavpils vicemērs, Latvijas Krievu savienības pārstāvis Vasiļjevs ir vēl kategoriskāks un apgalvo, ka viņa vēlētāji stingri iestājas par to, ka NATO no Latvijas jāaizvācas: “Latgales iedzīvotāji vairāk baidās no NATO nekā no Krievijas, taču Rīgā mūsu reģiona viedokli pilnībā ignorē. Žēl, ka tik daudzi aizbraukuši strādāt uz ārvalstīm un mēs nevaram organizēt pietiekami nopietnu pozīciju Rīgas kursam.”
Neoficiāla informācija vēsta, ka Ribņikovs esot visai biežs viesis austrumu kaimiņvalstu konsulātos un, visticamāk, minēto braucienu organizēšana notiek ne bez to līdzdalības. Vairāki pilsētnieki apgalvojuši, ka Ribņikovam ir viņa amatam pilnīgi nepietiekamas valsts valodas zināšanas, taču nekādas Valsts valodas centra aktivitātes šajā sakarā nav manītas.
