Kažoka: "Jaunajai vienotībai" ir visas iespējas piemeklēt atbilstošos koalīcijas partnerus

Viņa atzīmēja, ka JV var pieaicināt Nacionālo apvienību (NA) un "Apvienoto sarakstu", pievienot šai koalīcijai partiju "Progresīvie" (P). Tāpat tā var manevrēt arī ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), lūdzot norobežoties no kādreizējā Ventspils mēra Aivara Lemberga, vai arī atšķeļot no ZZS daļu deputātu, kas, Kažokas ieskatā, JV vēsturiski ir labi padevies iepriekš attiecībā uz citām partijām neskaidrā situācijā.

Pēc "Providus" vadošās pētnieces paustā, JV patlaban būtu izdevīga plaša valdība, kur ārpus tās nav spēcīga opozīcija, kas orientēta uz līdzīgiem vēlētājiem, kādi ir pašai JV. Kažoka uzsvēra, ka JV ļoti labi māk strādāt apstākļos, kad valdībā ir vairāki politiskie spēki, kuriem vienam pret otru ir pretenzijas. Tas JV ļauj izskatīties labi un konstruktīvi uz pārējo partiju fona.

"Tā kā JV lems, tā arī būs. Pašreizējie vēlēšanu rezultāti ir tādi, ka neviens cits bez JV reālu koalīciju izveidot nevar, līdz ar to JV var diktēt savus nosacījumus," sacīja "Providus" vadošā pētniece.

Viņa arīdzan uzsvēra, ka ticami ir divi scenāriji. Pirmais, ka JV veidos koalīciju ar NA un AS, otrais, ka šai koalīcijai līdzi nāks arī P, tomēr JV vienmēr saglabāsies manevra iespējas attiecībā uz ZZS gadījumā, ja kāds no koalīcijas partneriem kļūs pārāk neprognozējams, vai pārāk daudz spēlēs savu politisko spēli. Kažoka norādīja, ka katrs no partneriem principā ir nomaināms ar ZZS kā politisko spēku.

"Providus" vadošā pētniece vērsa uzmanību arī uz to, ka pastāv jautājums, cik izdevīgi ir tām partijām, kas sevi piesaka kā jaunus politiskos spēkus, iet šāda veida koalīcijās, ņemot vērā to pieredzi, kāda bija "Konservatīvajiem" (K) un "Attīstībai/ Par!" (AP). Tās iepriekš solīja pārmaiņas, bet tagad parlamentā nav iekļuvušas.

"Manuprāt, gan AS, gan P, ja tām būs iespēja kļūt par daļu no koalīcijas, visdrīzāk neatteiksies, it sevišķi AS. Par P es nebūtu tik droša. Jautājums ir arī par to, cik lielā mērā šīs partijas ir iekšēji vienotas. Tas gan parādīsies tuvāko mēnešu laikā, proti, vai potenciāli koalīcijas partneri varēs rēķināties ar AS kā konsekventu un iekšēji saliedētu politisko spēku, vai arī iekšējās grupas nolems iet katra savā virzienā," sacīja Kažoka.

Viņa piebilda, ka P ir kaut kas pilnīgi jauns Saeimai. Turklāt ne visi cilvēki, kas ir ievēlēti, ir P biedri un to, kā šī partija strādās Saeimā un valdībā, Kažokas ieskatā, neviens droši nevar zināt.

"Providus" vadošā pētniece norādīja, ka patlaban visticamākais ir variants, ka JV mēģinās atrast vēl kādu papildus ceturto partneri, un tad partiju apvienība skatīsies gan P, gan ZZS virzienā, lai atrastu to, kas mazinātu neprognozējamību, kādu rada AS nākamās koalīcijas kontekstā.

"Jāatzīst, ka JV nepazīst P ne reputācijas, ne kadru ziņā. Bet arī ZZS nav īsti spēcīgs sabiedrotais. JV dzīve nebūs vienkārša, jo uz tās pleciem patlaban ir visa atbildība. Vienlaikus JV ir plašas izvēles un manevra iespējas, veidojot nākamo koalīciju. Patlaban nav arī iespējams variants, ka premjers varētu būt kāds cits, kā tikai Krišjānis Kariņš (JV). Teorētiski vienmēr pastāv iespēja, ka citas partijas "sabloķējas" un sāk izvirzīt ultimātus, tomēr vēlēšanu rezultāti ir tādi, ka tas ir ārkārtīgi maz ticams," skaidroja Kažoka.

Jautāta, kura no manevra iespējām varētu nodrošināt stabilu valdību, "Providus" vadošā pētniece akcentēja, ka iepriekšējos četrus gadus varēja redzēt, ka dažkārt valdības stabilitāti nodrošina iespēja ik pa laikam to koriģēt, kā rezultātā valdība, kas nonāk līdz termiņa beigām, saglabā dažus ministrus, ar kuriem valdība ir sākusies, bet daži ministri ir nomainīti. Turklāt arīdzan ne visas partijas ir nonākušas līdz finiša taisnei.

Kažoka pieļāva, ka kaut kas līdzīgs varētu notiks arī nākamo četru gadu laikā, jo Saeimā ir ievēlētas personības ar lielām ambīcijām. Turklāt ne visām partijām to saraksti ir veidoti starp idejiskiem domubiedriem svarīgos jautājumos, kas rada diezgan lielu šķelšanās potenciālu sarakstos, kas ievēlēti.

"Varu iedomāties tādu scenāriju, ka JV ir vadībā un tikai ik pa laikam piebiedrojas vieni partneri, citi tiek "izmesti", vai arī kāds no partneriem iekšēji sašķeļas, vai arī kādā no opozīcijas partijām pienāk klāt jauni papildinājumi. Tāpat iespējams, ka papildinās kādi ministru amati, bet kopumā valdība varētu atstāt tādu pašu stabilitātes iespaidu, kāds piemita Kariņa valdībai iepriekšējā Saeimā," teica Kažoka.

Vienlaikus, pēc "Providus" vadošās pētnieces paustā, vēlētājs, pēc četriem gadiem atskatoties, pamana, cik daudz valdībā patiesībā ir mainījies. Viņas ieskatā, JV, esot partiju apvienībai ar milzīgu politisko pieredzi, šajā spēlē ir īsti meistari - JV prot noturēt valdību par spīti visdažādākajiem apstākļiem.

Viņa norādīja, ka pašreizējie Saeimas vēlēšanu rezultāti padara JV darbu stipri vieglāku, nekā tas bija pirms četriem gadiem, kad Kariņa pirmo valdību veidoja diezgan ambiciozas partijas, kurām katrai bija lielāks balsu skaits, nekā premjera partijai. Šoreiz JV var ne tikai manevrēt, lai valdību noturētu, bet arī diktēt toni valdībā kā partija, kurai ir vislielākais balsu skaits. Turklāt katrs no koalīcijas partneriem ir viegli aizvietojams valdībai nesāpīgi.

"Valdības nākamais modelis visvairāk ir atkarīgs no tā, kā JV redz savu ilgtermiņa nākotni un ko tā vēlas Latvijai, vai tā vēlas redzēt dinamisku un mūsdienīgu valdību ar spēcīgiem ministriem, pat ja tie ir nākuši no konkurējošām partijām, vai arī tā vēlas mieru, stabilitāti un prognozējamību, kas dažkārt draud pārvērsties tādā kā stagnācijā, bet, kas pēc JV ieskatiem, varētu būt tas, kas valstij patlaban ir vajadzīgs. Vēlētāji ir pārliecinoši uzticējuši šo misiju JV - vadīt valsti plus mīnus pēc saviem ieskatiem," pauda Kažoka.

Pašlaik saskaitītās balsis liecina, ka JV nākamajā Saeimā varētu iegūt 26 mandātus, ZZS - 16 mandātus, AS - 15 mandātus, bet NA - 13 deputātu vietas.

Partijas līdz šim visbiežāk kā pirmo premjera amata kandidātu min JV saraksta līderi, līdzšinējo Ministru prezidentu Kariņu, bet kā potenciālās "koalīcijas kodola partijas" visbiežāk tiek minētas JV, AS un NA, kurām šāda vēlēšanu iznākuma gadījumā būtu nestabils, tomēr 54 balsu vairākums.

Partija "Stabilitātei" nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 11 deputātu vietas, P - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus