Izsolīs Latvijas arhitektonisko pērļu trijstūrī esošo Kaucmindes pili

SIA "Cvir" piederošais īpašums Bauskas novada Rundāles pagastā sastāv no 4,59 hektārus plaša, gleznaina parka un pils 2905,9 kvadrātmetru platībā. Piedzinēji ir Valsts ieņēmumu dienests un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, uzņēmumam gan nav VID administrējamu nodokļu parādu virs 150 eiro. Izsole noslēgsies 22. septembrī plkst. 13.

Īpašnieki mainījās cits pēc cita

Kaucmindes pils īpašnieki mainījušies vairākkārt, bet īsts saimnieks tā arī neatradās. Sākumā tas bija pašvaldības SIA "Kaucmindes pils" īpašums, tad tā pārdota un gandrīz 15 gadu atradās SIA "Intelco" rokās. Firmu vadīja kādreizējā iekšlietu ministra Māra Gulbja tēvs, kurš 2011. gadā 45% īpašuma pārdeva uzņēmējam Ervīnam Isajevam.

2016. gadā Gulbja SIA "Dejo ar zvaigzni" no tēva mantoto pili pārdeva juridisko pakalpojumu sniedzējam "Cvir", kas neilgi pirms tam pārpirka arī Isajeva daļas. Zemesgrāmatas informācija liecina, ka "Cvir" īpašuma 45% daļu no Isajeva iegādājās par 112 500 eiro, bet "Dejo ar zvaigzni" daļas par 83 750 eiro.

Gulbis 2015. gadā bija iecerējis pili atjaunot, vēlāk apņēmības pilni bija arī nākamie saimnieki. "Cvir" īpašnieces Rūtas Ligeres dzīvesbiedrs Roberts Ligers 2017. gada pavasarī žurnālistiem solīja, ka drīzumā tiks atjaunota fasāde un jumts, bet pēc dažiem gadiem pilī tiks izveidots rehabilitācijas centrs.

Būvniecības liegums

Bauskas novada būvvaldes sniegtā informācija liecina, ka īpašnieka interese sākusi mazināties 2018. gadā, raksta Lsm.lv. Kaut arī bija izsniegta būvatļauja, saskaņots projekts un visas ieceres atbalstījusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, vērā ņemami darbi nenotika. Kaut kas labots gan tika, jo pēc gada Kaucmindē notika nelaimes gadījums, kurā bojā gāja strādnieks.

Kopš tā laika pilī noteikts būvniecības liegums un sākts kriminālprocess. Vēl pie dīkstāves iemesliem muižas īpašnieki minējuši kovida radītās jukas un būvmateriālu sadārdzinājumu.

Celta ģenerālim fon der Pālenam

Pili ieskauj divi dārzi – viens regulārais, kuru veidojis dārznieks K. Savickis ap 1780. gadu, otrs ir ainavu parks, kas tapis 19. gadsimtā un aptver Kauces upītes gravu. Zemes gabala ziemeļu robežu veido neliela upīte, rietumu robežu divi sakopti un iztīrīti mākslīgie dīķīši.

Kaucmindes pils atrodas Latvijas arhitektonisko pērļu trijstūrī. Līdz baroka stila Latvijas arhitektūras un mākslas šedevram Rundāles pilij ir tikai astoņi kilometri, līdz viduslaiku restaurētajai Bauskas pilij – trīs kilometri, līdz Mežotnes pilij – desmit.

Kaucmindes pili ar stalli un klēti agrīnā klasicisma stilā 1780. gadā uzcēla pēc arhitekta Severīna Jensena projekta ģenerālim Pēterim fon der Pālenam. No 1909. gada līdz 1912. gadam veikta lielākā pārbūve, ko vadīja arhitekts Leo Reinīrs. Muižnieka dzīvojamajai ēkai piešķirts valsts nozīmes arhitektūras kultūras pieminekļa statuss.

Pēc 1920. gada zemes reformas muižu atsavināja, līdz Latvijas okupācijai kungu mājā darbojās slavenā Kaucmindes mājturības skola, ko 1944. gadā pārveidoja par Saulaines lauksaimniecības tehnikumu, vēlāk par sovhoztehnikumu.

"Cvir" nav publiskojis pagājušā un 2020. gada pārskatus, bet 2019. gadā strādājis ar 62 860 eiro apgrozījumu un cietis 8087 eiro zaudējumus.