Teju katrs desmitais Latvijā strādā no mājām

Sekojot līdzi dažādiem ar darbu un darba vidi saistītiem aspektiem, pētījumu kompānija "Kantar" arī šogad veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus aktuālus jautājumus, tostarp, kāda ir strādājošo apmierinātība ar pašreizējo darbu, kā, salīdzinot ar Covid-19 pirms pandēmijas periodu, ir mainījies strādājošo darba režīms un apmierinātība ar to, kā arī citus aktuālus darba dzīves jautājumus.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka strādājošo kopējā apmierinātība ar savu pašreizējo darbu gada laikā nav būtiski mainījusies (attiecīgi: 77% pērn un 75% šogad), tomēr gada laikā būtiski ir samazinājies "ļoti apmierināto" darbinieku īpatsvars (no 22% uz 17%), datiem atgriežoties 2019. gada, proti, pirms pandēmijas rādītāju līmenī.

Raugoties uz šī gada pētījuma rezultātiem, redzams, ka caurmērā apmierinātāki ar savu pašreizējo darbu ir augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 1001 eiro mēnesī), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādājošie, NVO nodarbinātie, tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu un kuriem darbavieta nodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, kuriem ir iespēja strādāt "hibrīddarba" režīmā vai arī tikai no mājām, kā arī tie, kuri savu pašreizējo emocionālo labsajūtu vērtē kopumā pozitīvi.

Savukārt zemāka apmierinātība ar darbu ir tiem, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu un kuri apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darba vietu, kuriem darbavieta nenodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, tiem, kuriem pandēmijas laikā ir pasliktinājusies piederības sajūta darba kolektīvam, un arī tiem, kuri savu pašreizējo emocionālo labsajūtu vērtē kopumā negatīvi.

Dati liecina, ka vairums darbinieku pašlaik strādā tikai savā darbavietā (68%), kamēr aptuveni katram piektajam (24%) ir iespēja strādāt "hibrīddarba režīmā", bet gandrīz katrs desmitais (8%) strādā tikai no mājām.

Tikai darbavietā salīdzinoši biežāk strādā 45 līdz 54 gadus veci darbinieki, strādājošie ar vidējo izglītību, strādnieki, nodarbinātie ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 eiro mēnesī), apstrādes rūpniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes nozarēs nodarbinātie, arī citās pilsētās (ne Rīgā) un Kurzemē nodarbinātie, kā arī tie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir kopumā neapmierināti un kuriem, salīdzinot ar pirms pandēmijas laiku, darba režīms nav mainījies (saglabājies klātienes darbs).

Vērojams, ka tikai no mājām vidēji biežāk strādā 25 līdz 34 gadus veci darbinieki, speciālisti, tie, kuru darba stāžs organizācijā ir trīs līdz pieci gadi, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomās nodarbinātie, lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieki) nodarbinātie, Rīgā nodarbinātie, kā arī tie, kuriem labāk patīk strādāt privātajā sektorā, un kuriem, salīdzinot ar pirms pandēmijas laiku, darba režīms ir mainījies.

"Hibrīddarba režīmā" caurmērā biežāk darbojas strādājošie ar augstāko izglītību, augstākā līmeņa vadītāji un speciālisti, strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 1001 eiro mēnesī), finanšu un apdrošināšanas nozarē strādājošie, lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieki) nodarbinātie, un tie, kuriem, salīdzinot ar pirms pandēmijas laiku, darba režīms ir mainījies.

Šīs grupas darbinieki norāda, ka, strādājot tikai birojā, uzmanību nereti novērš "blakustrokšņi", kolēģu vēlme "tepat un tūlīt" iesaistīt dažādu jautājumu risināšanā, tādējādi "izsitot" no plānotā darba ritma un fokusa. Viņi labprāt arī turpmāk saglabātu esošo "hibrīddarba režīmu", taču ir aspekti, kuriem šajā kontekstā ir jāpievērš lielāka uzmanība un viens no tiem ir komunikācija.

Personāla pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro, ka, lai gan pētījuma rezultāti liecina, ka par "hibrīddarba režīmā" strādājošo darbinieku labbūtību un garīgo veselību organizācijas salīdzinoši biežāk seko līdzi un rūpējas, piedāvājot arī dažādus atbalsta veidus un pasākumus garīgās veselības uzturēšanai un uzlabošanai, tomēr piederības sajūta darba kolektīvam, kā arī informētība par dažādām darba dzīves aktualitātēm pandēmijas laikā tieši "hibrīddarba režīmā" strādājošajiem darbiniekiem kopumā ir pasliktinājusies, novedot pie zināmas atsvešinātības sajūtas.

Raksturīgi, ka, salīdzinot ar pirms pandēmijas periodu, būtiski ir palielinājies gan to darbinieku īpatsvars, kuri strādā "hibrīddarba režīmā" (no 18% uz 24%), gan to, kuri strādā tikai no mājām (no 4% uz 8%), kamēr samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri strādā tikai darbavietā (no 78% uz 68%), lai arī tādu joprojām ir vairums.

Kaņējeva norāda, ka, tā kā jau aptuveni trešdaļa (32%) darbinieku pašlaik strādā "hibrīddarba" vai attālinātā darba režīmā, un dažādu darbinieku pētījumu dati, kā arī ikdienas darba pieredze liecina, ka vairums no nodarbinātajiem, kuri pašlaik strādā kādā no šiem darba režīmiem, vēlas arī turpmāk to saglabāt, nodrošinot sev lielāku darba efektivitāti, produktivitāti, elastīgumu un labbūtību, komunikācijas loma un nozīme tikai pieaug. Līdz ar to darba devējiem ir būtiski pievērst lielāku uzmanību dažādu komunikācijas veidu un kanālu izmantošanai, informējot un iesaistot strādājošos dažādās organizācijas darba dzīves norisēs un aktualitātēs, vienlaikus veicinot darbinieku piederības un kopības sajūtas, kā arī apmierinātības un lojalitātes nostiprināšanos un pieaugumu.

"Kantar" pētījumu veica laika periodā no 2022. gada 10. līdz 16. maijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 830 darba ņēmējus.

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs strādājošo kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā "Kantar" strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.