Igaunis Martins saimnieko Kurzemes laukos

“Ar nākamo sievu Janu iepazināmies manā dzimtajā Tallinā pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem. Kopā mācījāmies toreizējā Mākslas institūtā, tagadējā Mākslas akadēmijā, Arhitektūras un interjera fakultātē,” savu stāstu iesāk Martins. “Mēs Tallinā arī apprecējāmies, trīs gadus tur kopā nodzīvojām, pabeidzām augstskolu un atnācām šurp pamēģināt dzīvot. Tā arī šeit palikām.”

“Domāju, ka šī apkārtne – Kalvene, Aizpute, Embūte – ir viena no skaistākajām Latvijā. Te ir gan pakalni, gan meži. Īstenībā šī vieta saucas Ilmāja, mūsmājas atrodas Krusātā, un šī ir kādreizējās Krusātas muižas jēgera māja. Tāpēc arī saucas “Mednieki”,” vēsturi atklāj tagadējais kalvenietis.

Māju un zemi 1912. gadā nopirka Janas vectēva tēvs Kārlis Juriks. Kad 90. gados radās iespēja atgūt bijušos īpašumus, Janas tētis Ilmārs pārcēlās uz Kalveni. Arī meitas Janas ģimenei vaicājis, vai nevēlas kopīgi saimniekot – tā Sammi joprojām darbojas “Medniekos”.

Jana šobrīd ir dārzniece un mājsaimniece, Martins nodarbojas arī ar arhitektūru. Latviešu valodu viņš iemācījies, ģimenē kopā dzīvojot un diendienā sarunājoties – tad šis process notiek, teju pašam nemanot. “Nedomāju, ka latviešu valoda ir ļoti sarežģīta, bet gramatika man joprojām liekas grūta. Es jau igauņu gramatiku diezin vai protu,” viņš smejas. “
“Medniekos” ir iekārtots visai iecienīts viesu nams, vieta ir klusa, nomaļa, var lieliski atpūsties. Svarīga nozare ir vīnkopība, kur vajadzīga apdoma un steiga ir lieka.

Kamēr Janas vecāki vēl bija šai saulē, bija saimniecība ar govīm, cūkām, aitām, kā daudzviet laukos. “Man bija arhitektūra, viņiem – dārzi, lauki, mājlopi. Kad senči kļuva vecāki, mums tā īsti te nebija vīzijas. Ko darīsim ar desmit hektāriem zemes un sešiem hektāriem meža? Radās iespēja – Eiropas projekta ietvaros sākām ar vīnogu audzēšanu, darināt vīnu un izveidojām vīna degustācijas telpas,” atklāj Martins.
Vairāk lasiet jaunajā “Kas Jauns Avīzē”.