Plāno palīdzēt iedzīvotājiem, ieviešot atbalstu visiem apkures veidiem

Ziņojumā piedāvāti divi atbalsta virzieni, klāstīja politiķis. Pirmais ir vērsts uz sociālo palīdzību, uzlabojot mājokļa pabalstu sistēmu, kur galvenā atbildība plānota pašvaldībām. Īpašs atbalsts paredzēts pensionāriem, personām ar invaliditāti un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti.

Otrais atbalsta virziens paredz energoresursu cenu pieauguma kompensāciju iedzīvotājiem, fokusējoties uz apkures izmaksu samazināšanu. Kā piemēru deputāts minēja granulu cenu pieaugumu - ja granulu cena pārsniegs 300 eiro par tonnu, valsts segs pusi no cenas pieauguma. Valdības sēdē tiks apskatīti arī risinājumi jautājumā par siltumsūkņiem, kam ir liela ietekme uz apkuri, piebilda Ašeradens.

Prognozēts, ka atbalsta īstenošana valstij varētu izmaksāt 340 miljonus eiro, taču par finansējumu vēl ir plānotas diskusijas, informēja politiķis.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) preses konferencē sacīja, ka no kopējā plānotā atbalsta apjoma 342 miljonu eiro apmērā 150 miljoni eiro būtu centrālapkures cenu kāpuma kompensēšanai, 35 miljoni eiro - atbalsts gāzes apkures cenu kāpuma kompensēšanai, 15 miljoni eiro - atbalsts elektroenerģijas cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, 20 miljoni eiro - mājokļu pabalstiem.

Eglītis sacīja, ka šie līdzekļi tiks piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Labklājības ministrs uzsvēra, ka atbalsts plānots visiem apkures veidiem, valsts atbalsta plāns ir tapis laicīgi, tomēr cilvēkiem ir jārēķinās ar neizbēgamu cenu kāpumu. Tā mazināšanai Eglītis aicināja arī cilvēkus pašus mainīt savu elektrības lietošanas, apkures un citus paradumus.

"Attīstībai/Par" pārstāvis, veselības ministrs Daniels Pavļuts pauda nostāju, ka vajadzētu domāt par atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem pēc iespējas ātrāk - jau no 1.augusta.

Pavļuta skatījumā, politiķiem šobrīd ir svarīgi komunicēt skaidru nākotnes redzējumu par nepieciešamajām izmaiņām enerģētikas politikā. Turpmākajās sezonās būs nepieciešams ievērojami pielāgoties enerģētikas sfēras izmaiņām, turklāt ir sagaidāma ilgstoša nestabilitāte, pauda Pavļuts.

Koalīcijas partneri bijuši vienisprātis, ka turpmāk jāatsakās no centralizētas gāzes apkures, pārejot uz vietējiem energoresursiem, tādējādi veicinot valsts drošību, neatkarību un paredzamākas izmaksas, piebilda politiķis.

Eglītis preses konferencē minēja vairākus piemērus, kā plānots kompensēt energoresursu cenu kāpumu mājsaimniecībām. Piemēram, granulu apkures gadījumā valsts varētu kompensēt cenu kāpumu virs 300 eiro tonnā, bet ne vairāk par 100 eiro tonnā.

Savukārt centrālapkurē tiks ņemta vērā pagājušās apkure sezonas augstākā cenu robeža - 68 eiro par megavatstundu (MWH) un vidējā tarifa pieauguma augšējā robeža nākamajā sezonā būtu 140 eiro par MWh. Starpība ir 72 eiro par MWH, no tiem pusi varētu kompensēt valsts, bet otru pusi iedzīvotājs.

Tāds pats mehānisms plānots gāzes apkures sadārdzinājuma kompensēšanai, pārsniedzot 68 eiro par MWh, valsts segtu pusi no sadārdzinājuma, bet augšējā robeža gāzes gadījumā varētu būt 150 eiro /MWh.

Tāpat Eglītis piebilda, ka atbalsts skars visas iedzīvotāju grupas un katrai iedzīvotāju grupai būs savs atbalsta instruments. Tā mājokļu pabalsts paredzēts iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir 1. un 2. kvintilē, pensiju indeksācija vairāk palīdzēs mazo un vidējo pensiju saņēmējiem, atsevišķi atbalsta pasākumi paredzēti arī personām ar invaliditāti. 

Plānots arī horizontālais valsts atbalsts visiem iedzīvotājiem, kad valdība nosaka konkrētus cenu pieauguma griestus un kompensē daļu no pieauguma.  

Kā ziņots, inflācijas kompensēšanai LM piedāvā dažādus atbalsta mehānismus sabiedrības mazaizsargātajām grupām, tai skaitā tiek rosināts mainīt pabalstu apmērus un izmaksas nosacījumus.

Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ pašlaik visā pasaulē, tostarp Latvijā, ir vērojama strauja inflācija, tostarp augot gan energoresursu, gan pārtikas cenām. Šādos apstākļos arī Latvijas valdība domā par mehānismiem, kā kompensēt straujo cenu kāpumu, tostarp tiek uzsvērts, ka īpaši nepieciešams mērķēts atbalsts sabiedrības nabadzīgākajai un sociāli vismazāk aizsargātajai daļai.

Ministrijas izstrādātajā un valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteikts, ka no nākamā gada paredzēts palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 219 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Patlaban trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku kā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni. Tas nozīmē, ka maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu sliekšņi katrā pašvaldībā ir atšķirīgi un tādējādi arī iedzīvotāju iespējas saņemt valsts atbalstu būs nevienlīdzīgas.

Līdz ar to LM no 2023.gada 1.janvāra piedāvās palielināt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu augstāko slieksni un tā pieļaujamais augstākais apmērs būs noteikts 80% no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi veidojot 501 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 351 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

LM aicina ņemt vērā, ka vienlaikus pašvaldībām saglabāsies tiesības noteikt zemāku maznodrošināto mājsaimniecību ienākumu slieksni, jo Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz, ka maznodrošinātās mājsaimniecības ienākumu slieksnis nedrīkst būt zemāks par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Kopumā, ja atbalsts tiek orientēts uz mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir 1.-3.kvintiles robežās jeb līdz 508,57 eiro mēnesī, tam kvalificēsies 938 700 personu.

No šī gada 1.janvāra līdz gada beigām pašvaldības, aprēķinot mājokļa pabalsta apmēru, garantētā minimālā ienākuma (GMI) sliekšņu summai piemēro atšķirīgus koeficientus.

Paredzēts, ka atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti piemēro koeficientu "2,5" vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks, bet mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, - koeficientu "2" vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto. Savukārt pārējām mājsaimniecībām paredzēts piemērot koeficientu "1,5" vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto.

LM norāda, ka palielināto koeficientu piemērošana dod iespēju lielākam skaitam mājsaimniecību kvalificēties mājokļa pabalstam, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

Tāpat no šī gada 1.janvāra līdz gada beigām valsts nodrošina līdzfinansējumu pašvaldībām 50% apmērā no iedzīvotājiem izmaksātajiem mājokļa pabalstiem. Mājokļa pabalsts ir mērķēts uz iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (1.-2.kvintile), taču tiesības saņemt mājokļa pabalstu nav cilvēkiem, kuriem ienākumi arī ir relatīvi zemi (daļa no 2.kvintiles un 3.kvintilei).

Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, no 2022.gada 1.septembra LM rosina noteikt koeficientu "3" vai koeficientu "4" visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam.

LM norāda, ka paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļu ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei, un kvalificēties mājokļa pabalstam ar nedaudz augstākiem ienākumiem nekā iepriekš.

Tāpat no nākamā gada 1.janvāra plānots noteikt GMI slieksni 20% apmērā no minimālās ienākumu mediānas, attiecīgi pirmajai personai mājsaimniecībā tas varētu būt 125 eiro, bet pārējām - 87,5 eiro. LM skaidro, ka GMI sliekšņu palielināšana dos papildu atbalstu arī mājokļa izdevumu segšanai, jo GMI slieksnis ietilpst mājokļa pabalsta apmēra aprēķina formulā - jo lielāks GMI slieksnis mājsaimniecībai, jo vairāk mājsaimniecību kvalificējas mājokļa pabalstam.

Tāpat no 2023.gada 1.janvāra plānots līdzfinansējums pašvaldībām 50% apmērā no GMI un mājokļa pabalstam izmaksātajām summām.

Savukārt, lai pensijas saņēmējiem mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi uz valsts pensiju apmēriem, 2022.gadā plānots pensijas indeksēt mēnesi agrāk nekā parasti - 1.septembrī. Likumprojekts gan vēl ir jāpieņem Saeimai, un pagaidām tā izskatīšana ir iepauzējusies.

Līdz ar to 2022.gadā valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 2022.gadā 534 eiro no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, pārskatīs 1.septembrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Politiski represētajām personām, personām ar I invaliditātes grupu un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pārskatīs visu valsts pensijas apmēru.

Paredzēts, ka vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēro lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem 50% vietā. Attiecīgi 60% piemēros, ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, 70% piemēros, ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem, bet 80% - ja apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadi.

Šogad un turpmāk katru gadu tiks izmaksāts vienreizējs atbalsts 200 eiro apmērā ar ienākuma testu tām personām, kuras ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējas. Tostarp atbalstu varēs saņemt arī tā persona, kura ir priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte, kā arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējas.

Vienreizējais atbalsts tiks izmaksāts katra gada decembrī, sākot ar šī gada decembri, tā, lai pensija, atlīdzība vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts kopā ar vienreizējo atbalstu nepārsniegtu 508,57 eiro personai mēnesī, kas ir 2020.gada mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli 3.kvintilē.

Tāpat šogad un turpmāk katru gadu tiks izmaksāts vienreizējs atbalsts 200 eiro apmērā bez ienākuma testa ģimenēm, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti.

Savukārt, lai sniegtu papildu finansiālo atbalstu personām ar invaliditāti, kurām ir smagi gaitas un kustību traucējumi, kuri būtiski ietekmē personas mobilitāti un nereti arī pārvietošanos sabiedriskajā transportā, LM rosina no nākamā gada 1.janvāra palielināt pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai apmēru no 79,68 eiro līdz 105 eiro par sešu mēnešu periodu.

LM jautājumu par transporta pabalsta paaugstināšanu virzīs izskatīšanai valdībā kārtēja gada valsts budžeta likumprojekta un vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.