LIAA mēģina izsprukt no vienotās atalgojuma sistēmas

Ja vakanču portālā atlasa sludinājumus, kur meklē darbiniekus valsts pārvaldei, tādu ir vismaz 250. Piektdaļa no tiem – ierēdņu amati. Te piedāvātā alga svārstās no minimālās līdz pusotram tūkstotim uz papīra.

Zemās un pārlieku atšķirīgās algas, fakts, ka daļu no algas veido regulāras piemaksas, tie bija daži no iemesliem, kādēļ no 1. jūlija mainīsies vienotā atalgojuma sistēma valsts pārvaldē. Piemēram, nekas vairs netraucēs piemaksām kļūt par daļu no algas.
 
“Tas pirmais solis būtu vērtēt, un šīs piemaksas, pielikt pie esošās mēnešalgas, tādējādi nodrošinot cilvēkam pietiekošu stabilitāti. Ja šobrīd viņš nezina, vai viņam būs tā piemaksa vai nebūs, ja mēs viņu jau ar tikai par piemaksas daļu palielinām algu, tātad cilvēkam jau ir garantija, ka viņam attiecīgi tas cipars būs lielāks,” saka Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante, atlīdzības politikas grupas vadītāja Laila Ruškule.

Tas gan nenozīmē, ka jau no 1. jūlija ministrijām arī kopumā ir vairāk naudas, lai algas paceltu – pagaidām tas iespējams tikai uz iekšējām pārdalēm. Tomēr, negaidot minēto datumu, Ekonomikas ministrija jau nākusi klajā ar aicinājumu izdarīt jaunu izņēmumu un neattiecināt vienoto atalgojuma sistēmu uz tās paspārnē esošo iestādi - Latvijas investīciju un attīstības aģentūru.

“Visā valsts sektorā tas šobrīd ir stagnējošs, kad katrs cilvēks neatkarīgi no tā, ko viņš izdara un kādi ir viņa panākumi, saņem stabilu atalgojumu, un es domāju, ka tā nav motivāciju veicinoša atalgojuma sistēma, kāda ir šobrīd,” saka nu jau bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kura paraksts ir uz valdībai iesniegtā dokumenta.

Tas ir konceptuāls ziņojums ar piedāvājumu LIAA pārveidot par nodibinājumu, un izdarīt izņēmumu vienotās atlīdzības likumā, ļaujot aģentūras darbiniekiem maksāt pēc citiem principiem nekā pārējās valsts iestādēs. 

“Pirmkārt, jebkurš izņēmums no likuma nav pareiza lieta, mēs veidojam sistēmu kopēju, mēs skatāmies uz lietām ar sistēmisku pieeju, mēs strādājam, finansējamies pamatā no valsts budžeta līdzekļiem, tad arī šīm sistēmām ir jābūt vienādām, salīdzināmām.

Tas jau ir pirmais, viens konkrēts arguments. Vēl jo vairāk, ja mēs skatāmies uz kaut kādiem tādiem ļoti lieliem izņēmumiem, tad šobrīd, kā tikai daļēju izņēmumu var nosaukt Civilās aviācijas aģentūru, un tad arī tikai attiecībā uz šiem aviācijas speciālistiem,” saka Laila Ruškule.

Aptuveni pirms gada LIAA viesojās Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā. Pastāstīja, ka uz Lietuvu gada laikā  pārcēlušies 43 uzņēmumi no Baltkrievijas, uz Latviju - 15. Atzina, ka pie vainas ir gan valstu izvietojums, gan kaimiņu sniegtais plašais atbalsts un vienkāršāka iebraukšana.

Taču turpat norāde, ka Latvijā ar investīciju piesaisti strādā ievērojami mazāk, un divreiz zemāk atalgoti cilvēki. Komisija aicināja valdību risināt aģentūras problēmas. Rezultāts – ministra ziņojums ar aicinājumu arī izdarīt izņēmumu vienotās atlīdzības sistēmā.

“Es LIAA nekādā gadījumā vienā rindā ar kopējo valsts pārvaldi tomēr neliktu. Līdz ar to es uzskatu, ka šis virziens uz nodibinājumu tā, ka tas esot kaut kas pa vidu starp valsts pārvaldi un valsts kapitālsabiedrību, šis virziens ir pareizs, un es uzskatu, ka LIAA tomēr vajag tiešām orientēties uz tādu cilvēku rekrutēšanu, kas  ir tāds, ar vienu kāju privātajā sektorā,” saka Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Ja salīdzina piesaistīto investīciju apjomu uz vienu darbinieku, tad jau pie esošās sistēmas Latvijas rādītāji ir labāki nekā kolēģiem Lietuvā vai Igaunijā: (dati - LIAA)

“Tas Protams, tiek darīts uz tādas izdegšanas rēķina. Jo tajā konkrētajā nodaļā, par investīciju piesaisti, par ko ir runa, mums ir rotācija apmēram 80%,” raidījumam saka LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ziņojumā valdībai LIAA apskata vairāku Baltijas un Skandināvijas valstu piemērus, kur no valsts puses ar investīciju piesaisti nodarbojas valstij pilnībā vai daļēji piederošas kapitālsabiedrības.

Taču Ekonomikas ministrijas un LIAA piedāvājums ir kļūt par nodibinājumu. Tad varēšot elastīgāk piemēroties dažādām situācijām un arī ieviest maksas pakalpojumus. Tomēr uzsvars – uz nepieciešamību celt algas tiem, kuri strādā ar investīciju piesaisti.

“Mēs būtu gatavi kompromisam, ka mēs varam palikt tajā vienotajā atalgojuma regulējumā pie nosacījuma, ka mēs kļūstam par nodibinājumu, jo tas būtiskais ir, ka mēs varam nopelnīt, lai mums būtu iebudžetēts nākamajos gados atalgojums cilvēkiem,” saka Rožkalns.

Ekonomikas ministrijas iesniegto dokumentu nav saskaņojusi neviena no iestādēm, kam tas bija lūgts. Iebildumu bijis ļoti daudz.

“Tie iemesli, uz kuriem norāda LIAA savā konceptuālajā ziņojumā, faktiski tiek atrisināti ar šā gada 1. jūliju - būtiski tiek pārskatīta atalgojuma skala, un līdz ar to, pie kam pielīdzinot vidēji 80% no līdzvērtīga amata darba tirgū, līdz ar to mēs neredzam pamatu, kāpēc viņiem ir vajadzīga cita situācija,” saka Valsts kancelejas pārstāve Laila Ruškule.

Šobrīd darbiniekam, kas strādā ar investīciju piesaisti alga nevar būt lielāka par 1382 eiro plus piemaksas. Pēc izmaiņām jūlijā tie var būt no 1859 eiro līdz pat 2325 eiro. Tas atkarīgs arī no aģentūras pašas lēmumiem un iespējām.

Finanšu ministrija savā atzinumā norāda, ka šis ziņojums var kalpot arī citām iestādēm, lai mainītu juridisko statusu un izņēmuma stāvokli attiecībā uz vienoto atalgojuma sistēmu.

Tādēļ tā prasa faktos balstītu analīzi. Fragments no FM sniegtā atzinuma: “Uzskatām, ka nevar piedāvāt Ministru kabinetam atbalstīt LIAA statusa maiņu uz publisku nodibinājumu pirms ir sniegta papildu informācija un pilns izvērtējums par minētā priekšlikuma ieviešanu.”

Aģentūras ieceri neatbalsta arī Tieslietu ministrija, kas aicina atrast Latvijas likumiem atbilstošu risinājumu.