Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Liepājnieks Arturs, staidzinot suni un meklējot roņus, Karostā atrod apmēram 1500 gadu senu zviedru vikingu akmeni. FOTO 3

Novadu ziņas
20. maijā 06:13 2022. gada 20. maijā 06:13
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Liepājas muzeja krājuma arheoloģijas priekšmetu kolekcijā nonākusi neparasta unikāla vēsturiska vērtība - dobumakmens, kas atrasts Liepājas nomalē, Karostas apkaimes kāpu zonā netālu no jūras. To nejauši, staidzinot suni gar jūras piekarsti, atradis liepājnieks Arturs Bilerts, kurš neparasto atradumu nodevis senatnes pētniekiem.

Sākotnējā izpēte liecina, ka atradums varētu būt skandināvu vēstures objekts, kas saistīts ar zviedru ieceļotājiem, kas līdztekus kuršiem izveidoja apmetni Grobiņas priedienā no 7. līdz 9. gadsimtam, Jauns.lv informēja Liepājas muzeja Sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte

Darba akmens no vikingu laikiem

Pārsteidzošais dobumakmens gulējis Liepājas nomalē, Karostas apkaimes kāpu zonā. (Foto: Arturs Bilerts/liepajniekiem.lv)

Izmēros salīdzinoši nelielā akmeņa – garumā 41 cm, platumā 37 cm un augstumā 17 cm, svars ir gana nopietns – 41,9 kg, un tā pārvietošanai vajadzīgs divu spēcīgu vīru spēks. Akmens sānā ir sens, dabisks lūzums.

Akmenim kopumā ir četri mākslīgi veidoti dobumi – viens akmens virspusē un trīs mazāki – apakšā. Dobumi ir ļoti rūpīgi veidoti – slīpēti, un par to senumu liecina dilušās virsmas. Pieņēmumi, kam akmens varētu būt kalpojis, ir dažādi – iespējams, tas izmantots graudu smalcināšanai tā lēzeno malu dēļ, bet apakšējie dobumi liecina, kas tas. iespējams, izmantots kādu darbarīku asināšanai.
 
Dobumakmeni apskatījis un izpētījis Latvijas Petroglifu (alu, iežu, klinšu pētniecība) centra vēsturnieks, dabas pētnieks Andris Grīnbergs, kā arī Latvijas Universitātes ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes, Pamatiežu ģeoloģijas fakultātes Dr. ģeol. asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Viņi atzīst, ka atradums ir ļoti savdabīgs un interesants.

Roņa vietā atrod akmeni

Akmens sānā ir sens, dabisks lūzums. (Foto: Liepājas muzejs/publicitātes foto)

Neparasto akmeni Karostas apkaimes kāpu zonā 7. maijā atrada liepājnieks Arturs Bilerts, taču kāpu vide tam nav bijusi sākotnējā atrašanās vieta, par ko liecina dzelzs savienojumu uzslāņojumi, kas nevarētu rasties sausā kāpu vidē. Iespējams, akmens jau pārvietots vairākas reizes.

Arturs Bilerts portālam liepajniekiem.lv pastāstīja, ka ar suni devies pastaigā, un viņa mērķis bija krastmalā iemūžināt fotogrāfijā kādu roni, kurš izlīdis saulītē pasildīties, jo Liepājā tie pēdējā laikā bijuši manīti. Ūdens iemītnieku gan ieraudzīt nav izdevies, toties iemūžināts neparastais akmens, kuru, jāpiebilst, Bilerts jau bija ievērojis agrāk, bet tam īpašu uzmanību nebija pievērsis.

Viņš stāsta: “Pēc būtības pats esmu dabas pētnieks, man šādas lietas interesē. Izskatījās nevis parasts akmens, bet vēsturisks. Lai pārliecinātos, ka tas tik tiešām tā ir, tad man bija kā uzdevums ziņot kompetentākiem cilvēkiem, kas ar to nodarbojas.”

Savdabīgs un interesants atradums

Karostas liedagā atrasts unikāls dobumakmens, kas, iespējams, kalpojis skandināvu vikingiem (Foto: liepajniekiem.lv)

Rīgā to apskatījuši speciālisti, kuri atzinuši - atradums ir ļoti savdabīgs un interesants. Tas pēc sava veida neatbilst nevienam no Kurzemē un arī visā Latvijā izplatītajiem dobumakmeņu tipiem.
 
“Tas nav bedrīšakmens, kādi Liepājas un Grobiņas apkārtnē ir zināmi daudz. Tas nav arī bļodakmens, kausakmens vai kāds cits Latvijai raksturīgs dobumakmeņu tips,” teic dabas pētnieks Andris Grīnbergs un turpina:

“Pagaidām vēl pārbaudāma versija ir par akmens iespējamu pielietojumu kādās dzirnavās, kādos kustīgu detaļu mehānismos, tomēr līdz šim nekas līdzīgs nekāda veida dzirnavās nav redzēts, un šis akmens noteikti nav arī tipisks dzirnakmens vai graudberzis.”

Pagaidām nav droši nosakāms akmens izmantojums. Var izteikt minējumu, ka tas varētu būt kādreiz lietots gluži kā kāds darba galds, uz kura varēja kaut ko izslīpēt, kaut ko sagatavot. Tā kā dobumi ir akmens abās pusēs, var pieņemt, ka tas visdrīzāk nav bijis ziedojumu likšanas akmens. Tā kā akmenim nav līdzīgu Latvijā un zinām, ka Liepājas un Grobiņas apkārtne saistīta ar vikingu vēsturi, iespējams izvirzīt hipotēzi, ka akmens varētu būt arī skandināvu vēstures objekts. Varbūt tas nejauši atstāts krastā, dodoties vai atgriežoties no Grobiņas apkārtnes?

Saistītās ziņas

Vikingi apsteidza Kolumbu par 471 gadu 2
Norvēģijā atsegs lielāko vikingu kuģi
Dānijā atrasta līdz šim lielākā vikingu laika zelta rokassprādžu kolekcija

Unikālais atradums nu nonācis Liepājas muzeja krājumā. “Par to man ir prieks,” atzīst tā atradējs Arturs Bilerts. “Bet es tam pieeju tomēr mazliet kritiski. Taisni par to, kas šis akmens galu galā ir. Vai kas interesants zem tā slēpjas, vai tomēr tas nemaz tik vēsturisks artefakts nav. Gribas ticēt, ka tik tiešām šis akmens ir kultūrvēsturisks mantojums, kurš ir nonācis muzeja glabātuvē. Ir jāizpēta dziļāk, pamatīgāk, lai ir pārliecība, ka tas ir tiešām kaut kas nozīmīgs,” viņš saka sarunā ar liepajniekiem.lv.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku 19
Princim Čārlzam bijusi ļoti emocionāla pirmā tikšanās ar mazmeitu Lilibetu
FOTO: ar koncertu Saulkrastos publiku sajūsmina "Labvēlīgais tips"
Skatīt visus komentārus