Latvijas kristiešu viedokļi par Stambulas konvenciju atšķiras. Ko tagad saka Baznīcu vadība?

Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma “alternatīvu Stambulas konvencijai”, ko atbalstīja deputātu vairākums un izstrādāja Nacionālās apvienības, Zaļo un zemnieku savienības, Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas, bet atbalstīja “Stabilitātei!” un “Latvija pirmajā vietā”, kuru deputāti iebilda pret Stambulas konvenciju, jo tajā strikti neesot nošķirts dzimumu jēdziens.

2023. gada augustā pret to savā paziņojumā iebilda vairums Latvijas lielāko konfesiju vadība (Romas katoļi, pareizticīgo Baznīca, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīca, Latvijas Baptistu draudžu savienība, Armēņu Apustuliskās Baznīca, vecticībnieki un metodisti) uzsverot: “Mūsu ieskatā Stambulas konvencijas ratifikācija nav Latvijai labākais veids, kā risināt vardarbības problēmu ģimenēs, skolās un savstarpējās attiecībās.” Toties tās pieņemšana pat varot veicināt apstākļus, kuros vardarbība vairojas: “Nav pierādījumu, ka tādi pārveidojumi mazinās vardarbību pret sievietēm, toties ir pamats bažām par pretējo. Uz gluži nesen parādījušos ideju par sociāli konstruētu dzimumu, kurš nav saistīts ar bioloģiju, konvencija atsaucas kā uz aksiomātisku patiesību, taču tā vīrieša un sievietes identitāti liek uztvert kā nenoteiktu un plūstošu. Maz cerību, ka vīrietis, kurš nav drošs par savu lomu un nav skaidrībā par savu identitāti, spēs būt labs paraugs socializācijai jauniem zēniem. Vājš, par sevi nepārliecināts vīrietis biežāk ķeras pie vardarbības.”

Jauns.lv visu lielāko Latvijas konfesiju vadībai jautāja, vai viņu viedoklis par Stambulas pēc pāris gadus notikušajām diskusijām palicis nemainīgs un vai viņi ir iepazinušies ar Stambulas konvencijas “alternatīvu”. Ne visi bīskapi sniedza atbildes, tādēļ publicējam tikai saņemtos komentārus.

Katoļu priesteris Ilmārs Tolstovs: “Domāju nekas nav mainījies”

Romas katoļu Baznīcas priesteris Ilmārs Tolstovs, kurš plašsaziņas līdzekļiem pauž oficiālo Baznīcas nostāju, Jauns.lv pauda:

“Domāju, ka vadošo konfesiju bīskapu un vadītāju vēstulē Latvijas Republikas valsts prezidentam izteiktajās norādēs nekas nav mainījies. Attiecībā uz to, vai Saeimas deputātu iesniegtā deklarācija, kura tiek dēvēta kā “alternatīva tā saucamajai Stambulas konvencijai” ir pieņemama, un vai tā spētu aizstāt tā saucamo Stambulas konvenciju, nevaru atbildēt, jo tad ir nepieciešams papildus laiks, lai ar šo deklarāciju iepazītos un izvērtētu. Tomēr, ka šajā deputātu iesniegtajā deklarācijā, vienlaikus ir doti konkrēti risinājumi vardarbības pret sievietes novēršanai un izskaušanai, līdzīgi, kā tas ir minēts tā saucamajā Stambulas konvencijā, tikai ir izņemti strīdīgie panti, kas skar “gender”, jeb ideoloģiju, kas runā par sociāli konstruēto dzimumu, jeb dzimti, tad tāda deklarācija, no kristīgā skatu punkta varētu būt pieņemama.”

Baptistu bīskaps Kaspars Šterns: esam pret ideoloģiju!

Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) bīskaps Kaspars Šterns Jauns.lv pastāstīja: “LBDS draudzes, jau no paša sākuma paudušas iebildumus pret Stambulas konvenciju. Mēs neesam pret cīņu ar vardarbību ģimenē, it īpaši pret sievietēm, taču mūsu iebildumi ir par to, ka šajā konvencijā tiešā un netiešā veidā iekļauta ideoloģija, kas ir pretrunā ar mūsu pārliecību un izpratni par to, kas ir cilvēks, dzimums un dzimte.

Mūsuprāt, nav jānosoda viss dokuments kopumā, tomēr atsevišķi strīdīgie punkti būtu jāizslēdz, jo, mūsuprāt, tie nav pieņemami un tie šķeļ sabiedrību. Mērķis nav “pieņemt dokumentu un tam akli sekot”; mērķis ir izskaust vardarbību. Jebkurš dokuments - vai tā būtu Stambulas konvencija vai cita deklarācija - ir tikai līdzeklis. Ja līdzeklis kļūst par pašmērķi vai sāk kalpot citiem mērķiem, ir nopietni jāizvērtē, vai šāds dokuments vispār vajadzīgs. Mums tas nav jādara tikai tāpēc, ka to dara citas Eiropas valstis; vispirms ir jādomā par Latvijas interesēm.

Šobrīd valstī ir demogrāfiskā krīze. Drīzāk vajadzētu domāt, kā stiprināt un veidot kuplas ģimenes Latvijā.

Kas attiecas uz Saeimā ierosināto tā saucamo “alternatīvo deklarāciju Stambulas konvencijai”, pagaidām daudz komentēt nevaru, jo personīgi neesmu ar to iepazinies. Pieļauju, ka tā daudzos jautājumos līdzinās Stambulas konvencijai, taču no tās izņemti strīdīgie punkti, kas neskar vardarbības pret sievietēm novēršanu, bet attiecas uz dzimuma identitātes jautājumiem. Ja tas tā ir, tad neredzu iemeslu, lai šo deklarāciju neatbalstītu.”

Luterāņu arhibīskaps Kārlis Žols: “Nožēlojami, kā jautājums par vardarbības izskaušanu ir ticis un tiek politizēts”

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē (LELBP, agrāk saukta par “trimdas Baznīcu”) arhibīskaps Kārlis Žols Jauns.lv teica: “Varu izteikt tikai savu, ne visas LELBP viedokli, jo mūsu Baznīca ir ne tikai ģeogrāfiski pārstāvēta visā pasaulē, bet arī teoloģisko viedokļu spektrs starp dažādiem mūsu Baznīcas garīdzniekiem ir patiesi plašs. Bez tam, visā mūsu Baznīcā vai tās vadības līmenī jautājums par Stambulas konvenciju konkrēti nav skatīts tieši mūsu draudžu un garīdznieku dažādo mītnes zemju dēļ. Bet, mans personīgais viedoklis ir šāds:

Neapšaubāmi, vardarbība pret sievieti ir jāizskauž. Vardarbība pret ikvienu ir jāizskauž visos līmeņos!       

Bet šķiet nožēlojami, kā jautājums par vardarbības izskaušanu Stambulas konvencijas kontekstā Latvijā ir ticis un tiek politizēts. To var attiecināt gan uz tiem, kas ir par Stambulas konvencijas saglabāšanu mūsu valstī, gan uz tiem, kas ir par tās denonsēšanu. Diemžēl Stambulas konvencijas politizēšana Latvijā aizsākās jau ar to brīdi, kad šeit par  to sāka nopietni runāt. Lai cik tas nebūtu skumji, bija redzams, ka arī pati konvencijas pieņemšana bija politiski virzīts process.
 
Vai pēc Stambulas konvencijas ratifikācijas Latvijā ir mazinājusies vardarbība? Medijos ir dažādi raksti par to, kā tiek veidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums ar nolūku aizsargāt gan sievietes, gan vīriešus no  visa veida vardarbības ģimenē.  Tas ir patiesi pozitīvi un labi. Bet tas vēl arvien neatbild uz svarīgāko jautājumu pēc būtības: vai pēc Stambulas konvencijas ratifikācijas Latvijā ir mazinājusies vardarbība pret sievieti un vardarbība vispār pašā savā iedīglī? Un vardarbības iedīgļi Latvijas sabiedrības plašākās nostādnēs vēl arvien ietver daudz lielāku spektru, kā Stambulas konvencijas konteksts.

Arī es uzskatu, ka mums netrūkst  normatīvo aktu, likumu un noteikumu vardarbības izskaušanā. Nereti gan vēl aizvien trūkst rīcības, kas būtu adekvāta jau esošajai likumdošanai. Līdz šim brīdim, kad atkal jaunā aktualitātē parādījās jautājums par Stambulas konvencijas denonsēšanu, traģiskā tā sauktā “Rusiņa lieta” bija pieklususi, it kā aizmirsta. Vēl, tā  gan ir cita vardarbības spektra daļa, bet kā Latvijā ir iespējama tāda vardarbība pret dzīvniekiem, par kādu pēdējā laikā itin bieži atkal dzirdam presē?

Arī, kā ir iespējams tikko presē tikai nedaudz pieminētais fakts par 13 gadīga zēna piesiešanu pie radiatoriem un sišanu Liepājā? Turpat minēts, ka kaimiņi jau vairākkārt bija dzirdējuši bērna raudas un kliedzienus, bet atstājuši šo faktu novārtā... Un, šajā “ģimenē'” esot vēl divi bērni... Vai mums patiešām nav likumdošanas mehānismu šādu situāciju novēršanai? Protams, šādas situācijas var būt jebkurā, arī visattīstītākajā valstī... Bet tieši tāpēc: kas un kāpēc tad īsti nedarbojas?
  
Bez tam, kā mēs visi zinām, lielai daļai Latvijas sabiedrības pret Stambulas konvenciju tā vai savādāk ir izveidojies priekšstats kā par dokumentu, kas apdraud viņu pieņemtās, pierastās vērtības. Un ne saistībā ar vardarbību pret sievieti. Šo jautājumu mēs vēl arvien kā Latvijas sabiedrība neesam spējuši adekvāti un sekmīgi atrisināt: kā respektējot un aizstāvot seksuālās minoritātes, arī atcerēties par  vienkārša Latvijas cilvēka tradicionālo vērtību sistēmu? 

Visbeidzot: vai Latvijai būtu jāizstājas no Stambulas konvencijas un jāievieš lokāla mūsu valsts alternatīva tai? Tā kā šāda izstāšanās šobrīd būtu politiski virzīts “atmaksas gājiens”, šobrīd es domāju, ka nē. Vai uz sasteigtu iestāšanos konvencijā pēc kāda laika jāreaģē ar sasteigtu izstāšanos no tās? Domāju, ka vispirms dziļāk jāsaprot, kādi ir patiesie argumenti gan vienam, gan otram procesam. Un te papildus izskaidrošanas darbs patiesi būtu jāveic gan vienai, gan otrai pusei. Bet, vēlos vēlreiz uzsvērt, ka vardarbības novēršana nedrīkst kļūt par politiskā izdevīguma cīņu!

Patiesi, vardarbības izskaušana ir neatsverami svarīga. Taču šīs konvencijas saglabāšana vai denonsēšana kā politiski gājieni šobrīd nedrīkst atņemt laiku un līdzekļus, piemēram, jautājumiem par Latvijas aizsardzību un drošību!”