Latvija Militārās mobilitātes fondā pieteikusies krietni mazākam atbalstam nekā kaimiņi

Kā uzlabot militāro mobilitāti? Par šo tematu daudz tika spriests gan NATO sanāksmēs, gan Eiropas Savienības struktūrvienībās jau tūlīt pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas un aizsāktā kara Austrumukrainā 2014. gadā.

Latvijā tika pārbaudītas un audzētas spējas sabiedroto karavīru un tehnikas uzņemšanai, tostarp izmantojot dzelzceļu. Secināja, ka tas ir izaicinoši. Tika uzlabota infrastruktūra, lai moderno kara tehniku varētu nogādāt līdz Ādažu bāzes tuvumam pa dzelzceļu. Tagad jautājumi par militāro mobilitāti jeb spēju ātri pārvietot militāro tehniku, bruņojumu un apgādāt armiju, kļuvuši vēl aktuālāki.

Ukrainas militārā mobilitāte lielā mērā balstās uz labi attīstītu dzelzceļa tīklu. Līdzīgi kā Krievijā. Visā bijušajā padomju telpā dzelzceļš tika īpaši veidots, lai būtu balsts armijas pārvietošanai un tās apgādei. Pirms iebrukuma 2022.gada 24. februārī Krievijas spēki jau no pagājušā gada maija pa dzelzceļu veica kaujas tehnikas un karaspēka nogādes Ukrainas pierobežā. Un arī, karojot ar Ukrainu, viens no uzbrucēju mērķiem ir dzelzceļa līnijas. Tās ir svarīgas abām pusēm.

“Ja mēs runājam par šībrīža situāciju, tad Krievijas spēkiem ir viens būtisks panākums - viņi uzspridzinājuši, sašāvuši tiltu Dienvidrietumos no Odesas, tātad - kur nāk tiešā līnija no Rumānijas, no kurienes pienāca militārās kravas Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām. Un tas ir pašlaik, izskatās, lielākais tāds Krievijas panākums, kur ir arī būtiski ietekmēta apgāde. Tagad, lai no tās puses veiktu apgādi, tad ir jābrauc caur Moldovu, tur atkal ir Piedņestra. Un šis apgādes maršruts izstiepjas garumā,” stāsta NBS Zemessardzes kapteinis Jānis Slaidiņš. Izpostītā objekta stratēģisko nozīmi apliecina arī tas, ka ukraiņiem, mēģinot šo tiltu atjaunot, krievi devuši otro triecienu.

Atšķirībā no Ukrainas, Latvijas apvidus militāriem manevriem ir sarežģītāks. Dzelzceļa tīkls gan attīstīts līdzīgi. Kapteinis Slaidiņš norāda, ka dzelzceļu var pārkārtot diezgan ātri militārajām vajadzībām. Citādi ir ar lielajiem autoceļiem, kur var būt tilti, kam nav pietiekamas kravnesības, lai varētu turēt kaujas tehniku, kā arī pārbrauktuves un viadukti. Un tie ir faktori, kas var ierobežot militāro kustību.

Eiropas Savienības Militārās mobilitātes fonds ir jauns atbalsta veids dalībvalstīm, lai attīstītu transporta infrastruktūru, kas vienlaikus kalpotu gan civilām, gan militārām vajadzībām.

Uz visu septiņu gadu plānošanas periodu tajā pavisam būs pieejams viens miljards eiro, sadalot to trīs piegājienos. Pērn izsludināja un nesen kā noslēdzās pirmā pieteikšanās. Atbalsta intensitāte ir 50% no projekta kopsummas.

Latvija pieteikusi un tikusi pie viena granta piecu miljonu eiro apmērā. Tai pašā laikā Lietuva spējusi pieteikt divus projektus ar atbalstu 73 miljoni eiro, Igaunija – vienu par 31 miljonu.

“Pieteikums bija izsludināts vēl pirms kara Ukrainā. Un tāpēc arī varbūt mēs uz to skatījāmies nedaudz savādāk, nekā šī brīža situācija mums liek skatīties uz dažādiem papildu pasākumiem. Ja mēs līdz šim vairāk vērtējām tieši “Rail Baltica” projektu kā militārās mobilitātes projektu, kas varētu kvalificēties, tad šobrīd mēs skatāmies plašāk - uz visu transporta infrastruktūru Latvijā, kas mums būtu jāstiprina, lai nodrošinātu stundā x, ka šī infrastruktūra funkcionē,” raidījumam saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Konservatīvie).

Latvijas pieteikums ietver trīs objektu būvprojektu papildināšanu ar militāras nozīmes funkcijām “Rail Baltica” ietvaros. Papildu projekti tiks izstrādāti Daugavas šķērsojumam pie Salaspils (apvienots tilts autotransporta un dzelzceļa vajadzībām) un kravu apstrādes termināļiem Salaspilī un pie Rīgas lidostas. Pagaidām tas ir ieguldījums projektēšanas darbos, ne būvdarbos.

“Caur šo militārās mobilitātes finansējumu mēs nodrošinām papildus nepieciešamo funkcionalitāti, kas ir vajadzīga tieši militāro kravu apstrādei, nevis vienkārši konteineru vai citu tādu komerciālo kravu apstrādei,” saka “Eiropas Dzelzceļa līniju” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Eiropas Komisijas iepriekš veikta analīze astoņās Ziemeļjūras-Baltijas koridora valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Polijā, Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē) par esošā transporta tīkla piemērotību militārām vajadzībām atklāja, ka vairākās valstīs tilti un pārvadi ir pārāk zemi vai to nestspēja nav pietiekama militārai tehnikai ar prāvākiem gabarītiem vai masu. Līdzīgas problēmas arī uz dzelzceļa. Tāpat tika konstatēts, ka liels potenciāls ir multimodālām transporta platformām, kas ļautu kravas no ostām un lidostām ātri novirzīt uz dzelzceļu un autoceļiem.

“Tā ir pirmā reize, kad uz transporta sistēmu un transporta infrastruktūru mēs paskatāmies caur militāro prizmu, cik lielā mērā mūsu infrastruktūra atbilst militārajām vajadzībām. Šāds izvērtējums nekad iepriekš netika veikts,” saka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Paredzams, ka nākotnē pie Salaspils varēs pārvietot arī kravas no viena uz otru sliežu platumu. Savukārt pati Rail Baltica infrastruktūra jau sākotnēji ir plānota tā, lai atbilstu arī militārai mobilitātei.

Pirmajā Militārās mobilitātes fonda uzsaukumā dalībvalstu interese nebija pārāk liela – projektus iesniedza 14 valstis un visus iesniegtos projektus arī apstiprināja. Lietuva pieteikusies uz atbalstu par vislielāko summu.

Savukārt visvairāk – piecus projektus, iesniedza Polija, paredzot tiltu stiprināšanu, kā arī infrastruktūras uzlabošanu pie vairākām lidostām.

“Acīmredzot Polijai un Lietuvai tie projekti bija jau kaujas gatavībā. Un viņi varēja startēt ar citiem projektiem - ar autoceļu, ar dzelzceļiem. Mūsu gadījumā šī projekta gatavība uz pagājušo gadu nebija tik augstā līmenī, lai startētu ar lielāku skaitu projektu,” saka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Nav tā, ka Latvijai nebūtu ko uzlabot - Satiksmes un Aizsardzības ministrijas 2019. gadā saskaņoja sarakstu ar gandrīz 30 objektiem, ar kuriem varētu startēt uz Militārās mobilitātes fonda naudu. “Tas būtu saistīts tieši ar šīm noliktavām, pārvadiem, tiltiem un arī ar pārvietojamajām platformām. Tai skaitā arī dzelzceļa atzars, varbūt uz Lielvārdes lidlauku. Sarakstā ir virkne lietu, kas mums būtu vajadzīga un kas ir dubultās pielietojamības,” saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P!).

Ja Eiropas Savienības militārie eksperti, vērtējot valstu pieteikumus, nesaskatītu militāro pielietojamību, tad tādu projektu var arī neapstiprināt. Tāpat projektam ir jābūt nozīmei arī kopējos Eiropas Savienības militārās mobilitātes plānos.

Specifiskās militārās prasības būvdarbu izmaksas palielina par aptuveni 20 procentiem. “Tiem objektiem, ko mēs pārbūvējam vai izbūvējam no jauna ar militāro komponenti, viņiem ir jābūt parasti lielākiem, platākiem, garākiem. Piemēram, autoceļiem tas attiecas uz platumu un nestspēju, dzelzceļiem tieši tāpat - nestspēju un gabarītu pieļaujamību. Ostām šīs prasības attiecas uz ostas dziļums, piestātņu dziļumu, platumu, garumu,” saka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Par pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu atbildīga ir Satiksmes ministrija. Tā norāda, ka šoreiz citi projekti nav bijuši tādā gatavības pakāpē, lai iesniegtu finansējuma saņemšanai. Taču ministrija cer ar daudz jaudīgākiem pieteikumiem startēt otrajā kārtā, ko Eiropas Komisija plāno izsludināt jaunnedēļ.

Jaunais plānošanas periods sācies nesen. Un tas nozīmē, ka interese sāks pakāpeniski pieaugt un nākamajos uzsaukumos pieteikto projektu skaits jau varētu būt ievērojami lielāks. Taču katrā no kārtām sadalāmās naudas apjoms būs līdzīgs – ap 300 miljoniem uz visām valstīm, tādēļ jārēķinās ar lielāku konkurenci starp valstīm.