Līvānu novada izpilddirektors Skreivers pret viņu sākto kriminālprocesu sauc par safabricētu

Pagājušajā nedēļā Skreivers tika apstiprināts par Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektoru, bet 17 gadus viņš bija Līvānu novada pašvaldības izpilddirektors.

"20 gadus strādājot vienā pašvaldībā, izveidojušies savu paradumi. Ja dzīvē grib ko sasniegt, tad kaut kas ir jāmaina," iemeslus darba vietas maiņai Jēkabpils novada domes sēdē skaidroja Skreivers.

Aģentūrai LETA Skreivers pauda, ka vēl viens iemesls aiziešanai no darba Līvānu novada domē ir attiecības ar priekšsēdētāju Andri Vaivodu (LA). "Priekšsēdētāja komanda var darbus realizēt tā, kā viņi to uzskata par pareizu, bet man tas bija nepieņemami," apgalvoja izpilddirektors.

Krimināllietu, kurā par dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izsniegšanu apsūdzētas divas Līvānu novada pašvaldības amatpersonas, tostarp viņš pats, Skreivers sauc par safabricētu.

"Cīnīšos par savu godu un reputāciju. Galvenais iemesls, kāpēc šāda lieta ir, ir pagājušā gada pavasarī vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kad vērsos pret priekšsēdētāju un dažu darbinieku rīcību," pauda Skreivers.

Viņš arī apgalvoja, ka klātienē Valsts policijā liecību par šo apsūdzību nav sniedzis.

"Esmu ļoti piesardzīgs, komentējot apsūdzību, jo neesmu tik spēcīgs likumdošanā. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Vaivods ir ierosinātājs šai lietai," domā pašvaldības darbinieks.

Līvānu novada dome par darba attiecību izbeigšanu ar krimināllietā apsūdzēto amatpersonu lems ārkārtas sēdē nākamnedēļ.

"Pretēji atsevišķos medijos izskanējušajam, Līvānu novada pašvaldībai nav pamata uzskatīt, ka krimināllieta būtu "safabricēta" vai interpretējama kā "politiska atriebība". Valsts policija un prokuratūra savā darbībā balstās vienīgi uz pierādījumiem un faktiem, līdz ar to jebkura krimināllieta tiek virzīta uz tiesu tikai tad, ja pierādījumi ir pietiekami," paziņojumā pauž Līvānu novada pašvaldība.

Domē apgalvo, ka pēdējā laikā ir konstatēta virkne neizdarību un pārkāpumu pašvaldības izpilddirektora darbībā. Jau 2021.gada augustā pašvaldība par cita rakstura pārkāpumu izpilddirektoram esot piemērojusi disciplinārsodu.

"Pašvaldības darbā nav pieļaujama situācijas, kad apzināti tiek viltoti protokoli, parakstīti neeksistējoši līgumi par projektiem, par kuriem nemaz nav lemts," skaidroja Vaivods.

Pēc viņa paustā, "nevelēšanās ķerties pie daudzu procesu sakārtošanas pašvaldībā, lai tie kļūtu caurskatāmi, ir bijusi pēdējā laika iezīme, ar kuru bijis jāsakaras pašvaldības vadībai".

"Ir aizdomas, ka, iespējams, atsevišķi darbinieki ir bijuši pakļauti spiedienam veikt neētisku rīcību, nācies saskarties ar atklātiem un slēptiem nomelnošanas paņēmieniem pret pašvaldības vadību, kā arī mēģinājumiem kavēt projektu ieviešanu un ietekmēt finansējuma sadali, par ko arī būs jālemj tiesai, uzklausot visu iesaistīto pušu liecības," apgalvoja domes priekšsēdētājs.

Vaivods arī uzsvēra, ka pašvaldībai jādara viss, lai atgūtu labo slavu un nepieļautu, ka aizdomu ēna krīt uz pašvaldības darbu.

Savukārt Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) atzina, ka pašvaldība pirms Skreivera pieņemšanas darbā viņu ir iztaujājusi par šo krimināllietu.

"Viņš apliecināja, ka, ja būs kādas problēmas, tad viņš pieņems soļus, kas pašvaldībai ēnu nemetīs. Viņš par sevi ir pilnībā pārliecināts," komentēja Ragainis.

Jau ziņots, ka prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzētas divas Līvānu novada pašvaldības amatpersonas par dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izsniegšanu.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka lietā apsūdzēts Līvānu novada pašvaldības izpilddirektors Skreivers, kurš aizvadītajā nedēļā apstiprināts par Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektoru, un nu jau bijusī Līvānu novada Plānošanas un attīstības daļas vadītāja Baiba Vucenlazdāne.

Prokuratūra, neminot pašvaldības nosaukumu, informēja, ka kādas pašvaldības amatpersona nolūkā piešķirt pašvaldības finansējumu kādas biedrības projektam, būdama pašvaldības mazo grantu projektu izvērtēšanas komisijas locekle, piekļuva pašvaldības datoram.

Datorā atradās izvērtēšanas komisijas sanāksmes protokols, kurš saturēja patiesas ziņas, un amatpersona sāka šā dokumenta falsifikāciju, veicot tajā labojumus, uzskata prokuratūra.

Prokuratūra uzskata, ka amatpersona protokolā aizstāja viena biedrības sagatavotā projekta nosaukumu ar citu šīs pašas biedrības sagatavotā projekta nosaukumu, apzinoties, ka citi izvērtēšanas komisijas locekļi par finansiālo atbalstu šim projektam nav balsojuši.

Amatpersona veica labojumus arī projekta īstenošanai piešķiramā finansējuma apjomā. Izmantojot viltu, maldinot, ka izmaiņas tika saskaņotas, amatpersona panāca, ka komisijas sanāksmes protokolu parakstīja sanāksmes protokolētāja.

Pēc šo darbību veikšanas amatpersona saskaņā ar iepriekšējo noziedzīgo vienošanos nodeva falsificēto izvērtēšanas komisijas sanāksmes protokolu parakstīt otrai apsūdzētajai amatpersonai, pēc kā noformēja līgumu par projekta ieviešanu un nodeva to parakstīt otrai apsūdzētajai amatpersonai.

Pēc tam līgumu parakstīja arī biedrības valdes loceklis, būdams maldināts par to, ka izvērtēšanas komisija sniedza finansiālo atbalstu konkrētajam projektam.

Krimināllietu skatīs Daugavpils tiesā.