Darba devēji uzskata, ka piedāvātais minimālās algas kāpums ir pārāk straujš
Labklājības ministrija (LM) piedāvā pārāk strauju lēcienu minimālās algas palielināšanā, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
LM piedāvā, ka minimālā alga varētu būt puse jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās algas. Attiecīgi 2023.gadā minimālā alga pašreizējo 500 eiro vietā būtu 640 eiro.
Sākotnēji ministrija bija izstrādājusi piedāvājumu minimālo algu nākamgad celt līdz 640 vai 700 eiro, tomēr tagad esot kļuvis skaidrs, ka palielinājums līdz 700 eiro būtu pārāk straujš.
Savukārt LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, minimālajai darba algai valstī jābūt 42% līdz 45% no iepriekšējā perioda vidējās algas. LM piedāvātais kāpums ir aptuveni par 28% lielāks.
Viņa norādīja, ka, lai nodrošinātu samērīgumu, minimālo atalgojumu būtu jāaktualizē ik gadu pēc noteiktiem kritērijiem, piemēram, vienojoties par to, cik procenti no iepriekšējā perioda vidējās algas vai konkrētajam gadam prognozētās vidējās algas tā būs.
Vienlaikus Meņģelsone uzsvēra, ka šāda lēmuma pieņemšanā jāiesaista sociālie partneri, ņemot gan darba devēju un ņēmēju intereses.
Attiecīgi visdemokrātiskākais veids, kā noteikt minimālo atalgojumu, būtu kolektīvo pārrunu un koplīgumu ceļā atbilstoši katras nozares īpatnībām, taču minimālā alga valstī nevar būt politiskās vairāksolīšanas objekts, atzīmēja Meņģelsone.
Viņasprāt, lai mazinātu nabadzības riskus un nevienlīdzību, politiķi sociālekonomiskos apstākļus valstī var uzlabot caur nodokļu politiku, piemēram, būtiski ceļot neapliekamo minimumu.
Vienlaikus darba devēji uzsver, ka minimālā alga ir paredzēta par zemākās kvalifikācijas, zemākās darba intensitātes un zemākā atbildības līmeņa darbu. Ceļot minimālo algu, ar līdzvērtīgu koeficientu būtu jāceļ arī valsts atalgoto kvalificēto darbinieku atalgojums. Pretējā gadījumā algu kaskāde kļūtu ļoti saspiesta.
