Sārts: pašlaik vēl nav vērts cerēt uz pozitīvu miera sarunu starp Krieviju un Ukrainu iznākumu

Ukrainas un Krievijas delegācijas otrdien Turcijā notikušajās sarunās vienojušās jautājumu par Krimu un Donbasu izskatīt atsevišķi, bet Ukraina ir gatava piekrist ārpusbloka valsts statusam, ja tai ir stingras vairāku valstu drošības garantijas.

Savukārt Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu otrdien apgalvojis, ka Krievija pamatā izpildījusi tā dēvētās specoperācijas pamatuzdevumus un tagad koncentrēsies uz Donbasa "atbrīvošanu". Arī Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins Stambulā paziņoja, ka nolemts radikāli "samazināt militāro aktivitāti Kijivas un Černihivas apkaimē", lēmumu pamatojot ar to, ka sarunas par Ukrainas neitralitātes statusa līgumu ir sasniegušas praktisku stadiju.

Sārta skatījumā, Krievijas uzbrukuma Kijevas virzienā samazināšana vai apturēšana ir objektīva Krievijas militāra nespēja, nevis laba griba. Pēc eksperta vārdiem, Kremlis nespēj ieņemt Kijivu un nekādi māņu manevri to nemainīs.

Sārts paredz, ka pirms reālistiskām sarunām Kremlis jeb Krievijas bruņotie spēki mēģinās ieņemt Mariupoli un aplenkt Ukrainas karaspēku pie Donbasa, lai to izmantotu kā ietekmes instrumentu uz Ukrainu sarunu gaitā.

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) sociālajos tīklos paudis viedokli, ka Krievijas teiktais par uzbrukumu mazināšanu vai apturēšanu Kijivas virzienā jāsaprot tā, ka Krievija intensificēs uzbrukumus Ukrainas dienvidos, kamēr savu teikto Krievija naiviem cilvēkiem centīsies "pārdot" kā deeskalāciju.

Šovakar intervijā Latvijas Televīzijai Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds pauda, ka pašreizējā situācijā, kad "Krievijas buldozers" ir iebuksējis pēc Ukrainas parādītā cīņas spara, Krievija ir spiesta veikt zināmas sarunas ar Ukrainu.

Tomēr Sprūds norādīja, ka Krievijas bruņoto spēku veiktās zvērības un brutalitāte turpinās. Tāpat Krievija ir ieņēmusi pietiekoši lielu daļu Ukrainas teritorijas, tāpēc Krievijas un Ukrainas sarunas būs ļoti sarežģītas.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (LNAA) Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks norādīja, ka Krievijas kara mērķi īsti nav sasniegti un tās bruņotie spēki Ukrainā ir sastapušies ar nopietnu pretestību.

Saistībā ar Krievijas paziņojumiem jāņem vērā, ka Krievija nevēlas, ka tiktu atbrīvoti tie Ukrainas spēki, kas piedalās Kijevas tuvējās teritorijas aizstāvībā. Tāpēc sagaidāms, ka kaujas notiks ne tikai Ukrainas dienvidos un austrumos, bet kādā mērā arī Ukrainas ziemeļos, atzīmēja Rostoks.

Sprūds raidījumā pauda, - ja sāksies konkrētākas sarunas par nākotnes drošības arhitektūru Ukrainā, kas novedīs pie uguns pārtraukšanas un miera sarunām, tad varētu nebūt vienprātības Rietumvalstu starpā, vai ieviest papildu sankcijas. Vienā brīdī kādas valstis varētu gribēt sankciju pret Krieviju atcelšanu noteiktās jomās, sprieda LĀI direktors.

Rostoks norādīja, ka Latvijas interesēs noteikti būtu, iespējams, vēl spēcīgāku sankciju noteikšana. Tomēr Krievija noteikti gribēs kādas nākotnes vienošanās sasaistīt ar sankciju atcelšanu, tāpēc ES būs ļoti smagas izvēles, jo ir valstis, kuras piekrita kādām no sankcijām ar domu, ka tās būtu īstermiņa, skaidroja LNAA Drošības centra vadītājs.

Rostoks pauda, ka tas var radīt kaut kāda veida šķelšanos ES, taču kādā brīdī sankciju jautājumā nāktos pakāpties pretī Krievijai, ja patiešām būtu pamats uzskatīt, ka Ukrainā būtu panākts stabils miers nevis tikai pamiers.