Vairāki Ukrainas ārsti, kas bēg no kara, izteikuši vēlmi strādāt Latvijas medicīnas nozarē

Pašlaik slimnīcā neesot liela Ukrainas bēgļu pieplūduma medicīniskās palīdzības sniegšanai, taču esot kolēģu interese par darbu stacionārā.

"Šobrīd mēs slimnīcā varbūt vēl nejūtam šo Ukrainas jautājumu, turpinās darbs ar Covid-19. Bet mums ir pirmie ārsti no Ukrainas, kuri ir izteikuši vēmi strādāt slimnīcā un ar administrācijas palīdzību strādājam, lai mēs varētu viņus iekļaut," informēja Skride.

Pēc viņa paustā, ir ārsti no Ukrainas, kas tuvākajā laikā sāks strādāt vairākās privātajās iestādēs, tostarp laboratorijās. Vairāk nekā 20 farmaceitu sāks darbu Latvijas aptiekās, tāpat ar medicīnas jomu saistītie pasniedzēji sāk darbu Rīgas Stradiņa universitātē.

Ārsts ir pārliecināts, ka medicīnas jomā attiecībā uz bēgļiem no Ukrainas valstiski ir radīti priekšnoteikumi, lai cilvēki varētu strādāt un viņi iekļausies Latvijas darba tirgū.

Ukrainas ārstu kvalifikācija tiek pielīdzināta ar Latvijas Ārstu biedrības starpniecību, bet medmāsu izglītību pielīdzina Veselības inspekcija. "Mums jābūt pretimnākošiem un nebūtu jābūt problēmām," uzskata Skride, piebilstot, ka nevajadzētu atgrūst speciālistus arī viņu dzimtās valodas dēļ.

Jau ziņots, ka līdz otrdienai PSKUS medicīniskā palīdzība bija sniegta 40 Ukrainas civiliedzīvotājiem, pavēstīja slimnīcas komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga.

Dati līdz 22.martam liecina, ka ambulatorā medicīniskā palīdzība sniegta 28 pacientiem, savukārt stacionārā - 12.

Veinberga norādīja, ka pacientu skaits kopumā nav liels. Tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kas vērušies pēc palīdzības, bijuši, piemēram, ar hroniskām saslimšanām vai apmeklējuši ārsta konsultāciju poliklīnikā.

Viņa uzsvēra, ka tie, kas ārstējas slimnīcā, nav karadarbībā cietušie - tiem medicīniskā palīdzība sniedzama akūti uzreiz, turpat uz vietas Ukrainā vai tuvākajos reģionos, savukārt Latvijā nonāk civiliedzīvotāji ar kādām veselības problēmām.