FOTO: Rīgā notiek latviešu leģionāru piemiņas gājiens

"Daugavas vanagu" rīkotajā latviešu leģionāru piemiņas gājienā Rīgā piedalījās vairāki simti cilvēku.

Gājiens notika no svētā Jāņa baznīcas pa Kaļķu ielu līdz Brīvības laukumam. Šogad gājiena dalībnieku ir acīmredzami mazāk, nekā tas bija pasākumos pirms Covid-19 pandēmijas.

Gājiena galvgalī gāja organizācijas "Daugavas vanagi" pārstāvji, bija redzami arī atsevišķi Nacionālās apvienības politiķi. Gājienu pie pieminekļa sagaidīja no Latvijas karogiem izveidota aleja. 

Starp pasākuma vērotājiem pie Laimas pulksteņa bija arī tā pretinieki. Piemēram, iepriekšējos gados aktīvi protestējušais Aleksandrs Giļmans. Protestētāji bija bez plakātiem, un viņi notiekošo tikai vēroja.

Pie Brīvības pieminekļa bija ieradusies arī sieviete, kas pēdējās dienās kļuvusi populāra sociālajos tīklos, jo apmeklēja veikalu, nesot iepirkumu somu ar Krievijas armijas karā pret Ukrainu izmantoto simbolu "Z". Šodien viņas apģērbu rotā pie krūtīm piešūts Krievijas karodziņš.

Pēc pārdesmit minūšu ilgas sarunas ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem sieviete tika iesēdināta valsts policijas automašīnā un aizvesta.

Kopumā pasākums noslēdzies mierīgi, tā dalībnieki izklīduši, bet policisti turpina dežūrēt pie Brīvības pieminekļa.

Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte pastāstīja, ka kopumā pasākums aizritējis bez būtiskiem incidentiem. Kopumā šogad gājienā piedalījās aptuveni 200 cilvēki, un tas faktiski ir mazākais šajā pasākumā piedalījušos cilvēku skaits pēdējos gados. 

Savukārt attiecībā uz aizturēto sievieti Grāvīte norādīja, ka sieviete nogādāta iecirknī apstākļu noskaidrošanai un viņa iepriekš bijusi policijas redzeslokā. Šī persona ir arī vienīgā šogad šajā pasākumā aizturētā. 

Sākotnēji bija plānots, ka gājienā piedalīsies ap 100 dalībnieku.

Savukārt biedrībai "Latvijas antinacistiskā komiteja", kas iepriekš vairākus gadus netālu no Brīvības pieminekļa rīkoja sapulci pret "Waffen SS" noziegumu attaisnošanu, Rīgas pašvaldība šogad aizliegusi iecerētajā vietā rīkot protesta pasākumu, rosinot to rīkot citviet.

Kā aģentūrai LETA teica biedrības pārstāvis Andrejs Pagors, ņemot vērā situāciju pasaulē, lai neveicinātu provokācijas un nesaasinātu konfliktus, biedrība nolēmusi nepārsūdzēt Rīgas domes lēmumu.

Ņemot vērā, ka Rīgas domes piedāvātās vietas, kur šādu sapulci rīkot, nav saistītas ar 16. marta notikumiem, biedrības pārstāvji dosies uz Ventspils novada Zlēkām, kur noliks ziedus pie pieminekļa nacistu nogalinātajiem iedzīvotājiem.

16. marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā.

Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.

Kučinskis: "Kamēr notiek karš, labāk būtu iztikt bez 16. marta un 9. maija pasākumiem"

Kamēr Ukrainā notiek karš, Latvijā labāk būtu iztikt bez 16. marta un 9. maija pasākumiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis atzīmēja, ka drošības dienesti ir veikuši pārrunas ar visiem, taču, viņaprāt, laikā, kamēr Ukrainā notiek karš, abi pasākumi - gan Leģionāru piemiņas diena 16.martā, gan tā dēvēto Uzvaras dienu 9. maijā - būtu jāizslēdz.

Tas būtu nepieciešams, lai nepieļautu provokatoru aktivitātes, kuru mērķis ir eskalēt situāciju.

Tāpat jāsaprot, ka jebkura eskalācija nodrošina iespējas "melu televīzijās Maskavā" radīt sižetus par nekārtībām Latvijā.

"Sižeti būs tā kā tā, bet mums jādara viss iespējamais, lai nebūtu, ko tur rādīt," pauda deputāts.