Pētnieks: dažviet Latvijā varētu rasties konflikti starp ukraiņu bēgļiem un vietējiem iedzīvotājiem
Krievijas iebrukums Ukrainā saasinājis etniskās attiecības Latvijā, šodien intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Viņš skaidroja, ka līdz karam Latvijā etniskās attiecības esot varējis raksturot kā mēreni mierīgu līdzāspastāvēšanu.
Tādas tās lielākoties esot arī tagad, taču neizbēgami Krievijas uzbrukums Ukrainai tās ir saasinājis un licis cilvēkiem uz notiekošo skatīties ar trauksmi un aizdomām.
Kopumā visās etniskajās kopienās esot vērojama izpratne par notiekošo, lai gan esot pamanāmi sagatavoti provokatori, kas mēģina iegūt kādus labumus, skaidroja Kaprāns.
Viņš arī skaidroja, ka sabiedrība ir salīdzinoši vienota, attiecībā uz bēgļu uzņemšanu. Viņš norādīja, ka aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju atbalsta bēgļu uzņemšanu.
Eksperts gan piebilda, ka izmitinot bēgļus no Ukrainas, piemēram, Daugavpilī, kur ir lielāka iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka Krievija dodas atbrīvot Ukrainu no izdomātiem fašistiem, varot rasties ideoloģiski konflikti un var notikt arī asākas sadursmes.
Kā ziņots, valdība sestdien pieņēma skaidrāku regulējumu par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Ukrainas bēgļiem.
Noteikumi paredz, ka izmitināšanas pakalpojums ir Ukrainas civiliedzīvotāju nodrošināšana ar apmešanās vietu līdz 90 dienām. Ēdināšanas pakalpojums šo noteikumu izpratnē ir sabiedriskās ēdināšanas nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 90 dienām, ja tas nepieciešams. Abus pakalpojumu Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošinātu pašvaldība.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem koordinētu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar Valsts robežsardzi un pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām.
