Iekšlietu ministre: ziedu nolikšana 16.martā un 9.maijā ir pieļaujama
Ziedu nolikšana 16.martā un 9.maijā ir pieļaujama, taču politiska un militāru agresiju sludinoša manifestācija nav organizējama, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
Ministre uzskata, ka 16.martā Rīgas pašvaldība nevar aizliegt, piemēram, biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" vai citiem katru gadu šī pasākuma apmeklētājiem nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Tajā pašā laikā organizēt politisko manifestāciju šajā gadījumā nebūtu ļoti pareizi, jo tas dotu papildu ieganstus Krievijas naidīgajiem medijiem veikt pārmetumus, kādi tiek pret Latviju vērsti jau vairākus gadus.
"Manuprāt, nevajadzētu to ļaut pārvērst par etniskās polarizācijas pasākumu," piebilda ministre.
Iekšlietu resors domājot par 9.maiju, taču detaļas patlaban neesot izpaužamas. Vienlaikus ministre uzskata, ka ir pieļaujams piemiņas pasākums, kurā piedalītos
tie cilvēki, kuriem kāds kara laikā gājis bojā.
"Militarizēta vai militāru agresiju slavinoša manifestācija noteikti nebūtu pieļaujama. Es domāju, ka pēc šīs vadlīnijas mēs skatīsimies," piebilda ministre.
Jau ziņots, ka Rīgas pašvaldības policijas (RPP) priekšnieks Juris Lūkass nesaskata īpašus drošības riskus saistībā ar 16.martā un 9.maijā Rīgā gaidāmajiem pasākumiem.
16.martā biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa organizēs gājienu no Rīgas Sv.Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim. Gājiens paredzēts no plkst.11 līdz 13, un ar to paredzēts pieminēt latviešu leģionārus. Plānots, ka pasākumā piedalīsies ap 100 cilvēki. Savu pasākumu šajā dienā Vecrīgā pieteikusi arī organizācija, kas sevi dēvē par "Latvijas antinacistisko komiteju".
No plkst.9.45 līdz 11 biedrība "Latvijas antinacistiskā komiteja" Skārņu ielā pie Sv.Pētera baznīcas apņēmusies rīkot sapulci "pret "Waffen SS" noziegumu attaisnošanu". Paredzēts, ka sapulcē piedalīsies 70 dalībnieki.
16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā.
Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
Savukārt 9.maijā bijušajās Padomju Savienības republikās tiek atzīmēta tā dēvētā Uzvaras diena par godu uzvarai pār nacistisko Vāciju. Pirms pandēmijas šajā dienā katru gadu tiek rīkots publisks pasākums pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku.
