Kāpēc iedzīvotājos ir šaubas, vai NATO tiešām aizstāvēs Latviju? Skaidro Žaneta Ozoliņa

"Pirmkārt, atcerēsimies to, ka NATO paplašināšanās un mūsu iekļaušanās tajā bija vairāk politiska izšķiršanās. Tajā laikā tāds tiešs ārējs uzbrukums, tiešs ārējs militārs drauds Baltijas valstīm nebija. Atcerēsimies, ka pirms 2004. gada, bet arī pēc tam ļoti daudz tika investēts tādās spējās, kas ir izmantojamas konfliktu risināšanā ārpus NATO telpas. Un arī Latvijas aizsardzības spēju veidošana ļoti lielā mērā bija saistīta ar Irāku, Afganistānu, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu. Tas bija vairāk stāsts par citu valstu drošību, bet mazāk par šo teritoriālo aizsardzību," norāda Ozoliņa.

Viņa atgādina, ka šī iemesla dēļ cilvēki arī uzdeva šo jautājumu, vai NATO parupēsies par mums. "Jo, jā, ir šis 5. paragrāfs, bet mēs jau vairāk esam tur citās valstīs, bet par mums jau NATO diezin vai parūpēsies. Tā varbūt tobrīd bija arī NATO būtības nezināšana, neizprašana, bet arī kopumā tā objektīvā situācija. Arī uzdodot NATO jautājumus, vai Baltijas valstīm ir aizsardzības plāni, bieži vien bija tāda pauze, jautājumi - būs vai nē."

Ozoliņa akcentē, ka situācija ir ļoti būtiski mainījusies kopš  2014. gada - pēc Krimas aneksijas, arī pēc militāru konfliktu uzsākšanas Austrumukrainā. "Tagad jautājums, vai NATO ir nopietns, ir vairāk tāds retorisks. Mēs jau redzam, ka tagad gadu no gada NATO klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā tikai un vienīgi pieaug. Tāpat arī militārās spējas, aizsardzības budžets u.tml. Kaut kur tā neuzticības sēkla ir iesēta, bet, manuprāt, pa šiem pēdējiem 7-8 gadiem jau vajadzētu lauzt tos savus aizspriedumus un stereotipus."

LATO valdes priekšsēdētāja atsaucas uz NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga, Spānijas premjerministra Pedro Sančesa un Kanādas premjerministra Džastina Trudo vizīti Ādažu militārajā bāzē. "Situācija ir pilnīgi atšķirīga, kāda tā kādreiz bija. Vienuviet redzēt gan NATO ģenerālsekretāru, gan Sančesa kungu, gan arī Trudo - tomēr ļoti nozīmīgus starptautiskus līderus... Tas sūtīja spēcīgus signālus. Un arī, noklausoties viņu runas, var redzēt, ka tās ir ar ļoti daudzveidīgiem vēstījumiem. Vienlaikus viņi visi runāja par drošības transatlantiskajā telpā nozīmi. Tur bija arī signāls Krievijai un tās prezidentam Vladimiram Putinam par to, ka "mēs vērojam, stiprinām sevi, ar mums ir jārēķinās". Bija arī signāls visām NATO dalībvalstīm, ka NATO ir ļoti saliedēts šajā brīdī un jebkādas runas par dalīšanos nebūtu vietā. Tas bija arī ļoti nozīmīgs signāls Latvijas iedzīvotājiem, ka mēs esam daļa no šīs transatlantiskās telpas un mūsu drošība tiek stiprināta visos iespējamos veidos."

Jauns.lv jau vēstīja, ka laikā, kad Krievija turpina karu Ukrainā, Latvijā ieradās iepriekš minētās augstās amatpersonas.

Stoltenbergs vizītes laikā norādīja, ka Putina sāktais karš Ukrainā beidza mieru Eiropā, tomēr NATO nevēlas karu ar Krieviju, bet vienlaikus atzina, ka ir gatavi aizsargāt NATO teritoriju, ja vajadzēs. "Mēs esam gatavi aizsargāt katru NATO centimetru un ja vajadzēs - mēs karosim," paziņoja Stoltenbergs.