Mūžībā devies Latvijas keramikas vecmeistars Kārlis Knopkens

Atvadīšanās no mākslinieka Kārļa Knopkena notiks piektdien, 4.martā, plkst. 12:00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

Keramiķa Kārļa Knopkena mūžu raksturo norises Latvijas profesionālajā keramikā 20.gs. 2.pusē. Izglītību ieguvis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (RLMV), kuras pedagogi rūpējās par nacionālo iezīmju saglabāšanu un pārmantotību mākslā.

K.Knopkena daiļradi raksturo profesionālās meistarības izkopšana lielos interjera projektos un dalība bij. Mākslas fonda radošajā keramikas studijā “Logs”. K.Knopkena radošā darbība veicināja Latvijas keramikas atpazīstamību un popularitāti, piemēram, monumentālos dārza keramikas projektos Rīgas Doma Krustejā un Siguldas Biškopības un dārzkopības biedrības dārzā.

Mākslinieks Kārlis Knopkens no 1947.-1951. gadam mācījies Kuldīgas Daiļamatniecības vidusskolā pie pasniedzējiem – gleznotāja, grafiķa Kārļa Eglīša (1906-1950), gleznotāja, dievturu kustības pamatlicēja, vitrāžas mākslinieka Jēkaba Bīnes (1895-1955), keramiķes Martas Krastiņas (1920-2006), gleznotāja Antona Megņa (1907-1982), keramiķes Irēnas Megnes (1921-2006). Mācības pārtrauca sakarā ar obligāto iesaukumu PSRS karadienestā (1951-1954). Pēc demobilizācijas mācības turpināja jau Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). RLMV mākslinieks absolvēja 1956. gadā ar diplomdarbu - vāžu komplektu “Ziemas puķu logs”, vadītāja, keramiķe Milda Brutāne (1903-1979). Kārļa Knopkena pasniedzēji RLMV bija keramiķe Ausma Žūriņa, arhitekte Marta Staņa (1913-1972), tekstilmākslinieks, keramiķis Rūdolfs Heimrāts (1926-1992), tēlniece Rimma Pancehovska u.c. Skolā šajā laikā mācījušies arī vēlāk nozīmīgi keramiķi Izabella Krolle, Silvija Šmidkena, Valdis de Būrs (1937-2002).

Pēc RLMV beigšanas Kārlis Knopkens strādāja par laborantu LPSR Būvmateriālu rūpniecības ministrijas Centrālajā zinātniski pētnieciskajā laboratorijā, kurā bija viens no izpildītājiem Maskavas metro stacijas “Rižskaja” greznā noformējuma izveidei paredzētām flīzēm, kas tika izgatavotas Rīgas Krāsns podiņu fabrikā (1957). Metro stacijas interjeram (autori: arh. Artūrs Reinfelds (1911-2003), Vaidelotis Apsītis (1921-2007), Ģirts Vilks (1909-1983), keramiķis Ēriks Ellers, tēlnieks Oļegs Skarainis (1923-2017), pabeigta 1958) tika paredzēta dekoratīvās būvplastikas ciļņu veidošana uz terrakotas flīzēm ar Rīgas pilsētvides attēlotiem motīviem (Opera, Pulvertornis, Zviedru vārti, Lielā Ģilde u.c.).

1958. gadā Kārlis Knopkens strādāja arteļa “Mākslinieks” batikas cehā par mākslinieku, bet 1959. gadā sāka strādāt Latvijas PSR Mākslas fonda (MF) Mākslas keramikas fabrikas darbnīcā (bij. Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikas keramikas cehs) Maskavas ielā 255, Rīgā. Darbnīcā keramiķis strādāja līdz 1970. gadam pie pieprasītas keramikas produkcijas etalonu izgatavošanas ražošanai vairumā.

No 1977. gada Kārlis Knopkens darbojās LMS keramikas studijā “Logs” (tag. biedrība “Radošā keramikas asociācija “Logs””), kas līdz 2006. gadam atradās Maskavas ielā 255. Mākslinieks piedalījās “Mākslas dienu” atvērto durvju dienās un vadīja keramikas publiski iecienītās meistarklases māla figūriņu veidošanā un apgleznošanā, veica darbu apdedzināšanu.

Kārlis Knopkens, atzīts keramikas virpošanas tehnikas, plastiskās formas un glazūras meistars, radošajā daiļradē veidojis plašu keramikas virpotu priekšmetu diapazonu – no nelieliem līdz monumentāliem darbiem, nevairoties arī no eksperimentāliem meklējumiem krāsā un formā. Autors radījis gan vāzes, krūkas, bļodas, šķīvjus u.c, gan lielformāta šamota kompozīcijas dārziem un sabiedrisko ēku interjeriem.

Izstādēs Kārlis Knopkens piedalījās kopš 1960. gada, kad regulāri bija darbus eksponējis LPSR Republikas un Vissavienības lietišķās mākslas izstādēs. Piedalījies Republikas jauno mākslinieku izstādēs (1960, 1962), 1. un 2. Republikas lietišķās mākslas izstādē (1962, 1963), PSRS TSS izstādē Latvijas PSR Mākslas fonda paviljonā (1962), 1. un 2. Republikāniskajā keramikas izstādē (1964, 1966), Vissavienības keramikas izstādē Viļņā (1971, Lietuva), Republikas lietišķās mākslas izstādēs (1974, 1976) u.c. Regulāri eksponēja darbus LMS rīkotajās ikgadējās izstādēs “Mākslas dienas”. Piedalījās izstādē “Logs uz Āfriku” (galerija “Terra Incognita”, Rīga, 2001), Baltijas valstu laikmetīgās keramikas izstādē “Pamati” (Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, 2019) u.c.

Personālizstādes mākslinieks rīkojis Skrundas kultūras namā (kopā ar keramiķi Skaidrīti Cihovsku, 1982), Rīgā (1991) un Ogres Vēstures un mākslas muzejā (kopā ar keramiķiem Viktoriju Knopkenu un Ģirtu Knopkenu, 1992; 2002).

Kārlis Knopkens sadarbībā ar MF kombinātiem veidojis sienas panno “Gājputni” (kopā ar Latvīti Mednieci (1924-2018), keramika, 20x7 m, Latvijas Lauksaimniecības universitātes iekšpagalms, Jelgava, 1983) un lielizmēra keramikas interjera objektus bij. LZA Neorganiskās sintēzes institūtam (kopā ar interjera mākslinieci Aldonu Veidi, keramiķi Daci Pētersoni (1944-2021), Salaspils).

LPSR kultūras dzīvē nozīmīgas bija dārza keramikas izstādes, kas māksliniekiem deva iespēju veidot atšķirīgus tektoniskus, postmodernus, ekspresīvus āra objektus publiskajā telpā, saglabājot vēstījuma un formas brīvību un atvērtību slēptiem kontekstiem. Autoru izteiksmes līdzekļu arsenālu papildināja šamota lokšņu salikuma un deformācijas metode, kas deva iespēju realizēt lielizmēra, izturīgus āra objektus. Sākotnēji izstādes norisinājās Rīgas Doma Krustejas dārzā (no 1969), kur varēja eksponēt līdz 50 darbiem. Kārlis Knopkens regulāri piedalījās dārza keramikas izstādēs (Rīgas Doma Krustejas dārzā, 1969.-1984. g.; bij. LPSR Rīgas rajona Dārzkopības un biškopības biedrības dārzā Siguldā, 1976.-1993. g.).

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs Kārlis Knopkens bija kopš 1970. gada, un rekomendācijas uzņemšanai LMS viņam izsniedza gleznotājs Antons Megnis, keramiķi Pēteris Martinsons (1931-2013) un Latvīte Medniece. Kārlis Knopkens bijis arī Latvija Mākslinieku savienības valdes loceklis (1982).

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Ogres Vēstures un mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kā arī privātkolekcijās.

Jauns.lv un Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību keramiķa Kārļa Knopkena tuviniekiem un kolēģiem.