FOTO: grezni atjaunotā Cesvaines pils šodien ver durvis apmeklētājiem
Šodien, 12. februārī, pēc vērienīgas pārbūves un restaurācijas durvis apmeklētājiem ver Cesvaines pils, raksta "Kas Jauns Avīze".
Lielā torņa Medību telpā sākotnējo krāšņumu atguvis viens no kamīniem ar vēsturiskajiem zaļajiem glazētajiem podiņiem, tam ir vēstures pieminekļa nozīmes statuss. Atjaunota arī viena no āra terasēm, kuru pašlaik grezno koka kolonnas, kokgriezumi un kapara jumts.
Greznais atjaunotās Cesvaines pils interjers
Pēc vērienīgas pārbūves un restaurācijas Cesvaines pils 12. februārī atkal ver durvis apmeklētājiem.
Daudzi citi darbi
Veikti arī citi restaurācijas darbi – balles zāles griestu plafona mākslinieciskās apdares konservācija, ziemeļaustrumu stūra griestu mākslinieciskās apdares glābšana, pilnībā atjaunotas divas konsoles kā noslēdzoši elementi otra stāva vestibilam pie lielajām koka kāpnēm.
Pilī ierīkota ugunsdrošības un apsardzes signalizācija, trauksmes izziņošanas sistēma, daļā no telpām ierīkota centrālapkure, sakārtota kanalizācijas un notekūdeņu sistēma.
Otrajā stāvā izbūvēts vestibils ar konferenču zāli un telpu darbiniekiem. Uzstādītas jaunas koka kāpnes no vestibila uz bēniņiem, tās izgatavotas pēc senajām pils fotogrāfijām, restaurējot atsevišķus elementus, kas vēl bija saglabājušies.
Pils padarīta pieejama cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām, ierīkojot pacēlāju, kuru ietver jaunas betona kāpnes. Labā spārna pagrabā ir atjaunotas un pielāgotas telpas ēdināšanas pakalpojumiem.
Vairāk nekā 1,7 miljoni eiro
Pils atjaunošanai iztērēti 1 711 930 eiro, īstenojot pārrobežu sadarbības projektu Kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšana un veicināšana Latvijā un Krievijā. Kultūrvēsturiskās vērtības atjaunotas arī Daugavpilī un Pleskavā.
Atjaunotā Cesvaines pils
Cesvaines pils smagi cieta ugunsgrēkā 2002. gadā. Tagad pils no ārpuses atguvusi savu romantisko veidolu, tomēr līdz 2021. gada beigām ...
Visu februāri apmeklētājus priecēs akustiskā klaviermūzika, kas tapusi projektā "ALPHA-DO L&A". Skaņdarbi ierakstīti pils balles zāles mūziķu telpā uz flīģeļa. Šajā projektā galvenais faktors nav notis, bet skaņas vibrācija, kas balstās uz pirkstu un klavieru stīgu proporcijām. Spēlējot šādā veidā, skaņa rezonē, radot mainīgas un retas saskaņas.
Apskatāma arī mākslinieces Laimas Bakānes darbu izstāde Balle pilī un tekstilmākslinieka Georga Barkāna gobelēni no Cesvaines pils muzeja krājuma.
Pils pārstāvji pieņem pieteikumus dažādiem sarīkojumiem un telpu nomai, ir atvērti sadarbībai ar radošo nozaru pārstāvjiem izstāžu, koncertu, meistarklašu, plenēru un citu darbību organizēšanā.
Mantojums no baronu laikiem
Iepriekš atjaunots pils jumts, kurā ieguldīts Eiropas Savienības līdzfinansējums gandrīz 1,9 miljonu eiro apmērā. Pils atguvusi savu agrāko krāšņumu – jumta centrālo daļu atkal klāj sarkanu dakstiņu segums. Kopš 2002. gada, kad pili nopostīja ugunsgrēks, jumtu klāja pagaidu segums.
Pie pils ir uzstādīti izgaismoti informatīvi stendi, kur apskatāma tās vēsture un tās atjaunošanas gaita. Izveidots arī funkcionāls laikmetīgās mākslas objekts Šķiedru māksla – galds ar krēsliem, kas izgatavoti no akmens un koka.
Vācbaltu jurista un muižnieka Ādolfa fon Vulfa (1857–1904) pils celta no 1893. līdz 1896. gadam un uzskatāma par eklektisma mākslas šedevru, kopš 1997. gada tā iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. Bijušais saimnieks aizsaulē aizgāja Vīnē, kurp bija devies ārstēties, taču pārvests un apbedīts dzimtas kapličā Cesvaines pilskalnā, sauktā arī par Baronkalnu.
Pilī no 1919. līdz pat 2002. gadam atradās skola. Pašlaik šeit darbojas muzejs, muižas kompleksa ēkā apmeklētājiem pieejams vietējais tūrisma centrs.
