Gaidāms, ka prokurors iesniegs protestu par pirmās instances spriedumu otrajā digitālās televīzijas krimināllietā

Zelčs pirmdien žurnālistiem skaidroja, ka vispirms vēlas sagaidīt motivētu spriedumu, jo viņam nav zināmi tiesas argumenti.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka lietā iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

Zelčs šādam tiesneša skaidrojumam nepiekrīt. Prokurors vairākkārt jau publiski komentējis, ka cietušā neesamība lietā automātiski nenozīmē, ka nevar tikt izdarīts noziegums. 

Prokurors ir pārliecināts, ka saskaņā ar "Tet" (tolaik "Lattelecom") padomes un akcionāru pārstāvju liecībām viennozīmīgi ir redzams, ka viņu uzticība tikusi izmantota. "Viņi nezina, kā šīs summas ir noteiktas, vai tās ir pamatotas un ar ko viņas ir pamatotas. Mans viedoklis ir pretējs tiesneša viedoklim, ka šajā daļā nav liecību un nav pierādījumu par maldināšanu un uzticības izmantošanu," uzsvēra Zelčs

Uz norādi, ka arī tā dēvētajā pirmajā digitālās televīzijas lietā pagaidām ir apsūdzētajiem labvēlīgs spriedums ar attaisnošanu, prokurors atbildēja, ka šajā lietā ir cits darījums, cita nodarījuma būtība un apstākļi. Viņš gan nenoliedza, ka abas krimināllietas ir saistītas savā starpā ar atsevišķām personām un "bēdīgi slavenajām iekārtām".

"Šīs abas lietas tomēr ir atšķirīgas un nevar vilkt paralēles," piebilda Zelčs un atgādināja, ka nesen iesniedzis protestu par attaisnojošo Rīgas apgabaltiesas spriedumu, kas tagad būs jāvērtē Augstākajai tiesai. Prokurors ir pārliecināts, ka Augstākā tiesa neatstās spēkā iepriekšējās instances attaisnojošo spriedumu.

Prokurors arī noraidīja šodien attaisnotā politiķa Aināra Šlesera apgalvojumus, ka prokurors nav piedalījās nevienā tiesas sēdē. Janvārī prokurors informējis tiesu, ka viņam pietiekami īsā laikā nepieciešams sagatavot protestu pirmajā digitālās televīzijas lietā, tāpēc viņš objektīvu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties tiesas procesā un viņu aizvietoja kolēģi.

Jau ziņots, ka Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos. Tāpat tiesa lēma atcelt arestu apsūdzēto mantai.

Spriedumu klātienē bija ieradies noklausīties tikai apsūdzētais Šlesers. Pārējie spriedumu klausījās attālināti.

Šo spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Iepriekš prokurors Zelčs debatēs lūdzis piemērot trīs gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju bijušajam premjeram Andrim Šķēlem, bet bijušo satiksmes ministru Šleseru prokurors lūdzis sodīt ar 65 000 eiro naudas sodu.

Prokurors bija lūdzis tiesai Šķēli atzīt par vainīgu krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un piespriest viņam trīs gadu cietumsodu, 75 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju bez probācijas uzraudzības. Prokurora ieskatā naudas sods piemērojams par krāpšanu, bet cietumsods un mantas konfiskācija - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Jau ziņots, ka iepriekš tika uzlikts arests Šķēles uzņēmumu daļām.

Tāpat prokurors bija prasījis no bijušā politiķa piedzīt 1 266 355 eiro, kas, prokurora ieskatā, ir noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi.

Šleseru bija prasīts atzīt par vainīgu krāpšanā un piespriest viņam 65 000 eiro sodu bez mantas konfiskācijas un probācijas uzraudzības.

Bijušajam telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim bija lūgts piespriest 75 000 eiro sodu, bijušajam Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāram Nilam Freivaldam - 60 000 eiro sodu, bijušajam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājam Laurim Dripem - 75 000 eiro sodu. Tāpat prokurors uzskata, ka bijušajam uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklim Gintaram Kavacim piemērojams 75 000 eiro sods.

Toreizējam "Tet" komercdirektoram Jānim Ligeram prokurors bija lūdzis piespriest 60 000 eiro sodu, Biznesa daļas vadītājam Tomam Ābelem - 50 000 eiro sodu, bet Biznesa atbalsta daļas vadītājam Tomam Meisītim - 45 000 eiro sodu.

Gulbi, Freivaldu, Dripi, Kavaci, Ligeru, Ābeli un Meisīti prokurors bija rosinājis atzīt par vainīgiem krāpšanā, bet prokurors nav rosinājis piemērot viņiem mantas konfiskāciju un probācijas uzraudzību.

Nosakot Krimināllikumā par krāpšanu paredzēto soda veidu visiem deviņiem apsūdzētajiem, prokurora ieskatā, bija ņemams vērā, ka viņi izdarīja sevišķi smagu noziegumu un ka viņu nodoms un noziedzīgais nodarījums bija vērsts uz prettiesisku un nepamatotu "SIA Hannu Digital" iesaistīšanu zemes ciparu TV projektā un "Lattelecom" līdzekļu iegūšanu "SIA Hannu Digital" un tā pastarpinātā kreditora Šķēles labā, tādējādi sadārdzinot šī valsts mēroga projekta izmaksas un radot "Lattelecom" mantisku zaudējumu lielā apmērā.

Valsts apsūdzības uzturētājs debatēs arī norādījis, ka uzņēmumam "SIA Hannu Digital" ir nosakāms piespiedu ietekmēšanas līdzeklis - naudas piedziņa 4000 minimālo mēnešalgu apmērā jeb divi miljoni eiro.

Tā kā apsūdzības ieskatā visiem apsūdzētajiem, izņemot Šķēli, nav piemērojams papildsods - mantas konfiskācija - un kriminālprocesā nav iesniegts pieteikums par radītā kaitējuma kompensāciju, tad šiem apsūdzētajiem arestētajai mantai arests ir atceļams, uzskata prokurors.

Jau ziņots, ka šajā lietā apsūdzības celtas darbībām saistībā ar 2008.gadā SM rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp "Tet", "Hannu Digital" un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.

Apsūdzēto personu darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "Hannu Digital", kā rezultātā uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šo valsts mēroga projektu.

Apsūdzības ieskatā iespējami noziedzīgi iegūto summu ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Apsūdzētajām personām inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009. gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā "Hannu Digital".

Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" nav pieteicies par cietušo, prokurors vērsis uzmanību, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš nolēma attaisnot vairākus apsūdzētos arī tā dēvētajā pirmajā digitālās televīzijas lieta, taču prokurors ir iesniedzis protestu Augstākajā tiesā. Šī lieta saistīta ar 2003. gadā atklāto afēru.

Arī šīs lietas kontekstā ir izskanējis Šķēles vārds, bet apsūdzības viņam šajā lietā celtas netika.