Jāņu vainagos aicina nepīt retos un aizsargājamos augus
Tuvojoties Līgo svētkiem un Jāņiem, Dabas aizsardzības pārvalde aicina netirgot un arī nepirkt Latvijas savvaļā augošos aizsargājamos augus, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Inese Pabērza.
Arī šogad vides inspektori Latvijas lielākajās pilsētās dosies reidos, lai pārbaudītu Jāņu zāļu tirgotāju godaprātu, realizējot dabas bagātības.
"Krāšņs Līgo svētku un Jāņu vainags izdosies arī tad, ja tajā ievīsiet rudzupuķes, pīpenes, sarkano un balto āboliņu, suņuburkšķus, papardes, kalmes, madaras, asinszāli, birztalu nārbuli, raspodiņu, vībotnes, magones un citus vasaras visgarākajās dienās ziedošos augus, kas saulgriežu laikā ir plūcami. Taču aicinām darīt to ar mēru un saudzīgi - arī visus bieži sastopamos augus nedrīkst plēst ar saknēm un nevajag noplūkt pēdējo krāšņo ziedu pļavā. Vēl der paturēt prātā, ka Latvijā ir arī indīgi un bīstami augi - velnarutki, gundegas, latvāņi un citi, kurus labāk atstāt tur, kur tie ir," iesaka dabas aizstāvji.
Taču, atrodot dabā aizsargājamos un retos ziedus, piemēram, savvaļas orhidejas - naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes, kas dažkārt tiek nežēlīgi izplūktas un sietas krāsainajos jāņuzāļu pušķos, svinētāji aicināti tos baudīt nenoplūcot. Pie aizsargājamiem ziediem pieskaitāmas arī meža un pļavas silpurene un jumstiņu gladiolas, kā arī aizsargājama ir Sibīrijas skalbe.
Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12.pantu ir aizliegts īpaši aizsargājamos augus vai to daļas lasīt, noplūkt vai izrakt, kā arī aizliegts pārdot, dāvināt, kolekcionēt vai audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos augus. Šādas aizliegtas darbības ir administratīvi sodāmas, piemērojot naudas sodu kā fiziskām, tā juridiskām personām, līdztekus konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus.
Lai pārliecinātos par to, kādus ziedus un augus labāk atstāt dabā, nekā pīt Jāņu vainagā, iedzīvotāji aicināti ielūkoties materiālā par reto un aizsargājamo augu izskatu pārvaldes mājaslapā.
LETA
