Lielākajās augstskolās nav bijuši gadījumi, kuros plaģiātisma dēļ anulē piešķirto grādu. Vai akadēmisko godīgumu vajadzētu kontrolēt stingrāk?
Lielākās augstskolas plaģiātisma gadījumā studentiem nav anulējušas piešķirtos kvalifikācijas grādus vai diplomus, noskaidrots aptaujās.
Lai panāktu studējošo akadēmisko godīgumu, studenti netiek pielaisti pie noslēgumu darbu aizstāvēšanas, kamēr darbs nav izgājis plaģiātisma kontroli, un aizdomu gadījumā darbā tiek veikta padziļināta pārbaude.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studiju departamenta direktore Indra Treija norādīja, ka pārbaudi uz plaģiātu veic pilnīgi visiem noslēguma darbiem - gan bakalaura, gan maģistra - vēl pirms to aizstāvēšanas. Attiecīgi, ja tiek konstatēts plaģiāts, studējošais tiek atskaitīts un nemaz nevar absolvēt un iegūt diplomu.
Vienlaikus Treija uzsvēra, ka par diploma anulēšanu nebūtu jādiskutē, ja akadēmiskā godīguma pārbaužu efektivitāti kāpinātu arī ikdienas studiju procesā un noslēguma darbu pārbaudē. Pašlaik RSU nav bijuši gadījumi, kad plaģiāta dēļ tiek anulēti diplomi, taču, kā norādīja Komunikācijas departamentā, pērn uz 9300 studentiem fiksēti pieci gadījumi, kad darbs plaģiātisma dēļ bijis jāanulē.
Savukārt Latvijas Universitātē (LU) kopš pagājušā gada 1.janvāra kopumā izteikti 17 brīdinājumi par studentu izslēgšanu par plaģiātiem darbos. No tiem brīdinājumi izteikti deviņiem juristiem, pieciem studentiem bakalaura līmeņa komunikācijas zinātnes programmā, vienam bakalaura līmeņa psiholoģijas studentam, vienam ārstniecības programmas studentam un vienam pirmsskolas skolotāja programmā studējošajam. Vēl desmit studenti pērn tikuši izslēgti no universitātes.
LU prorektors Valdis Segliņš uzsvēra, ka nereti plaģiātisma iemesli meklējami jau skolas līmenī. Viņaprāt, jaunieši skolās maz lasa un raksta darbus, attiecīgi viņiem ir nepietiekams vārdu krājums, frāzes un ir grūtības izteikties plašākos teikumos, kā arī vārdu krājums nabadzīgs. Arī zinātniski pētnieciskajos darbos ne vienmēr skolotāji prasa atsauces.
"Tajā brīdī, kad jaunietis lasa grāmatu, tulko un gatavo rakstu darbu, viņam šķiet, ka labāk par to autoru pateikt nevar. Viņš nevis vienkārši pārraksta vai kopē, plaģiātu taisot, bet iespaidojas objektīvi un neieliek atsauci. Formāli tas ir plaģiāts, bet viņam vajag žagarus par to, ka nav ielicis atsauci," pauda Segliņš.
Viņš norādīja, ka bieži vien jaunieši nesaprot, ka atsauču izmantošana parāda darba izstrādātāja zināšanas, kompetenci, taču prasme strādāt ar avotiem, pasniegt svešas domas savas idejas stiprināšanai vai noliegšanai ir tas, ko vēlas augstskolas. Pašlaik, iesniedzot noslēguma darbus, LU antiplaģiāta programma atspoguļo, cik daudz teksta sakrīt ar jau datubāzē esošajām publikācijām, taču ne visās augstskolās ir pieejama līdzīgas funkcijas programma.
Segliņš uzskata, ka plaģiātisma konstatēšanas gadījumā būtiski noskaidrot, kāpēc jaunietis ir veicis šādas prettiesiskas un neētiskas darbības. Viņaprāt, tās ir kļūdas studiju procesā un konkrētā darba vadīšanā, un ir jārada vide, kurā nevienam nebūtu vajadzības izmantot svešas domas un slēpt to patieso autoru.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) darbi tiek pārbaudīti vēl pirms to aizstāvēšanas, aizdomu gadījumā veicot padziļinātu pārbaudi, taču plaģiāta gadījumi tiek konstatēti arī darbu aizstāvēšanas laikā. Attiecīgi students pie grāda vai kvalifikācijas netiek.
RTU atbalsta plašāku akadēmiskā godīguma aizstāvību, tostarp, ļaujot augstskolām anulēt pierādīta plaģiāta gadījumos iegūtos diplomus. Kā skaidroja RTU Studiju departamenta direktore Ilze Birzniece, lai arī tehniskajās zinātnēs ir grūtāk veidot plaģiātu, jo studentam ir jāveic konkrēti aprēķini, kas atbilst tieši viņa noslēguma darba specifikai un pētījumam, tomēr arī inženierzinātnes nav pasargātas no plaģiātisma gadījumiem. Kā aktuālāko piemēru viņa minēja programmēšanas koda plaģiātu, taču plaģiātisma iezīmes var parādīties rasējumos, ne tikai rakstītos tekstos.
Vienlaikus Birzniece akcentēja nepieciešamību sakārtot juridisko vidi Latvijā. Viņasprāt, būtu nepieciešams valsts līmenī izstrādāt un ieviest akadēmiskā godīguma normatīvo regulējumu un apstiprināt tiesību normas, lai regulētu diploma anulēšanu, ja tiek konstatēts plaģiātisma fakts un tiek apstiprināts, ka diploms ir iegūts nepamatoti. Pašlaik šādās situācijās tiek piemērotas vispārējās tiesību normas.
Tāpat, viņasprāt, būtu jāizveido arī akadēmiskā godīguma un ētikas pārraudzības institūcija, kā tas ir citās valstīs, piemēram, Lietuvā, Somijā, Austrijā. RTU atbalsta arī vienota noslēgumu darbu repozitorija izveidi, lai veicinātu augstskolu atbildību par kvalitatīvu studiju noslēgumu darbu izstrādi.
Pašlaik gan fakultātes, gan RTU Studiju departaments organizē seminārus studentiem, lai palīdzētu labāk izprast, kas ir akadēmiskais godīgums, plaģiātisms, kā tas izpaužas studiju un zinātniskajā darbā un kā RTU studēt ētiski un godīgi. Savukārt RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē notiek arī sava plaģiāta noteikšanas rīka attīstīšana, atklāja Birzniece.
Jau ziņots, ka Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē izskanēja priekšlikums izteikt kā obligātu prasību augstskolām plaģiātisma gadījumā anulēt studentam pašas piešķirto grādu un diplomu. Par to gan vairums ekspertu nebija vienisprātis.
Kamēr nepastāv vienota izpratne par plaģiātisma jēdzienu, Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts aicināja neatbalstīt priekšlikumu par obligātā soda piemērošanu. Viņaprāt, nosakot obligātu augstskolas diploma un grāda anulēšanas kārtību, nebūs iespējams noskaidrot ne studējošā vainas pakāpi, ne arī apstākļos, kuros plaģiāts ir veikts.
