Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšana turpināsies nākamnedēļ
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanu Rīgas apgabaltiesa turpinās 11.janvārī plkst.10, informēja tiesā.
Tiesas sēdē plānots uzklausīt apsūdzētā Ivara Sergeta liecību.
Lietas materiāli pašlaik ir apkopoti 129 sējumos. Par pirmās instances tiesas spriedumu, kura apjoms pārsniedz 1200 lappuses, lietā tika iesniegts prokuratūras apelācijas protests, apsūdzētā aizstāvja apelācijas sūdzība un vairāk nekā 50 apelācijas sūdzības no cietušajiem un viņu pārstāvjiem.
Desmitiem brīvprātīgo, ēdiens, tēja, kafija, tūkstošiem ziedu, traģēdijas trešajā dienā Zolitūdē 23. novembrī
Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Svecītes nodzisušas. Sniegs pārklājis traģēdijas vietu Zolitūdē
Pirmās instances tiesā krimināllietā par vainīgu tika atzīts būvinženieris Ivars Sergets, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā.
Arhitektu Andri Kalinku, būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu, veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu, bijušo Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Mariku Treiju, būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu, SIA "Maxima Latvija" darbinieci Innu Šuvajevu un bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi pirmās tiesas instance attaisnoja.
Izvērtējot prokuroru Kaspara Cakula, Jekaterinas Kušakovas un Agra Skradaiļa darbību pirmstiesas kriminālprocesā, lietas kvalitāti, nododot lietu tiesai, un darbu iztiesāšanas laikā, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina, ka ir pamats vērst Ģenerālprokurora un virsprokurora uzmanību uz tiesas konstatētajām nepilnībām un likuma normu ignorēšanu, kas būtiski apgrūtināja lietas iztiesāšanu.
Tiesa, piemēram, secinājusi, ka prokurori krimināllietā iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziegumu, un tādus, kas netiks izmantoti pierādīšanā.
