Valsts kontrole par zinātnes finansējuma izlietošanu: "Kļūdas ir jāatzīst, un esošā sistēma jāmaina"
Nav gūta pārliecība, ka Latvijas zinātnes finansējums vairāk nekā 82,5 miljonu eiro apmērā novirzīts perspektīvākajiem pētījumiem atbilstoši mērķim – sekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi, portālu Jauns.lv informē Valsts kontrole (VK).
"Nav darīts pietiekami, lai novērstu jau teju pirms 10 gadiem konstatētās problēmas un trūkumus gan saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieeju, nosakot zinātnes virzienu prioritātes, gan attiecībā uz zinātnei piešķirtā finansējuma izlietojuma kontroli – projektu izvērtēšanu un to īstenošanas uzraudzību, par ko lielā mērā atbild Latvijas Zinātnes padome (LZP)," teikts VK paziņojumā.
Šie ir nozīmīgākie secinājumi pēc Valsts kontroles revīzijas, kuras mērķis bija izvērtēt, vai un kā realitātē izdevies ieviest 2012. gada revīzijā sniegtos ieteikumus IZM, lai būtiski pilnveidotu Latvijas zinātnes politikas īstenošanu.
VK norāda, ka teju 10 gadu laikā nav izveidota efektīva un ilgtspējīga sistēma zinātnes pētījumu projektu izvērtēšanai, finansējuma sadalei un kontrolei – kļūdas ir jāatzīst, un esošā sistēma jāmaina.
Lai arī pieejamais valsts budžeta finansējums zinātnes attīstībai Latvijā pēdējos gados palielināts, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm tas ilgstoši bijis zems.
VK secinājusi, ka prioritāro zinātnes virzienu skaits ir pārāk plašs – ietver vismaz 150 tēmu, tas nav adekvāti ierobežota finansējuma apstākļos.
VK vērtējumā, pēc 2012. gada revīzijas IZM ir pilnveidojusi vairākas zinātnes attīstībai nozīmīgas jomas. Tāpat saskaņā ar 2019. gadā veikto zinātnisko institūciju starptautisko novērtējumu Latvijas zinātnē kopš 2013. gada ir vērojams progress.
Tomēr tagad revīzijā konstatētie pārkāpumi un neatbilstības liecina – viss plānotais nav izdevies un IZM nav darījusi pietiekami iepriekš konstatēto nepilnību novēršanai.
"Noteiktās zinātnes virzienu prioritātes 2018.–2021. gadam ir pārāk plašas, zaudē jebkādu efektivitāti un nepilda savu uzdevumu – fokusēt Latvijas zinātnieku, zinātniskajā darbā iesaistīto personu un zinātnisko institūciju darbu Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgāko jautājumu risināšanai," secinājusi VK.
Neraugoties uz ieguldītajiem resursiem (t. sk. 14 tūkst. eiro pētījumam), zinātņu virzienu prioritātes FLPP finansēšanai neesot efektīvas. Nepieciešamo fokusu uz pētniecības jomām ar vislielāko attīstību un attīstības potenciālu esot nodrošinājuši citi faktori: finansējuma piešķiršanas galvenais konkursu kritērijs – projektu zinātniskā kvalitāte – un FLPP konkursu nolikumos noteiktā finansējuma sadales kārtība.
"Visnepatīkamākais secinājums – nav izdevies novērst jau iepriekš konstatētās problēmas projektu zinātniskās ekspertīzes organizēšanā, lai tā notiktu atbilstoši normatīvo aktu prasībām," norāda VK.
Revīzijā konstatēta neatbilstoša LZP informācijas sistēmas (IS) lietošana un pārvaldīšana, kas skar vairāk nekā 100 projektu, interešu konflikta pazīmes u.c.
Nepietiekami uzraudzīti arī 25% no VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”, VPP “Enerģētika” un VPP “Covid-19 seku mazināšanai” piešķirtā finansējuma jeb gandrīz 1,9 miljona eiro projektu netiešajām izmaksām. "Tas liecina, ka LZP līdz šim nav izdevies nodrošināt labu zinātnes finansējuma vadības un kontroles sistēmas darbību, lai nepieļautu ne mazāko šaubu ēnu pār ierobežoto līdzekļu sadali un rūpīgu pētījumu projektu rezultātu novērtēšanu un turpmāku izmantošanu," norāda VK.
Par revīzijā iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem un konstatēto faktu turpmākai pārbaudei Valsts kontrole ir vērsusies Latvijas Republikas Prokuratūrā, Valsts ieņēmumu dienestā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
