Aptauja: tikai teju trešdaļa no Latvijas vecākiem vēlas pret Covid-19 vakcinēt savus bērnus

Kopumā veiktas trīs aptaujas, no kurām divās apzināta vecāku nostāja, savukārt vienā - ģimenes ārstu.

Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veiktajā aptaujā 26% no aptaujātajiem vecākiem, kuriem ir bērni vecumā no pieciem līdz 11 gadiem, teica, ka piekristu vakcinēt savus bērnus pret Covid-19, kamēr 70% bija noskaņoti skeptiski.

Līdzīgi rezultāti iegūti arī pētījumu centra SKDS aptaujā, kur 33% aptaujāto vecāku norādīja, ka piekristu vai drīzāk piekristu vakcinēt savus bērnus. Turpretim kopumā 42% aptaujāto vecāku, kuriem ir piecus līdz 11 gadus veci bērni, norādījuši, ka noteikti nepiekristu to darīt.

Tikmēr ģimenes ārstu aptaujā atklājies, ka 36% ģimenes ārstu uzskata, ka tikai 10% no praksē reģistrētajiem bērniem varētu tikt vakcinēti, savukārt 25% aptaujāto ārstu atzinuši, ka viņu praksēs varētu tikt vakcinēti līdz 20% bērnu vecumā no pieciem līdz 11 gadiem.

Vakcinācijas nodaļas sniegtie dati, kas iegūti no Centrālās statistikas pārvaldes, liecina, ka Latvijā ir 141 000 bērnu šajā vecuma grupā un tikai ap 13 200 ir ar hroniskām slimībām, proti, viņi atbilst Imunizācijas valsts padomes (IVP) rekomendācijai kā grupa, kurai būtu īpaši rekomendējams vakcinēties.

Eiropas Zāļu aģentūra 25.novembrī kā pirmo bērnu vakcīnu apstiprināja "Pfizer"/"BioNTech" "Comirnaty", ļaujot tās izmantošanu bērnu vecumā no pieciem līdz 11 gadiem vakcinācijā un nosakot, ka šai grupai vakcīnas deva būs mazāka nekā tā, kas tiek lietota cilvēkiem no 12 gadu vecuma, un ka tā tiks ievadīta divās injekcijās augšdelma muskulī ar trīs nedēļu starplaiku.

Kā skaidro IVP priekšsēdētāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska, Latvijā pieņemts lēmums noteikt trīs mēnešu intervālu starp pirmo un otro vakcīnas pret Covid-19 devu bērniem vecumā no pieciem līdz 11 gadiem. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā apsvērumus saistībā ar potenciālajām blaknēm, kā arī jaunā SARS-CoV-2 omikrona paveida parādīšanos, kas ir raisījis īslaicīgas neskaidrības par pašreizējo vakcīnu efektivitāti pret to.

Taču arī eksperte atzīmē, ka vajadzības gadījumā otro devu varēs saņemt arī ātrāk, pirms trīs mēnešu laika perioda.

Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča skaidro, ka patlaban ir saņemti 54 000 bērnu vakcīnas devu, turklāt janvāra pirmajā nedēļā plānots saņemt vēl 24 000, bet pēc tam - vēl 30 000. Juhņēviča skaidroja, ka bērnu vakcīna atšķiras gan pēc devas lieluma - tā ir trīs reizes mazāka -, gan pēc marķējuma, jo tai ir oranži vāciņi.

Šīs vecuma grupas bērnu vakcināciju nodrošinās ģimenes ārstu prakses un ārstniecības iestādes - slimnīcas, poliklīnikas un veselības centri.

Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs stāstīja, ka šajā gadījumā uz vakcināciju raugās drīzāk, nevis kā uz individuālo ieguvumu, bet gan kopējo sabiedrības veselības veicināšanas aspektu. Ārsts arī norādīja, ka ģimenes ārstu prakses ir gatavas vakcinēt pret Covid-19 bērnus, turklāt bērnu vakcinācija jau iepriekš ir bijis viens no pakalpojumiem, ko nodrošina ģimenes ārsti, tādēļ, viņaprāt, ģimenes ārsta kabinets ir bērniem draudzīga vide, jo tā arī ir pazīstama.

Vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa atzīmē, ka pamatā par bērnu vakcināciju visvairāk interesējas divu grupu vecāku - tie, kuru bērni ir riska grupā, kā arī tie, kuru bērni ir 10 līdz 11 gadus veci un kuru vecāki tādējādi vēlas, lai bērnam būtu labākas socializēšanās iespējas.

Arī Akmentiņa-Smildziņa ieteica vecākiem bērnu vakcināciju veikt vietā, kas bērnam jau ir pazīstama, turklāt svarīga ir arī saruna ar speciālistu.

Jau ziņots, ka IVP kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja profesore Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

EZA ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

IVP prognozē, ka bērnu devas vakcīnas Latvijā varētu būt pieejamas decembra beigās, līdz ar to decembra beigās vai janvāra sākumā būtu iespējams sākt vakcināciju ar pirmo devu, kas jau būtu pietiekami primārās imūnās atbildes iniciācijai. Otro devu IVP rekomendē bērniem saņemt trīs mēnešus pēc pirmās devas. Augstas imūnsupresijas bērniem primārās vakcinācijas kursa pabeigšanai nepieciešamas trīs devas.

"Pfizer"/"BioNTech" vakcīna līdz šim bija apstiprināta lietošanai bērniem no 12 gadu vecuma un pieaugušajiem.

Šī vakcīna satur par ziņneša RNS dēvēto molekulu, kurā ir instrukcijas pīķa proteīna veidošanai. Pīķa proteīns dabā sastopams uz Covid-19 izraisošā vīrusa SARS-CoV-2 virsmas. Šī vakcīna iedarbojas, sagatavojot organismu aizsardzībai pret SARS-CoV-2 vīrusu.

Bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcinācijas process Latvijā sāksies pēc IVP rekomendācijas saņemšanas un informācijas sniegšanas ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstiem.