Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Kādreiz Andri Šķēli, viņa sievu Kristiānu Lībani-Šķēli un Aigaru Kalvīti vienoja politika. Tagad Kalvītis kļuvis par menedžeri Šķēles īpašumu biznesā. (Foto: Lita Krone/LETA)

Aigars Kalvītis atgriezies Andra Šķēles paspārnē 13

Sabiedrība
2021. gada 29. novembrī 06:41 2021. gada 29. novembrī 06:41
 
Kārlis
Seržants
| Kas Jauns Avīze
Bijušais kādreiz varas zenītā bijušās Tautas partijas priekšsēdētājs un premjers, tagadējais "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis kļuvis par SIA "Baltā kāpa" valdes priekšsēdētāju, liecina informācija Uzņēmumu reģistrā.

Minētā firma vienādās daļās pieder kādreizējā premjera un Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles ģimenes SIA "Inpo 11" un ar būvuzņēmēja Gunta Rāvja ģimeni saistītajai SIA "Grif 8". "Baltās kāpas" valdē ir arī Juris Dreimanis, kura vārds atrodams daudzos citos ar Šķēles ģimeni saistītos uzņēmumos, un Anna Lisenko, kura tieši tāpat darbojas daudzos Rāvju ģimenes uzņēmumos. "Baltās kāpas" priekšvēsturi ir pavadījuši vairāki skandāli.

Iekārojamā teritorija

"Baltās kāpas" īpašums atrodas Jūrmalā, Lielupes krastā, pie pašas ietekas jūrā, iepretim upes otrajā krastā ir dabas objekts – Baltā kāpa. Šajā teritorijā kādreiz saimniekoja viens no padomju laika turīgākajiem zvejnieku kolhoziem "Uzvara".

Tam piederēja visai liela kuģu flote, turību vairoja arī sešdesmitajos gados uzbūvētais zivju konservu cehs, kolhozā strādāja vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Deviņdesmito gadu sākumā kolhozs pārtapa par akciju sabiedrību "Jūraslīcis" un bija viens no pieciem Latvijas uzņēmumiem, kam piederēja tiesības ražot konservus "Rīgas šprotes eļļā" – šo privilēģiju arī nācās aizstāvēt komerciālos strīdos.

Tomēr 2002. gadā, tā arī neatkopjoties pēc krīzes Krievijā, uzņēmums bija spiests izsludināt maksātnespēju, un viens no lielākajiem kreditoriem bija "Latvijas gāze". Uzņēmumam bija arī vienu miljonu liels nodokļu parāds, un beigās valsts bija spiesta samaksāt bijušajiem darbiniekiem 115 000 latu.

Pēc maksātnespējas izsludināšanas 2003. gada pavasarī bijušā kolhoza teritorijā esošās 27 celtnes kopā ar komunikācijām un ceļiem izsolē par 1,6 miljoniem latu iegādājās SIA "Kurzemes degviela", taču zeme palika valsts īpašumā.

Par desmitreiz zemāku cenu

Jau 2004. gada februārī šo īpašumu par 4,7 miljoniem latu trīs vienādās daļās pārpirka SIA "Rekreācijas serviss", "Lielupes grīva" un "Alerts".

Visos šajos uzņēmumos jau bija atrodami dažādos laikos ar Šķēli saistīti vārdi – bijušais Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis, Nekustamo īpašumu aģentūras īpašnieks Edgars Šīns, tolaik ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa dēls Viktors un Šķēles uzticības persona, advokāts Juris Loze.

Visas trīs firmas ieguva zemes īres tiesības uz 30 gadiem ar iespēju to privatizēt un izpirkt. 2005. gada vasarā par šo uzņēmumu vienīgo īpašnieku kļuva Loze, kurš arī izmantoja zemes privatizācijas tiesības. Interesanti, ka savulaik jau pieminētais Naglis šo zemi privatizēt neļāva, jo tā bija Lielupes ostas teritorija.

2006. gada sākumā Loze to privatizēja kā “mazvērtīgu rūpniecisko teritoriju” vien par 11 latiem kvadrātmetrā, samaksājot pavisam 2,5 miljonus latu. Nebija gan noslēpums, ka šo zemi nākotnē plānots apbūvēt, un ilgi arī nebija jāgaida – jau pusgadu vēlāk Jūrmalas dome nomainīja šīs vietas zonējumu, paredzot “dzīvojamo, darījumu un daudzstāvu apbūves zemi”. Pat pēc visai pieticīga nekustamo īpašumu speciālistu vērtējuma patiesā šīs zemes tā laika vērtība bija teju desmit reizes lielāka –vairāk nekā 20 miljoni latu.  

Advokāta Lozes neveiksme

Ieguvis šo zemi īpašumā, Loze ķērās pie īpašuma attīstīšanas, bija pat pieaicināti arhitekti no Dānijas, taču drīz sākās problēmas. Kaut arī tolaik virmoja baumas, ka no paša sākuma šā darījuma finansēšanai izmantota Šķēles nauda, kredīti bija noformēti uz Lozes vārda. Līdzīga situācija bija ar vēl vienu it kā Lozes projektu – dzīvojamo māju kvartālu "Tango" Rīgā, Dzirnavu ielā.

2006. gadā sākās "Kempmeijera" skandāls jeb digitālās televīzijas krimināllieta, un prokuratūra visus Lozes īpašumus arestēja. Tomēr izrādījās, ka arests uzlikts tikai uzņēmumam "Jūraslīcis", nevis tā īpašumiem, un tas nonāca Šķēles rokās. Zināms vien, ka jaunajiem īpašniekiem bija jāpārņem aptuveni 20 miljonu latu lielas kredītsaistības, un maz ticams, ka pats Loze no šā darījuma kaut ko ieguva. Kopumā toreiz projekta kopējā vērtība bija lēsta aptuveni 100 miljoni latu.

Par tālāko attīstītāju tad arī kļuva "Baltā kāpa", un projektēšanu uzticēja kādai Krievijas arhitektu firmai – tas liek domāts, ka projektu bija domāts orientēt uz turīgiem kaimiņvalsts klientiem.  Visu zemi sadalīja 23 atsevišķos īpašumos, un Jūrmalas dome 2010. gadā apstiprināja jauno detālplānojumu.

Tiesa gan, ne bez iebildumiem, piemēram, deputāts Romualds Ražuks domes sēdē izteicās, ka šeit tiks sabojāta viena no skaistākajām Jūrmalas vietām, kas nākotnē varētu kļūt par slēgtu teritoriju, līdzīgu Maskavas Rubļovkai. Šobrīd teritorija patiešām nav pieejama, un nav arī tauvas joslas – to nodrošina ostas statuss.

Projektā bija iecerēts vidēji viena hektāra lieluma zemes īpašumus citu no cita atdalīt ar augstiem vaļņiem, kurus veidotu no nojaucamo veco ēku būvgružiem. Šādiem vaļņiem būtu praktiska nozīme, jo ledus iešanas vai spēcīga jūras vēja laikā šī teritorija dažkārt ir applūdusi un bijusi pat metru zem ūdens. Vēl 2011. gadā "Baltā kāpa" bija atrodama "Lursoft" veidotajā Latvijas lielāko parādnieku sarakstā ar prāvu summu – 16,6 miljoniem latu.

Būvnieku karteļa sarunu vieta

Pēdējos gados par "Baltās kāpas" saimniecisko darbību ir maz kas zināms. Savulaik šī teritorija bija ieķīlāta "ABLV Bank", taču pārdošanā piedāvātie zemes gabali bija bez apgrūtinājumiem. Bija vien zināms, ka tur izveidoti patiešām ekskluzīvi zemes gabali ar skatu uz Lielupi, atsevišķiem īpašumiem solītas iespējas piebraukt klāt ar jahtu, un par tiem prasīja visai pamatīgu cenu.

Pēc firmas.lv datiem, 2018. gadā uzņēmums strādājis ar 32,9 miljonu eiro zaudējumiem, 2019. gadā ar 1,1 miljonu eiro lieliem zaudējumiem, pērn ar 33 000 eiro apgrozījumu spējis nopelnīt 7,6 miljonus.

Apskatot šo vietu "Google Maps" satelīta attēlā, var gan redzēt, ka tur nav uzsākta nevienas privātmājas celtniecība, arī projektā paredzētie vaļņi un jahtu piestātnes nav saskatāmas. Nav atrodama neviena mājaslapa, kurā būtu piedāvāta iespēja iegādāties kādu īpašumu konkrētajā vietā. Visā teritorijā atrodas tikai viena, pēc izskata atjaunota administratīvā ēka.

Nekāda rosīga būvniecība Lielupes krastā pagaidām nav manīta. (Foto: Ekrānuzņēmums no "Google Maps")

Šajā teritorijā notikušas "būvnieku karteļa" sarunas. Tālu prom no svešām acīm konteinertipa mājiņā Lielupes krastā lielāko Latvijas būvniecības uzņēmumu īpašnieki vienojās par cenām un lielo objektu sadali. Otra sarunu  vieta bija "Taureņu pirts" Babītē.

Kalvītis gan vienmēr ir centies noliegt jebkādu tiešu ekonomiska rakstura saistību ar Šķēles ģimeni. Iespējams, ka viņš šim projektam piesaistīts, pateicoties saviem sakariem ar Krievijas enerģētikas nozares uzņēmējiem, kuri varētu būt potenciāli labi klienti, jo kopumā projekts joprojām ir mīnusos.

Citi šobrīd lasa

Tik ļoti lepojās ar dzīvokli, bet tagad jau pārdevusi. Ļaudīm bažas, ka Jāņa Timmas sievai grūti vienai visu pavilkt 9
17 gados par olimpisko čempioni kļuvusī sportiste atklāj, kāpēc zelta medaļu izmetusi mēslainē 3
"Cik var raudāt?!" Latviete Danuta šausmās no likteņa triecieniem 2
Skatīt visus komentārus