Budžeta komisijā izskan bažas par valsts atbalstu saņēmušo fizisko personu datu publiskošanu
Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izcēlās diskusija un tika paustas bažas par komercdarbības atbalsta saņēmēju fizisko personu vārda, uzvārda un personas koda publiskošanu.
Šodien komisijā izskatīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredzēs iespēju Covid-19 ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem nodokļu maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt līdz 2023.gada vidum.
Vienlaikus grozījumos iestrādāta norma, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicē savā tīmekļvietnē to darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu individuālo komersantu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanai par laiku no 2020.gada 9.novembra, kā arī atbalstu algu subsīdijai nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, un piešķirtā atbalsta apmēru.
Likumā arī iestrādāta norma, kas paredz, ka VID publicē to nodokļu maksātāju sarakstu, kuriem piešķirts Ministru kabineta noteiktais atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, un katram nodokļu maksātājam piešķirtā atbalsta apmēru.
Saeimas Juridiskais birojs aicināja komisiju uzklausīt ekspertus un vērtēt, kāds ir likumprojektā ietvertā regulējuma attiecībā uz fizisko personu datu publiskošanu mērķis, un vai to nevar sasniegt ar citiem līdzekļiem, nepubliskojot fizisko personu datus.
Juridiskā biroja ieskatā vienlīdzīgas pieejas nodrošināšana attiecībā uz nodokļu maksātājiem juridiskām un fiziskām personām - komercdarbības atbalsta saņēmējiem - pats par sevi nevar būt izšķirošs nosacījums fizisko personu datu publiskošanai.
Uzklausot pieaicinātās personas, Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA) piekrita, ka pamatojumu šādai rīcībai nav saklausījusi, pieļaujot, ka varbūt pastāv citi mērķi, par kuriem skaļi netiek runāts. Vienlaikus, viņa uzsvēra, ka nav pieļaujama personu privāto tiesību aizskaršana, kā arī pauda cerību, ka līdz šim neviena darba devēja personas kods nav publicēts. Gadījumā, ja ir, tad viņa rosināja to steidzami labot.
Indriksone pieļāva, ka VID varētu publicēt datus, piemēram, par administratīvajam teritorijām, norādot izmaksātā atbalsta kopsummu, bet nenorādot konkrēti kam un cik daudz ir izmaksāts.
Parlamentāriete arī pieļāva, ka VID, iespējams, cer, ka tā atsevišķas fiziskas personas atrunās no pieteikšanās atbalstam, ja tās nejutīsies pietiekami "baltas un pūkainas". Viņa rosināja atteikties no šādas likuma normas.
Arī opozīcijas deputāts Igors Pimenovs (S) teica, ka viņu dara bažīgu publicējamās informācijas apmērs. Politiķis klāstīja, ka kopš 2016.gada nedrīkstot publicēt personas kodus, tomēr viņš nepiekrīt, ka būtu jāpublicē arī atbalsta saņēmēja vārds un uzvārds. Pimenovs teica, ka Rīgā, izsniedzot atbalstu kādam "Pēterim Kārkliņam" būs grūti noteikt, kuram no visiem "Pēteriem Kārkliņiem" atbalsts piešķirts, tomēr ciematā, kurā dzīvo 300 cilvēki, ātri vien uzzināšot, ka kungs ticis pie "apaļas summas".
Opozicionārs pauda bažas, vai tik tas nav valsts mākslīgi radīts bīstams risks, kā arī norādīja, ka šādu datu publiskošana nav pieklājīga un "morāli korekta".
Neapmierinātību ar šādu praksi izteica arī koalīcijas politiķis Reinis Znotiņš (JKP), sakot, ka tas ir būtisks kiberdrošības risks. Savukārt Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Dace Berkolde atzīmēja, ka arī Ministru kabineta noteikumos ir papildu prasības attiecībā uz atbalsta publicēšanu, piemēram, apgrozāmo līdzekļu gadījumā. Tādos gadījumos tie esot saimnieciskās darbības veicēji, un arī Eiropas Komisijas (EK) regulējums paredz publicēt informāciju EK vietnē, ja izmaksātais atbalsts pārsniedz 100 000 eiro.
VID Juridiskā un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Tiesību aktu daļas vadītāja Danute Deičmane skaidroja, ka šobrīd tiek publicēti darba devēju saraksti, kuros iekļauts personas vārds, uzvārds un personas koda otrā daļa. Viņa arī teica, ka likums "Par nodokļiem un nodevām" paredz pienākumu atsevišķos gadījumos publicēt fizisko personu jeb darba devēju datus, piemēram, ja personas neiesniedz deklarāciju vai darbiniekiem tiek maksātas algas zemākas par minimālo. Tādos gadījumos fizisko personu dati tiek publiskoti VID mājaslapā.
Savukārt Datu valsts inspekcijas (DVI) direktore Jekaterina Macuka akcentēja, ka problēma, ar kuru bieži saskaras fiziskās personas, ir tajā, ka viņu reģistrācijas numurs ir personas kods. Piemēram, juridiskajām personām tiek izsniegts reģistrācijas numurs, kuram nav nekāda sakara ar tik personīgiem datiem, tomēr vēsturiski ir izveidojies, ka pašnodarbinātajiem nepiešķir atsevišķu reģistrācijas numuru kā juridiskām personām.
Ja būtu atsevišķs reģistrācijas numurs, tad publicētu to un darba devēju fiziskos datus neaizskartu, teica Macuka, piebilstot, ka problēma ir pastāvošajā sistēmā. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ir noteikti gadījumi, kad jāpublicē personas dati, lai cilvēkus nošķirtu, zinot, ka Latvijā ir gana daudz cilvēku ar vienādiem vārdiem un uzvārdiem. Tomēr viņa norādīja, ka "tūkstošiem pliku vārdu un uzvārdu publicēšana nav lietderīgākā rīcība".
Viņasprāt, būtu jānodala nepieciešamība publicēt informāciju par līdzekļu izlietojumu no konkrētas personas atbalsta saņemšanas. DVI neiebilst pret informācijas publicēšanu par izlietotajiem līdzekļiem, veidojot to "pseidonimizētā" veidā, sadalot pa grupām, tomēr viņai aizvien neesot skaidrs, vai tiešām tūkstošiem cilvēku vārdu un uzvārdu publicēšana ir labākais veids, kā mērķi sasniegt.
Indriksone norādīja, ka arī ārstiem vēl dažus gadus iepriekš zīmogā bija iestrādāts mediķa personas kods, tomēr tas tika mainīts. Viņasprāt, arī šīm fiziskām personām, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, varētu rast kādu risinājumu.
"Šobrīd saka, ka tad, ja kāds nemaksā nodokļus vai neiesniedz deklarāciju, sods ir datu publicēšana, bet sods nav viennozīmīgs, jo rada drošības risku. Tomēr atbalsta saņemšanu nevar uzskatīt par sodu, tāpēc datu publicēšana šajā gadījumā ir divtik nevēlama," sacīja Indriksone. Viņa solīja aicināt VID un FM risināt šo jautājumu un datu publicēšanu veikt citādāk jeb neveikt nemaz.
Arī Znotiņš akcentēja, ka DVI un FM ir jānāk ar likuma grozījumiem un šo sistēmu jāmaina. Pēc viņa domām, saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir fiziskas personas, jāpiešķir savs reģistrācijas numurs.
Savukārt, runājot par piešķirtā atbalsta informācijas publicēšanu, viņš piedāvāja publicēt datus pēc NACE klasifikācijas, piemēram, norādot, ka frizieri saņēmuši tādu summu, un vidēji uz katru nodarbināto izmaksāta tāda summa. Tad mērķis par informācijas sniegšanu būtu sasniegts.
Debašu rezultātā komisijā tika atbalstīts Pimenova priekšlikums, kas paredzēja atteikties no prasības publicēt katram pašnodarbinātajam un patentmaksas maksātājam piešķirtā atbalsta kopējo apmēru.
Vienlaikus deputāti lēma atbalstīt likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā.
Kā vēstīts, grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredz, ka nodokļu maksātājam, kurš no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskās darbības pamatdarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, būs tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam VID administrēto nodokļu maksājumu samaksu.
Pagaidu regulējums pašlaik paredz, ka nodokļu maksājumu samaksu var pagarināt līdz 2022.gada 31.decembrim un visi lēmumi jāpieņem līdz 2021.gada 31.decembrim. Tuvākajā laikā Eiropas Komisija plāno noteikt, ka minētais atbalsts būs pieejams līdz 2023.gada 30.jūnijam, savukārt lēmumi jāpieņem līdz 2022.gada 30.jūnijam.
Šī atbalsta saņēmēji būs nodokļu maksātāji, kuri no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskas darbības pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.
Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.720 ir noteikti konkrēti aizliegumi saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, kā, piemēram, pakalpojumi, kas ir saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās. Tā kā nodokļu maksātājs saimnieciskajā darbībā minētos pakalpojumus var sniegt arī kā papilddarbību no pamatdarbības veida, un normatīvais regulējums nosaka, ka pamatdarbības veidu nosaka pēc tā, kurš no darbības veidiem ir ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā (vai plānotajiem apgrozījuma rādītājiem), ar likumprojektu tiek paredzēts, ka atbalstam varēs kvalificēties nodokļu maksātāji, kuri nevar veikt savu pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.
VID, izvērtējot iesniegumu, vērtēs vienu kritēriju, kas izriet no komercdarbības atbalsta nosacījumiem, un trīs kritērijus, lai pārliecinātos par nodokļu maksātāja faktisko finansiālo stāvokli un nodokļu maksātāja spējām veikt nodokļu maksājumu samaksu atbilstoši samaksas grafikam.
Tāpat paredzēts atjaunot atbalstu un no 2021.gada 11.oktobra līdz 31.decembrim piešķirt nomas maksas samazinājumu vai atbrīvojumu komersantiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu. Atbalstu piemēro valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas (iznomātāji), pamatojoties uz nomnieka iesniegumu.
