Dienesti gatavojas lielākai migrantu plūsmai Latvijas virzienā

“Pie Latvijas robežām pēdējo nedēļu laikā neesam konstatējuši lielākas, masveidīgākas grupas. Bet tas neizslēdz, ka Baltkrievijas režīms kaut ko līdzīgu varētu mēģināt izspēlēt uz Lietuvas un mūsu robežām. Risku mēs redzam augstu,” tā, komentējot notikumus Polijā, saka Latvijas robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis. 

Pirms divām nedēļām tūkstošiem migrantu, Baltkrievijas robežsargu pavadīti, devās Polijas virzienā uz Kužnicas robežkontroles punktu. Nespējot šķērsot robežu, agresīvāk noskaņotie meta akmeņus, poļi atbildēja ar trokšņa granātām, asaru gāzi un ūdensmetējiem.    

Līdz Polijas robežai nokļuvušie migranti – līdzīgi kā Latvijas un Lietuvas robežas šķērsot gribētāji -  saņēmuši viltus solījumus iekļūt Eiropas Savienībā (ES). Samaksājuši par ceļu vairākus tūkstošus eiro katrs, viņi tagad spiesti nedēļām ilgi salt un ciest badu Baltkrievijas mežos. Starp vīriešiem spēka gados netrūkst arī sievietes un bērni.

Robežsardzē stāsta, ka uz Latvijas robežas situācija pagaidām ir daudz mierīgāka. Robežsargi neļauj ienākt Latvijā vidēji 20 pārkāpējiem diennaktī. Humānu apsvērumu dēļ aizturēti un nogādāti izmitināšanas centrā tiek četri līdz septiņi cilvēki nedēļā. Uz pašas robežas joslas migranti neuzturas, kā tas bija vērojams augustā.

Lai gan nedēļas otrajā pusē Baltkrievija tomēr sāka migrantus repatriēt, ir ziņas, ka kaimiņvalstī aizvien uzturas daudzi tūkstoši. “Šo informāciju skaidrs, ka viņi nepaziņo, cik viņi ir atveduši no augsta riska nelegālās migrācijas izcelsmes valstīm, tādēļ aplēses ir diezgan dažādas - tās ir, sākot no dažiem tūkstošiem, bet tie daži tūkstoši, kā mēs redzam, jau ir koncentrējušies uz Polijas robežas, līdz pat 10 000, kas varētu [Baltkrievijā] būt,” stāsta Ruskulis. 

“Mēs nevēlējamies radīt tādu precedentu, ka vienā dienā liels bruņoto spēku skaits parādās pie robežas, tādēļ tas ir tas pareizākais veids. Mēs arī izziņojām caur EDSO tīklu, ka šādas mācības notiek, un tādā veidā mēs arī devām informāciju, ka bruņoto spēku vienības būs šajā reģionā,” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. 

Precīzs mācībās Latgalē iesaistīto karavīru skaits netiek atklāts, bet sākotnēji tika ziņots par apmēram trīs tūkstošiem. Mācībās nepiedalīsies Latvijā dislocētie ārvalstu karavīri.

Lukašenko mērķis, padarot vēl dziļāku paša sākto migrācijas krīzi, varētu būt panākt iepriekšējo ES sankciju atcelšanu un sarunu sākšanu ar Rietumvalstu līderiem, balstoties uz viņa nosacījumiem. Taču Lukašenko tieši pretēji pasteidzinājis ES izziņot jaunu raundu ar sankcijām pret viņa režīmu.

Tiesa, gan Lukašenko, gan Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam notika individuālas telefonsarunas ar aizejošo Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kuras sperto soli runāt ar Lukašenko vērtē ļoti neviennozīmīgi.  

“Ir grūti pateikt, cik lielā mērā te ir kāds plāns un plānotājs aiz šī visa, ko mēs redzam. Daži politikas analītiķi un Polijas valdība uzskata, ka šis ir Kremļa plāns. No otras puses, domāju daudzi piekritīs, ka Putins ir ļoti labs, lai izmantotu iespējas, kad tās parādās,” krīzi komentē Konrāda Adenauera fonda Baltkrievijas biroja vadītājs Jakobs Volenšteins.

Putins noteikti iegūtu, ja šīs mākslīgi radītās migrantu krīzes iespaidā izdotos palielināt Krievijas militāro klātbūtni Baltkrievijā. Uz to, ka militārā komponente šajā krīzē palielinās, norāda Aizsardzības ministrijā, pieminot gan nesenās Krievijas desantnieku mācības pierobežā, gan stratēģisko kodolbumbvedēju lidojumus vairākas dienas pēc kārtas tuvu robežai.

“Kad man stāsta, ka stratēģiskie bumbevedēji veic izlūkošanu, to varētu bērniem pastāstīt, bet nevajag par muļķiem visus uzskatīt,” saka Garisons. 

Vairāki eksperti norādījuši, ka uz Baltkrievijā notiekošo nebūtu jāskatās atrauti no plašāka konteksta, piemēram, Krievijas militāro spēku koncentrācijas pie Ukrainas robežas.