Visiem 1. - 9. klašu skolēniem varētu mācīt mediju pratību

Mediju pratību skolēni varētu apgūt gan "Datorikā", gan citos mācību priekšmetos, kur tā tiktu integrēta. Nākamgad mediju pratību varētu apgūt 5% no skolēnu skaita 2015./2016.mācību gadā. Paredzēts arī izstrādāt atbilstošus metodiskos materiālus skolotājiem.

Mediju politikas pamatnostādnēs norādīts, ka ir nepieciešams uzlabot arī bērnu digitālo pratību un interneta drošības prasmes.

Mediju pratības kursus paredzēts iekļaut arī augstskolu pedagoģijas studiju programmu obligātajā vai ierobežotas izvēles daļā.

Savukārt, lai uzlabotu mediju un žurnālistikas studiju kvalitāti, no 2018.gada vēlas atbalstīt augstskolu iniciatīvas veidot kopīgas dažādu augstskolu žurnālistikas studiju programmu studentu grupas specifisku studiju kursu apgūšanai.

Jau sākot runāt par Mediju politikas nodaļas veidošanu KM 2013.gada beigās, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norādīja, ka sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju būtu jāaktualizē un jārisina jautājumi, kas vērsti uz sabiedrības un īpaši bērnu un jauniešu izglītošanu, lai attīstītu kritisko domāšanu un prasmes orientēties saturiski piepildītā informācijas telpā, jo īpaši interneta vidē.

Arī mediju politikas pamatnostādņu darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns iepriekš norādījis, ka Latvija izceļas uz Eiropas Savienības valstu fona ar to, ka Latvijas skolu mācību programmās nav mediju pratības. Viņš uzsvēra, ka tās integrācija ir nepieciešama.

Jau ziņots, ka KM izsludinājusi mediju politikas pamatnostādņu publisko apspriešanu, kurā sabiedrībai iespējams ieteikt to, kā uzlabot šo politikas plānošanas dokumentu. Sagatavotais dokumenta projekts par Latvijas mediju politikas virsmērķi izvirza stipru, daudzveidīgu, profesionālu, caurskatāmu, ilgtspējīgu un stabilu mediju vidi, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs. Kā būtiskākos pamatprincipus pamatnostādnes paredz mediju daudzveidības nodrošināšanu, medijpratības uzlabošanu, mediju vides profesionalizāciju, kā arī pievērš uzmanību Latvijas mediju telpas drošības jautājumiem.

Mediju politikas pamatnostādņu projekta dokuments Latvijā tiek izstrādāts pirmo reizi un iekļauj mediju politikas mērķi, četrus apakšmērķus, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, rīcības virzienus un uzdevumus. Tie balstīti Latvijas mediju situācijas analīzē un atbilst definētajām galvenajām problēmām. KM ir uzsākusi darbu arī pie Mediju politikas rīcības plāna 2016.-2020.gadam izstrādes. Abu dokumentu gala versijas ir plānots izstrādāt līdz šā gada rudenim.

LETA