Golubeva: IeM nedrīkst pieiet pavirši valsts ārējās robežas izbūvei
Valsts robežsardze situāciju uz ārējās robežas pašlaik vērtē kā kontrolētu, tādēļ Iekšlietu ministrija (IeM) nedrīkst pieiet pavirši valsts ārējās robežas izbūvei, sociālajā tīklā "Twitter" raksta iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
IeM uzdevums ir nodrošināt, lai inženiertehnisko būvi pēc darbu pabeigšanas nodotu ekspluatācijā un nebūtu kā uz Krievijas robežas, kad bija jādemontē daļa žoga, norāda Golubeva.
Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) aizvadītajā piektdienā paziņoja, ka nolēmusi neturpināt sadarbību ar uzņēmumu "Brief" par dzeloņstiepļu žoga Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai piegādi, tāpēc aģentūra noorganizējusi atkārtotu iepirkumu, kuru plānots pabeigt šonedēļ.
Uzņēmuma pienākums saskaņā ar līgumu bija piegādāt ne mazāk kā 30 kilometrus no kopējā apjoma 20.septembrī, ko 10.septembrī, parakstot līgumu, "Brief" apņēmās.
20.septembrī neviena piegāde nav notikusi, tā vietā uzņēmuma pārstāvji jau trīs darbadienas pēc līguma noslēgšanas sāka būtiski mainīt gan piegādājamās preces tehniskos parametrus, gan sniedza pretrunīgu informāciju par dažādu citu līgumā neatrunātu un cenu aptaujā neapstiprinātu ražotāju iespējamiem piegāžu variantiem un laikiem.
Kariņš un Golubeva apmeklē Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju
Pilnai līguma izpildei bija jānotiek 24.septembrī, kad Latvijas-Baltkrievijas robežas joslas noliktavās jābūt piegādātiem visiem 111 kilometriem noteikta tipa un tehniskās specifikācijas dzeloņstieples. Saskaņā ar 22.septembrī saņemtu uzņēmēja vēstuli, 27.septembrī tiek solīta 12 kilometru no līgumā noteiktās atšķirīgas un cita ražotāja dzeloņstieples piegāde, visu līgumā noteikto apjomu solot nodrošināt līdz šī gada 15.novembrim.
Ņemot vērā visu minēto, kā arī faktu, ka "Brief" izraudzīts cenu aptaujā starp vairākiem citiem uzņēmumiem, kas piedalījušies aptaujā ar vienādiem nosacījumiem, un kā vienīgais garantēja noteikto piegādes termiņu nodrošināšanu, NVA uzskata, ka, būdama atbildīga valsts pārvades iestāde, kas rīkojas atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam, tā nav tiesīga turpināt sadarbību ar konkrēto uzņēmumu.
Apzinoties NVA uzdotā uzdevuma nozīmi un steidzamību, tomēr ievērojot publisko līdzekļu izlietošanas kārtību, NVA ar 21.septembra Ministru kabineta atļauju, izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.
Tikmēr aizvadītajā piektdienā "Brief" paziņoja, ka valsts pasūtījumu joprojām spēj izpildīt, lai arī žoga ierīkošana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas varētu aizkavēties.
Uz Latvijas un Baltkrievijas robežas plānots būvēt aptuveni 37 kilometrus garu dzeloņstiepļu žogu. Dzeloņstiepļu žogs nosegs kritiskākās robežas vietas. Piecus kilometrus no plānotā apjoma pirmdien sāka izvietot armija, jo Latvija saņēma žogu dāvinājumā no Slovēnijas Aizsardzības ministrijas.
Latvijas-Baltkrievijas robežas pastāvīgā žoga nodošanu ekspluatācijā plānota ne vēlāk kā līdz 2024.gadam. Iekšlietu ministre iepriekš uzsvērusi, ka nodošana ekspluatācijā prasa laiku, taču pats žogs jau būs uzbūvēts ātrāk.
Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.
