Saeima lems par Gobzema izslēgšanu uz vienu sēdi par nevakcinēto salīdzināšanu ar genocīda upuriem

Attiecīgais lēmumprojekts iekļauts kā sēdes pēdējais jeb 34.darba kārtības punkts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekš atzina, ka Gobzems pārkāpis četrus deputāta ētikas kodeksa punktus, tāpēc viņam piešķirts viens no smagākajiem sodiem - izslēgšana uz vienu Saeimas sēdi.

Ētikas kodeksa pārkāpuma lieta pret Gobzemu tika sākta par viņa izteikumiem sociālajos tīklos, nevakcinētos faktiski salīdzinot ar pret ebrejiem vērstā genocīda upuriem un aicinot tos piespraust sev dzeltenu sešstaru zvaigzni, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem.

Iesniegumu par lietas izskatīšanu komisijas sēdē iesniedza deputāti Arvils Ašeradens (JV), Juris Jurašs (JKP), Uldis Augulis (ZZS) un Inese Voika (AP), savukārt to iniciēja parlamentāriete Krista Baumane (AP).

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte (NA) iepriekš jūlija komisijas sēdē lūdza Gobzemu runāt par konkrētajiem pārkāpumiem nevis vakcinēto un nevakcinēto salīdzināšanu, tomēr politiķis Kursītes aicinājumā neieklausījās un viņam vairākkārt sēdes laikā tika izslēgts mikrofons.

Sēdē Gobzems sākotnēji vispār aicināja likvidēt šo komisiju, taču vēlāk pārmeta komisijai par to, ka viņam nedod iespēju izteikties.

Mandātu komisijas locekļi lēma, ka Gobzems ir pārkāpis ētikas kodeksa punktu, kas paredz, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus, kā arī deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju, un punktu, kas nosaka, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību.

Tāpat parlamentārieša rīcībā saskatīts pārkāpums kodeksa punktā, kas nosaka, ka deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli, un punktā, kas paredz, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.

Lemjot par iespējamo soda veidu, Baumane piedāvāja Saeimu rīkoties izlēmīgi, uzsverot, ka Gobzems ar savu rīcību ir apkaunojis ne tikai sevi, bet visu Saeimu. Viņa aicināja izslēgt politiķi no dalības vienā Saeimas sēdē.

Jau ziņots, ka vairākus deputātu iesniegumā Mandātu komisijai teikts, ka sociālajos tīklos publicētajos attēlos Gobzems redzams ar dzeltenu sešstaru zvaigzni pie krekla jeb simbolu, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem ar mērķi viņus kā grupu publiski identificēt, lai pēc tam masveidā iznīcinātu.

Pie fotogrāfijas pievienotajā tekstā Gobzems bija arī paudis aicinājumu valkāt šādu zīmi "kā brīvības simbolu" tiem, kuri nevēlas vakcinēties pret Covid-19.

Savu attieksmi par deputāta Gobzema rīcību pauda arī Latvijas Ebreju kopiena un Žaņa Lipkes muzeja direktore. Latvijas Ebreju kopiena savā publiskajā paziņojumā akcentējusi, ka ebreju stigmatizācija ar dzeltenām vai citu krāsu zīmēm norādīja uz nolemtību nāvei, tā bija daļa no nacistu īstenotās rasu politikas, kuras galamērķis bija ebreju pilnīgā iznīcināšana.

Tāpat paziņojumā tika uzsvērts, ka Latvijā pastāvošie ierobežojumi attiecas uz izklaides vietu apmeklējumiem, bet nekādā veidā neietekmē cilvēku sociālo statusu un noteikti nenozīmē kāda sabiedrības locekļa nolemtību apcietināšanai un noslepkavošanai.