Lamuvārdi, puspatiesības un veci fakti - ar kādām metodēm vēlētājus zvejo Aldis Gobzems
Aizpagājušās nedēļas trešdienā notika ļaužu nesankcionēta pulcēšanās Rīgas centrā un tika sākts administratīvā pārkāpuma process pret šā pasākuma organizatoru – Saeimas deputātu Aldi Gobzemu.
4. augusta vakarā aptuveni tūkstotis cilvēku pulcējās pie Ministru kabineta ēkas Rīgā, paužot neapmierinātību ar Saeimā konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta.
Gobzema sasauktais protests pret likumprojektu par nevakcinēto darbinieku atlaišanu
Trešdienas vakarā pēc deputāta Alda Gobzema aicinājuma protestēt pret likumprojektu, kas dotu darba devējam tiesības atlaist pret Covid-19 nevakcinējušos darbinieku, ...
Aicinājumu pulcēties bija izplatījis opozīcijas deputāts Aldis Gobzems, un iedzīvotāji sākotnēji bija ieradušies pie Saeimas ēkas, tad piestāja pie Brīvības pieminekļa un devās līdz valdības ēkai. Protests noslēdzās pie Ministru kabineta, kur uz laiku pūlis bija bloķējis arī sabiedriskā transporta kustību. Pie Ministru kabineta Gobzems uzsvēra, ka nevēlas, lai sabiedrība tiktu dalīta “vakcinētajos” un “nevakcinētajos”, un, pamanot pūlī plīvojam LGBTQ+ karogu, viņš piemetināja, ka arī “geji ir pret vakcināciju”.
Vai nu viņi mūs, vai mēs viņus
Pulcēšanās laikā, kad to filmēja arī mediji, Gobzems bija itin savaldīgs – manāmi notievējušais jaunās partijas "Likums un Kārtība" radītājs ar provokācijām neizcēlās, taču tad, kad ļaudis jau sāka izklīst un uzrunāti tika vien atbalstītāji “pa daļām”, varēja vērot nedaudz citādu ainu. Un arī politiķa paša pēc tam sociālajā tīklā "Facebook" ievietotie video liecina, ka Gobzems savā vēlētāju loka paplašināšanas stratēģijā izmanto ne pārāk tīras metodes. Tādas, ar kuru palīdzību “vienkāršajā tautā” ātri vien atrodas dzirdīgas ausis. Tādas pašas metodes, kuras nesmādē arī nu jau kuru reizi uz politiskās skatuves kāpjošais Ainārs Šlesers.
Aināra Šlesera 50. dzimšanas dienas svinības
2020. gada 31. janvārī "Hanzas peronā" notika uzņēmēja un bijušā politiķa Aināra Šlesera 50. dzimšanas dienas svinības.
Piemēram, kādai kundzei, kas Aldim aizrādīja, ka viss jau ar viņu būtu kārtībā, tikai politiķis pārāk daudz lamājoties, Gobzems atbildēja, ka “tā vajag”. Liekot noprast, ka Latvijas Universitātē maģistra grādu tiesību zinātnēs ieguvušais kungs speciāli izmanto lamuvārdus, lai izrādītos tuvāks vienkāršajai tautai. Šāda metode, protams, nav nekas jauns – tā dara, sākot jau ar politisko partiju jauniešu nometnēm, kurās ierodas “lielie politiķi” un runā padsmitniekiem saprotamā valodā, nevis bārsta sarežģītus vārdu virknējumus un citē likuma pantus. “Vai nu viņi mūs, vai mēs viņus,” tā savus sekotājus ar vienkāršiem saukļiem, nereti pat īsti nepamatojot šīs cīņas jēgu, pasaules vēsturē aicinājis ne viens vien varas kārotājs, kam, izņemot šos izsaucienus, reālu piedāvājumu likumu un dzīves apstākļu uzlabošanai nemaz nav un nav bijis.
Un šāds izteiciens aizpagājušajā nedēļā, protams, izskanēja arī no Gobzema mutes, kad politiķis bija manāmi pārsteigts – uz viņa aicinājumu pulcēties pie Saeimas nav vis sanākuši kārotie desmiti tūkstošu laužu, bet vien daži simti. Un tad ar saucieniem “par brīvību“, “tagad nav atkāpšanās ceļa”, “šodien, tagad” centās savu fanu pulku kuplināt. Savukārt jau pie Ministru kabineta Gobzems nevairījās no ne visai asprātīga, toties, viņaprāt, atmiņā paliekoša saukļa par potēm – “Iespraudiet sev pakaļā!” tā, deputāta aicināti, pie valdības ēkas kliedza vairāki desmiti cilvēku. Liela daļa no sanākušajiem gan tajā brīdī izvēlējās paklusēt…
“Levitam mīļākā jāiekārto darbā”
Tāpat Gobzems nevairās no nomelnošanas taktikas, kas gan ir tikpat sena, cik pati politika. Aizvadītajā nedēļā politiķis savu kārtējo uzrunu sācis ar to, ka Valsts prezidents Egils Levits nav pamanījis “Rīgas ielās sapulcētos tūkstošus”. Un to neesot pamanījis, jo viņam esot bijusi “mīļākā jāiekārto darbā”. Tādu ierakstu Aldis ievietojis arī sociālajos tīklos, lai gan, kā jau īstam shēmotājam pienākas, krievu valodas versijā paustais nedaudz atšķiras. Tur viņš raksta, ka Levitam nav bijis laika, jo “darbā jāiekaro mīļotās uzmanība”.
Nekādu jaunumu gan Gobzems saviem sekotājiem pavēstījis nav. Jau pirms diviem gadiem žurnāls "Kas Jauns" rakstīja par Levita tuvajām attiecībām ar savu padomnieci. Levits, pirms nepilniem diviem mēnešiem stājies Valsts prezidenta amatā, apmeklēja festivāla "Summertime – aicina Inese Galante 2019" noslēguma koncertu Jūrmalā. Uz šo festivālu ieradās arī eksprezidenti Valdis Zatlers un Raimonds Vējonis ar savām kundzēm, taču Latvijas pirmās lēdijas Andras Levites vīram blakus nebija.
Kad jaunais Latvijas prezidents ieradās Dzintaru koncertzālē, teju soli solī kopā ar viņu pārvietojās Levita padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja Irēna Kucina. Padomnieces uzvedība bija ieturēta un neuzkrītoša. Vakara gaitā viņa ne reizi vien pietuvojās prezidentam, abi satvēra viens otra roku, kā arī ik pa brīdim ieskatījās viens otra acīs un pārmija dažus vārdus. Un arī oficiālajā afterparty, uz kuru varēja ierasties tikai aicinātie viesi, Kucina teju vienmēr atradās netālu no prezidenta.
Ko Kucina dara tagad? Pirms pusotra mēneša publiskotajā viņas amatpersonas deklarācijā atklāts, ka Kucina pērn kā Valsts prezidenta padomniece pelnījusi ap 4,4 tūkstošiem eiro mēnesī, iegādājusies pavisam jaunu "BMW X3 XDRIVE20I" un bezskaidrā naudā uzkrājusi 49 tūkstošus eiro. Un oficiālajā lapā "President.lv" norādīts, ka Kucina ir Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece, Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja, Valsts prezidenta padomniece tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos.