Diskomforts, par ko daudzi mulst runāt: ko darīt, ja karstā laikā ir noberzumi uz ciskām

Kā preventīvi samazināt noberzumu risku un efektīvi tikt galā ar neērtībām, lai nodrošinātu sev komfortu pat karstākajās vasaras dienās, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

„Noberzumi augšstilbu iekšpusē nav tikai tūlītējs diskomforts – ilgstoša berze var izraisīt ādas iekaisumu, infekcijas un pat rētas, kas saglabājas ilgstoši. Ja noberzums netiek pareizi apstrādāts, mitrā un siltā vidē var rasties dziļāks iekaisums, un var pievienoties sekundāra sēnīšu vai bakteriāla infekcija. Lai novērstu šos riskus, vislabāk ir gādāt par profilaksi, kā arī neatstāt bez ievērības pirmos simptomus, jo tos ar dažādiem aptiekās pieejamiem palīglīdzekļiem var salīdzinoši viegli novērst. Tomēr, ja infekcija ir attīstījusies – āda iekaisusi un nedzīst, mainījusi krāsu –, noteikti vajadzētu vērsties pie dermatologa, jo būs nepieciešama specifiskāka ārstēšana ar recepšu līdzekļiem,” skaidro farmaceite Alīna Fleišmane.

Ko darīt, ja noberzumi jau ir radušies?

Ja āda jau ir noberzta, pirmkārt, tā jāmazgā ar vēsu ūdeni. Izvēlies mazgāšanas līdzekļus, kas nesatur ziepes un smaržvielas – tās var radīt ādai papildu kairinājumu un veicināt iekaisumu. Pēc mazgāšanas ādu rūpīgi nosusini un pēc tam uzklāj mitrinošu līdzekli vai krēmu, kas satur cinku. Cinks veicina ādas dziedēšanu un papildus rada aizsargbarjeru, pasargājot ādu no ārējiem kairinātājiem. Jāizvairās no līdzekļiem, kas satur pārāk daudz sausinošu vielu, piemēram, tīra cinka pastas. Vēl var noderēt krēmi ar dekspantenolu vai hlorheksidīnu, kas ātri iesūcas ādā, veicina tās atjaunošanos, dziedē noberzumus un palīdz novērst infekciju risku, radot aizsargbarjeru. Tāpat ieteicams valkāt brīvu, elpojoša auduma apģērbu, kas samazina berzi un neļauj uzkrāties mitrumam.

Ko nevajadzētu darīt noberzumu gadījumā?

„Noberzumu gadījumā ir svarīgi izvairīties no dažiem izplatītiem, bet neefektīviem risinājumiem, kas ādas stāvokli var tikai pasliktināt. Pirmkārt, apakšstilbus un cirkšņu krokas nevajadzētu iepūderēt ar kartupeļu vai kukurūzas cieti, jo tās satur ogļhidrātus (cukurus), kas baro rauga sēnes un veicina to vairošanos, tādējādi palielinot infekciju risku. Tāpat jāuzmanās no kokosriekstu eļļas lietošanas uz iekaisušas ādas – lai gan eļļa var būt piemērota veselas ādas kopšanai, mitrās un iekaisušās vietās tā var radīt siltumnīcas efektu, pasliktinot dziedēšanu un veicinot infekciju attīstību,” norāda speciāliste.

Noberzumu profilakse – kā tos novērst?

Lai novērstu noberzumus, dienas sākumā vietas, kur parasti rodas berze, ieteicams apstrādāt ar  bērnu kopšanas pūderīti vai likopodiju. Šie līdzekļi palīdz samazināt mitrumu un berzi, tomēr jāatceras, ka tos nevajadzētu lietot uz jau noberztām un mitrām ādas vietām, jo pūderis var savelties bumbulīšos un pasliktināt ādas stāvokli. Ja āda jau ir noberzta, izvairīties no papildu berzes labāk palīdzēs piemēram, vazelīns vai speciālas eļļas. Tomēr, lietojot šos līdzekļus, jāievēro piesardzība, jo tie var aizsprostot poras un veicināt iekaisumu, jo īpaši karstā laikā.

Ja ciskas ļoti svīst, var izmantot dezodoranta rullīti, taču arī šis risinājums var nebūt piemērots visiem un vairāk izmantojams kā īslaicīga palīdzība izņēmuma gadījumā, jo var kairināt ādu. Lai mazinātu berzi, noder arī kompresijas šorti, kas absorbē sviedrus un kalpo kā aizsargbarjera.

„Karstā laikā jāizvairās no biežas mazgāšanās ar dušas želejām vai ziepēm, jo tās var sausināt ādu, padarot to mazāk aizsargātu. Tā vietā ieteicams noskalot ādu ar vēsu ūdeni un izmantot mazgāšanas līdzekļus ar pH 5–5,5, kas ir saudzējoši un piemēroti jutīgai ādai. Tāpat arī regulāra mīkstinošu un mitrinošu krēmu lietošana palīdzēs stiprināt ādas aizsargbarjeru un novērst noberzumu veidošanos. Regulāra ādas kopšana ar saudzīgiem produktiem, mitruma kontrole un savlaicīga pirmā palīdzība berzes gadījumā palīdzēs uzturēt ādu veselu un mazinās kairinājumu risku,” uzsver farmaceite.