Bijušie politiķi, diplomāti, Kremļa propagandisti un citi – kas ir pazīstamākie Gobzema protestu atbalstītāji?

Spriežot pēc tā, kā sociālajos tīklos 18. augustā gaidāmo protestu organizē Aldis Gobzems un viņa sabiedrotie, tas jau šobrīd apzināti ir iecerēts kā pretlikumīga pulcēšanās.

Solītie ļaužu “tūkstoši” pie Rīgas pils nekādi nesaskan ar šobrīd Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 (“Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”) atrunāto par publisku pasākumu, tostarp sapulču un piketu norisi.

Jāpiebilst, ka šis protests diez vai izvērtīsies par tādu, kurā pulcēsies galvenokārt ļaudis ar derīgiem digitālajiem Covid-19 sertifikātiem.

Domājams, ka ieskatu 18. augustā paredzētajā akcijā varēja gūt jau 4. augustā, kad dažu stundu laikā deputāts Gobzems galvaspilsētas centrā sapulcēja ap 1000-1500 cilvēku. Iespējams, arī vairāk.

Šī sanākšana traucēja satiksmi centrā, lika reaģēt Valsts policijai (VP) un Rīgas pašvaldības policijai (RPP), kā arī izpaudās kā epidemioloģiskās drošības ieteikumu un pasākumu ignorēšana, par ko Valsts policija ir vērsusies pret deputātu Gobzemu.

Fonā šim visam ir arī nesenie 10. augusta vakara notikumi Viļņā, kur līdzīga protesta akcija noveda pie sadursmēm starp aktīvistiem un likumsargiem, kā arī upuriem.

Taču, neskatoties uz visu to, ap opozīcijas Aldi Gobzemu ir sarosījušies vairāki deputāta atbalstītāji ar nosacītu viedokļa līderu statusu, kuri aicina Latvijā dzīvojošos būt tikpat “brašiem”, cik nesen bija lietuvieši.

Bijušais Aglonas domnieks, kurš kašķējās ar Kalvīti

Iespējams, aglonieši atminēsies kādu pagasta padomes bijušā deputāta un kādreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša strīdēšanos vēl 2006. gadā.

Kalvītim toreiz tika pārmesta iespējama saikne un interešu konflikts saistībā ar “Cirīšu” HES un tā privatizāciju.

Būdams ekonomikas ministrs, Kalvītis personīgi parakstījis, kā arī pieņēmis lēmumu par Aglonas pašvaldībai piederošās “Cirīšu” HES hidrobūvju privatizāciju, savulaik vēstīja Latvijas Televīzija.

Toreizējais Aglonas pagasta padomes deputāts, vārdā Aivars Smans, piepeši vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot izvērtēt apstākļus.

Zīmīgi, ka tobrīd saistībā ar pavisam nesaistītu un vairākus gadus vecu incidentu tika tiesāts arī pats Smans.

Viņš tika apsūdzēts Latvijas pasu viltošanā 2000. un 2001. gadā, pēc Krimināllikuma panta par dokumentu viltošanas organizēšanu.

Šī tiesāšanās ilga vairākus gadus, taču 2007. gada oktobrī kļuva zināms spriedums – Latgales apgabaltiesa atstāja spēkā Preiļu rajona tiesas spriedumu, kas paredzēja Aivaru Smanu sodīt ar 1440 latu naudas sodu un citu incidentā iesaistīto – Valēriju Firsovu – ar 1560 latu naudas sodu.

Pārējās lietā apsūdzētās personas tika atzītas par izpildītājiem un sodītas ar piespiedu darbiem no 55 līdz 65 stundām.

Tolaik publiski tika runāts arī par Aivara Smana kā valsts amatpersonas salīdzinoši iespaidīgajiem skaidras naudas uzkrājumiem – 520 000 ASV dolāriem un 128 000 eiro, kurus Smans deklarēja 2005. gadā, stājoties amatā.

Togad kopumā par 69 valsts amatpersonu skaidrā naudā uzkrātajiem līdzekļiem pastiprināti interesējās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Taču 2007. gada 17. decembra valsts amatpersonas deklarācijā, kuru Smans iesniedza, beidzot pildīt amata pienākumus Aglonas novada domē, redzams, ka viņam skaidrā naudā uzkrāti nu jau tikai 15 000 ASV dolāru un 9000 eiro, bet ir izsniegti aizdevumi – tostarp 400 000 ASV dolāru apmērā.

Vienlaikus tā gada deklarācijā stāv norādīts, ka Smanam cita starpā ir arī 500 000 ASV dolāru parādsaistības.

Jāpiemin gan, ka Kalvītis tolaik savu saikni ar “Cirīšu” HES un interešu konflikta esamību noliedza, uzsverot, ka KNAB jau pārbaudījis šo privatizāciju 2003. gadā un nelikumības neesot atklātas.

Vienlaikus togad tika ziņots, ka SIA “Cirīšu HES” dalībnieki ir Aglonas pagasta padome, kurai uzņēmējsabiedrībā pieder 40% kapitāldaļu, un SIA “SKF un Partneri”, kurai pieder 60% kapitāldaļu.

Izskanēja arī, ka SIA “SKF un Partneri” 50% kapitāldaļu pieder SIA “Braslas HES”, kurā savukārt 30% kapitāldaļu pieder Kalvīša dzīvesbiedrei Kristīnei. Viņa tad bijusi arī viena no “Braslas HES” valdes locekļiem.

Gadus vēlāk mediji jau ziņoja par Kalvīšu ģimeni kā saistītu ar mazo HES biznesu un par mazo HES biznesu – kā visnotaļ ienesīgu rūpalu.

Šajās dienās savulaik aktīvais Aglonas domnieks Aivars Smans ir pieslējies Covid-19 aktīvistu kustībai, kura ik pa laikam “iziet ielās”, vēršoties pret “obligāto vakcināciju”.

Jūnija beigās Mārupē kādā privātā teritorijā notika nesaskaņots pasākums ar vairāk nekā 20 personu dalību, kurā iejaucās likumsargi, veicot aizturēšanas, pielietojot fizisku spēku un elektrošoku.

Aivars Smans bija viens no tiem, kuri sociālajos tīklos aicināja domubiedrus 20. jūnijā apciemot konkrētu adresi Mārupē, lai “parādītu savu attieksmi”, demonstratīvi dedzinot sejas aizsargmaskas.

Cita starpā Smans ar domubiedriem pagūst iestāties arī pret “homoseksuālisma propagandu”.

Šī gada 7. augustā - “Baltic Pride 2021” pēdējā dienā - Lucavsalā noritēja muzikāls festivāls “Ģimenes svētki”, kurā, biedrojoties ar garīdznieka Alekseja Ļedjajeva vadītās “Jaunās Paaudzes” pārstāvjiem, piedalījās arī Aivars Smans.

Pasākuma ievirze, uzverot tradicionālo ģimeni kā vērtību, skaidri nostādīja to kā atbildi LGBT kopienas rīkotajām aktivitātēm galvaspilsētā.

Viņš kopā ar vairākiem domubiedriem bija manīts 4. augusta protestā Rīgas centrā, kurus iniciēja deputāts Aldis Gobzems, un solās atbalstīt deputāta aktivitātes arī 18. augustā.

Finanšu speciālists, dejotājs un Covid-19 “viedokļa līderis”

Starp sociālajos tīklos slavu iemantojušiem aktīvistiem, kuri pēdējā laikā mēģina tuvināties Saeimas deputātam Aldim Gobzemam, ir sastopams arī kāds Artūrs Bernis.

Viņu daži varētu zināt, pateicoties īslaicīgai saiknei ar Jauno konservatīvo partiju (JKP), daži – pateicoties karstiem sestdienu vakariem aiz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kur Artūrs rīko Bačatas dejas, un citi – pateicoties vairākus gadus vecam skandālam tvaicēto biešu biznesā un pēdējo mēnešu laikā izvērstajām aktivitātēm sociālajos tīklos, kur Artūrs Bernis regulāri kritizē valdības darbu cīņā ar Covid-19 un stingri iestājas pret “obligāto vakcināciju”, kā arī ik pa laikam dalās ar dezinformējošu informāciju.

Nopietnākā no minētajām epizodēm droši vien būs 2016. gada notikumi ap tvaicēto biešu ražotāju “Jaunkrasts”.

Tolaik TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu bija izbūvējis apjomīgu ražotni, iegādājoties jaunas iekārtas, taču nonācis grūtībās un saskāries ar kooperatīva “Baltijas dārzeņi”, kurš saskaņā ar ES atbalsta programmas nosacījumiem skaitās ražotnes īpašnieks, mēģinājumiem iekārtas paturēt.

“Jaunkrasts” mēģināja ar “Baltijas dārzeņiem” atrisināt situāciju pārrunu ceļā, taču pie uzņēmuma parādījās tumšas krāsas apvidus auto un tā pasažieri pieteicās “rūpnīcu sargāt”.

Saskaņā ar “Nekā personīga” izrādījās, ka tumšo auto sūtījis minētā kooperatīva ”Baltijas dārzeņi” vadītājs Kaspars Brunovskis.

Pēc dažām dienām rūpnīcā uz pārrunām ieradās arī viņš pats. Brunovski pat pavadījis bijušais Drošības policijas priekšnieks ģenerālis Jānis Reiniks un vēl kooperatīva algots privātdetektīvs.

Kooperatīva “Baltijas dārzeņi” pārstāvji raidījumam “Nekā personīga” tolaik norādīja, ka kooperatīva mērķis nav bijis pārņemt uzņēmuma aktīvus, bet gan nepieļaut īpašniekiem izsaimniekot mantu.

Tas pats Artūrs Bernis, kurš šobrīd “Facebook” sevi dēvē par “viedokļa līderi” un cītīgi veido, kā arī publicē ar Covid-19 tēmu saistītu saturu, tolaik bija zemnieku saimniecības “Jaunkrasti” valdes loceklis, amatu viņš pameta 2017. gada aprīlī.

Bernis tolaik, cīnoties “Jaunkrastu” pusē, pret Drošības policijas bijušo priekšnieku Jāni Reiniku vērsies KNAB, pārmetot viņam negodprātīgu ietekmes izmantošanu.

Nesenajā 4. augusta akcijā pie Saeimas un Ministru kabineta Bernis centās atrasties līdzās Aldim Gobzemam un ir publiski paudis atbalstu arī 18. augustā iecerētajām aktivitātēm.

Artūrs Bernis kopā ar iepriekš pieminēto Aivaru Smanu ir apvienojies arī biedrībā “Stiprai varenai Latvijai”, liecina "Lursoft" dati, taču telefonsarunā ar Jauns.lv Bernis uzsver, ka ar Smanu viņus vairs biedrība nevieno.

Tās vietā ir dibināta jauna partija "Brīvai Stiprai Latvijai", kurā neesot neviens no šajā publikācijā minētajiem cilvēkiem.

Bernis arī uzsver, ka faktiski tādējādi ir Alda Gobzema konkurents un viņu, kā arī viņa jaundibināto politisko spēku ar Gobzemu un citiem 18. augusta pasākuma atbalstītājiem vieno vien nostāja vakcinēšanās jautājumā.

Iepriekš Artūrs Bernis bijis arī Somijas bankas "OP Finance" (iepriekš "Pohjola Finance") valdes loceklis, Latvijas filiāles vadītājs, kur atbildējis par 80 000 000 eiro aktīviem.

Bijušais drošībnieks un uzņēmējs

Vēl 2002. gadā Arnolds Babris beidza dienestu vienā no valsts drošības iestādēm – Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

Nodaļa, kurā darbojās Babris, kurš šobrīd ir uzņēmējs un pārvalda AS “Brīvais vilnis”, strādāja ar organizēto noziedzību. Babris iepriekš vairākkārt mēģinājis veidot politiskus spēkus, taču pagaidām bez sekmēm.

Pēdējo gadu laikā uzņēmējs diezgan regulāri viesojas Krievijas propagandas medijos, tostarp “Sputnik”, kur kritizē Latvijā notiekošo. Viņš pats gan norāda, ka labprāt runā ar jebkuriem medijiem.

Šad tad to ir arī darījis, piemēram, viesojoties TV kanālā “Rīga TV24”, parādoties TV3 raidījuma “Nekā personīga” sižetos.

Zīmīgi, ka “Nekā ersonīga” savulaik vēstīja, ka tieši Arnolds Babris ir bijis viens no organizatoriem pērn 10. oktobrī notikušajai Alda Gobzema sapulcei Esplanādē, pie Raiņa pieminekļa.

Uz to bija ieradušies vairāk nekā 1000 cilvēku, pēcāk no drošiem avotiem, starp citu, izskanēja, ka liela daļa sanākušo ir saistīti ar garīdznieka Alekseja Ļedjajeva draudzi “Jaunā paaudze”. Šo draudzi savulaik politiskiem mērķiem līdzīgā veidā izmantoja Ainārs Šlesers.

Babra kā viena no organizatoriem lomu raidījumam apstiprinājis pasākuma saskaņošanas iesniegums no Rīgas domes.

Arī pagājušā gada 12. decembra “tautas sapulcē”, kuras ietvaros Rīgā, krastmalā, protestējot pret Covid-19 ierobežojumiem un valdības darbu, sapulcējās tūkstoši, Arnolds Babris, spriežot pēc visa, bija viens no akcijas koordinatoriem.

Taču pirmo reizi Arnolda Babra vārds plašāk izskanēja 2001. gadā, kad tā brīža Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (“Latvijas ceļš”) viņu un vēl dažus citus nodēvēja par specdienestos strādājošiem “gaļas kontrabandistu piesedzējiem”. Apgalvojumus pierādīt gan neizdevās.

Togad ceļā uz darbu tika nošauts VID Ludzas rajona nodaļas direktors Vjačeslavs Ļiscovs, un runāja, ka viņa rokās bijuši pierādījumi par šo kontrabandistu plāniem.

Drīz noskaidrojās, ka slepkavībai izmantotais ierocis pie noziedzniekiem nonācis no SAB, kuru tolaik vadīja Lainis Kamaldiņš. Notikušajā esot iesaistīts arī tolaik par Latgales mafijas karali dēvētais Raitis Kononovs, ziņoja “Nekā personīga”.

Neoficiāli iepriekš izskanējis, ka Babris ir bijis viens no tiem Latvijas specdienestu darbiniekiem, ar kuriem sadarbību atteikuši ārvalstu partnerdienesti. Viņš pats gan to noliedz, sakot, ka darbu SAB pametis pēc paša vēlmes.

Pēc karjeras SAB Babrim bijuši biznesa sakari ar bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) virsnieku Juriju Šabašovu un baņķieri Valēriju Belokoņu, kura aģenta kartītē vēstīts – darbojies VDK 5. departamentā (cīņa pret ideoloģisko sabotāžu).

Pēc 12. decembra notikumiem krastmalā Babris bija viens no tiem, kuri ieguva iespēju Rīgas pilī aprunāties ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani.

SIA “Memory Water” dibinātājs Pļaviņš

Tie, kuru “Facebook” profili pulcē paprāvu draugu loku un kuri ir atvērti citu cilvēku izplatītai informācijai dažādu viedokļu, pamācošu, ironisku, smieklīgu vai iedvesmojošu bilžu formā, iespējams, būs ieraudzījuši uzņēmuma “Memory Water” dibinātāja Jāņa Pļaviņa ierakstus.

Pļaviņš, pateicoties īpaši enerģiskai darbībai Covid-19 krīzes laikā, varētu būt nostiprinājies kā pazīstamākais pašmāju sazvērestību teoriju sludinātājs.

Vienā teikumā uzskaitīt sazvērestību teorijas, kuras Pļaviņš reklamē sociālajos tīklos, ir grūti, taču līdz šim viņš galvenokārt:aktīvi aģitējis pret vakcināciju, atbalstot sen zinātniski apgāztos uzskatus, ka vakcīnas izraisa autismu; regulāri vainojis IT milža “Microsoft” dibinātāju filantropu Bilu Geitsu centienos iegūt kontroli pār cilvēci ar galvā implantētu mikročipu palīdzību; dalījies ar internetā sameklētiem rakstiem par sazvērestību leģendām apvīto biznesa magnātu filantropu Džordžu Sorosu, kuru sazvērnieki dēvē par “visa ļaunuma sakni”; izplatījis aplamības attiecībā pret Covid-19 pandēmiju, policistus, kuri ikdienā līdz šim uzraudzījuši, lai cilvēki ievērotu noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, “Facebook” dēvējot par izdzimteņiem.

Tā arī nav vienīgā reize, kad Pļaviņš publiski un ar bravūru asi vērsies pret likumu sargājošo iestāžu darbiniekiem.
Runājot par Jāņa Pļaviņa aktivitātēm, kā visnotaļ interesanta izceļas viena nianse – viņa uzņēmuma “Memory Water” sociālo tīklu komunikācijā bez jebkādas pietātes tiek paustas tās pašas idejas.

Kamēr mārketinga loģika it kā paredz, ka zīmolam vajadzētu distancēties no apšaubāmu uzskatu paušanas, “Memory Water” tīmekļa vietnē, jau pirmajā lapā atrodama mirkļbirka #MaināmPasauli un citāts, kas, šķiet, pamato zīmola komunikāciju sociālajos tīklos: “Mēs redzam pasauli citādāk. Mums nav pilnīgi nekāda respekta pret lietu ierasto kārtību.”

Klāt ir pielikta arī Indijas politiskā un garīgā līdera Mahatmas Gandija bilde. Jāpiebilst, ka pats uzņēmums arī līdz šim ir iekļuvis vairākos skandālos.

To pamatā gan ir daudz pasaulīgāka, laicīgāka lieta – nauda. 2018. gada skandāls ir saistīts ar aizdomām par politiskās partijas "KPV LV" slēptu reklamēšanu, par ko no KNAB piespriests 600 eiro liels sods, savukārt 2019. gada skandāls ir saistīts ar sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu apšaubāmā veidā, kas ļāvis Pļaviņa firmai tikt pie 133 000 eiro liela granta no "KPV LV" pārvaldībā esošās Labklājības ministrijas.

Gan ministrijas, gan paša uzņēmuma skaidrošanās un taisnošanās tekstus var uzmeklēt internetā.

Jāpiebilst, ka šaubu ēna nepamet arī pašu “Memory Water” produktu – leģendām apvītu, īpašu “strukturēto ūdeni” ar pozitīvām īpašībām, no kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) ieskatā vismaz daļa – nav zinātniski pierādītas.

Jūlijā Jauns.lv ziņoja, ka PTAC piespriedis uzņēmumam 15 000 eiro sodu par negodīgu komercpraksi. Administratīvā rajona tiesa noraidīja SIA “Memory Water” lūgumu atcelt PTAC lēmumu.

Jānis Pļaviņš jau pērn sāka arvien ciešāk tuvināties deputāta Alda Gobzema publiskajām aktivitātēm, piedaloties arī 4. augusta akcijā Rīgas centrā.

Īsi pirms tam mediju un sabiedrības ievērību izpelnījās Pļaviņa visnotaļ agresīvie izteikumi un sociālajos tīklos publicētie video, kuros apspriests, kā sodīt “Covid-19 afēras vaininiekus”.

Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējs ar čekas kartīti

Tas, ka pagājušā gada 12. decembra pasākumu Rīgas domē ir pieteicis Vides aizsardzības klubs (VAK), kļuva zināms jau pirms akcijas.

VAK 1986. gadā bija viens no Latvijas trešās Atmodas dzinējspēkiem un faktiski ir būtiska daļa no Latvijas neatkarības atjaunošanas kustības.

Vides aizsardzības kluba prezidents kopš 1987. gada ir Arvīds Ulme, kurš nu sociālajos tīklos ar video uzrunu vēršas pie atbalstītājiem, lūdzot ziedot naudu, kasbūtu tērējama juristiem, apstrīdot uzliktos sodus.

Ulme ir balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, bijis Augstākās padomes un divu Saeimas sasaukumu deputāts, saņēmis 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, 1995. gadā apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2000. gadā — ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni kā persona, kura pielikusi roku Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai.

Kā noskaidrojās 2018. gadā, pasprūkot vaļā čekas maisu striķiem, VDK kartotēkā Arvīds Ulme atrodams ar segvārdu “Zāle”.

Jauns.lv maijā izdevās sazināties ar Arvīdu Ulmi, kurš, vaicāts par uzliktajiem sodiem, norādīja, ka “par vienu un to pašu notikumu tiek uzlikti arvien jauni sodi”.

Pretēji VP informācijai Ulme pats gan apgalvo, ka 10 000 eiro sodu summa daloties uz pusēm – daļa viņam kā privātpersonai (kopējā sodu summa) un daļa klubam kā juridiskai personai.

“Mēs, protams, rīkosim tiesvedību un šos sodus apstrīdēsim. Tik milzīgi sodi par šādu nodarījumu – tas neatbilst nekādiem elementāriem vārda brīvības nosacījumiem,” pauž Ulme.

Daži mēneši jau ir pagājuši, taču, cik zināms Jauns.lv, situācijas risināšana un VAK kā nodibinājuma problēmas ar sodiem tā īsti nerisinās.

Ļoti kritiski par Ulmes vienpersonisko rīcību jau vairākkārt izteikusies arī pārējā VAK valde, jau laikus distancējoties no Covid-19 aktīvistu rīkotajiem protestiem.

Feldšere, kuru aizturēja par Covid-19 viltus ziņu izplatīšanu

Pērnā gada nogalē VP aizturēja nu jau bijušo Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) feldšeri Marinu Kornatovsku, kā arī aktīvistu Valentīnu Jeremejevu saistībā ar viltus ziņu izplatīšanu par Covid-19.

Apcietināšana notika pēc tam, kad plašu ievērību sociālajos tīklos guva Jeremejeva video, kurā bija apkopotas lielākoties jau dzirdētas sazvērestības teorijas par Covid-19.

Šajā video sazvērestības teorijas klāstīja arī Kornatovska, kura tika pieteikta kā mediķe un slimnīcas darbiniece.

Vairāk nekā pusstundu garajā video Kornatovska lielākoties atstāstīja jau vairākkārt dzirdēto sazvērestības teoriju “klasiku” – Covid-19 esot izdomāts, statistika par inficētajiem esot viltota, slimnīcu pārslodze esot mīts, tobrīd vēl neieviestās vakcīnas patiesībā būšot nāvējošas. Feldšere aizrunājas līdz tam, ka ārsti slimnīcā apzināti kaitējot pneimonijas pacientiem.

Viltus ziņas ir saistītas ar sabiedrības drošības apdraudējumu, un tās izraisījušas sabiedrisko rezonansi, radījušas neizpratni par likumību un ir vērstas pret epidemioloģisko drošību.

Kriminālprocess ir sākts pēc Krimināllikuma panta par huligānismu. Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Slimnīca pēc tam publiski paziņoja, ka kategoriski norobežojas no sociālajos tīklos paustās informācijas par Covid-19 pacientu ārstēšanu. Saistībā ar notikušo ārstniecības iestādē tika sākta dienesta izmeklēšana, lai izvērtētu šo konkrēto gadījumu.

2020. gada 21. decembrī Jeremejevs tika atbrīvots no apcietinājuma, jo par viņu tika iemaksāta 50 000 eiro drošības nauda.

Kopš tā laika Jeremejevs ar publiskām aktivitātēm ir manāmi piebremzējis, taču Marina Kornatovska regulāri apmeklē Covid-19 aktīvistu protestus un to darīja arī 4. augustā.

Kopā ar jau pieminēto Aivaru Smanu Kornatovska rosījās arī 7. augusta Lucavsalas festivālā “Ģimenes svētki”.

Pirms tam abi bija devušies pie Romas katoļu baznīcas Kardināla Jāņa Pujata un pierunāja viņu ierasties festivālā, kurš paredzēts kā atbilde tobrīd galvaspilsētā notiekošajiem “Baltic Pride 2021” pasākumiem.

Šobrīd Kornatovska regulāri apmeklē protesta akcijas, sevi dēvē par žurnālisti un publiski norādījusi, ka darbojas laikrakstā “Cīņa”.

“Cīņa” ir savdabīgs Latvijas krievu politiķu Jura Žuravļova un Jāņa Kuzina partijas “Jaunā Saskaņa” veidojums. Ātrs “Google” meklējums droši vien atklās visu, kas būtu jāzina par minēto politisko spēku, nostāju un iespējamajām interesēm Latvijā.

Kritizē Covid-19 ierobežojumus, meklē Satversmes oriģinālu

Līdzās Kornatovskai nesen par Laikraksta “Cīņa” “žurnālistu” kļuvis arī aktīvists Karspars Lasis, kurš līdz šim sociālajos tīklos atpazīstamību guvis ar dalību protestos, to filmēšanu un  Satversmes oriģināla meklēšanu.

Šīs idejas pamatā ir uzskats, ka, ja valstī neviens nevar uzrādīt tās pamatlikumu – Latvijas Republikas Satversmi, tad ir apšaubāma šādas valsts, varas iekārtas pastāvēšana.

Kaspars Lasis ar domubiedriem regulāri seko līdzi Valsts prezidenta Egila Levita un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) publiskajām gaitām, mēģinot tikt valsts amatpersonām klāt ar kameru, uzdot jautājumus.

Iepriekš Lasis darbojās Covid-19 aktīvistu starpā, piedaloties un koordinējot arī 12. decembra “tautas sapulci” krastmalā Rīgā.

Kaspars Lasis pēcāk bija arī viens no tiem, kuri ziemas mēnešos devās tā dēvētajos “brīvības braucienos”.

Tika noīrēts liels autobuss, kuru parasti izmanto ballīšu organizēšanai, un ar to apceļotas vairākas pilsētas Latvijā, aicinot iedzīvotājus pretoties valdības lēmumiem un apšaubīt Covid-19 ierobežojumu pamatotību. Arī šie pasākumi neiztika bez VP uzmanības, konfliktiem un aizturēšanām.

Diplomāts, kurš "neērti apsēdināja" prezidentu Vējoni

Sazvērestību teoriju sludinātāju rindās arvien vairāk izgaismojas ne tikai viegli ietekmējami cilvēki, bet arī šķietami racionāli domājoši sabiedrības pārstāvji, un tas liek domāt, ka viņi šo procesu saredz kā iespējamu nokļūšanu lielajā politikā.

Par tādu, iespējams, var uzskatīt arī bijušo diplomātu Rūdolfu Brēmani.

Vēl 2017. gadā izcēlās skandāls, kad Brēmanis tā laika Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vizītes laikā Apvienotajos Arābu Emirātos bija viņu nosēdinājis pie viena galda ar skandalozo uzņēmēju un politiķi Aināru Šleseru.

Vējonim pēc tam nācās taisnoties, ka viņš par to neko iepriekš nav zinājis. Interesanti, ka fotogrāfiju no šīm vakariņām sociālajos tīklos ievietoja pats Brēmanis. Zinātāji toreiz teica, ka Austrumos šāda situācija kalpo par it kā ietekmes apliecinājumu.

Brēmanis nonāca arī aprindu preses uzmanības lokā, kad viņam bija attiecības ar aktrisi Agnesi Zeltiņu.

Tiesa gan, šīs romantiskās attiecības beidzās, jo izrādījās, ka tajā pašā laikā viņš bija sūtījis visai nepārprotamus intīma rakstura piedāvājumus arī citām sievietēm. Daudzi gan toreiz uzskatīja, ka Brēmanis vienkārši izmantojis aktrisi, lai iegūtu atpazīstamību.

Vēl 2019. gada jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sāka skatīt lietu par krāpšanu, kurā Brēmanis apsūdzēts par vairāk nekā 100 000 eiro piesavināšanos it kā laikā, kad viņš no 2013. līdz 2016. gadam bija pilnvarotais lietvedis Latvijas vēstniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos.

Pērn aprīlī Brēmanis “Facebook” paziņoja, ka gribot apzināti inficēties ar Covid-19.

Viņš rakstīja: “Vēlos uzzināt, vai tas ir juridiski atļauts. Vispirms veiktu pārbaudes, vai šāds vīruss jau nav manī. Tad vēlētos dabīgā veidā saņemt to no kāda, kuram tas ir konstatēts, bet nav simptomu un nav citu slimību. Un tad maksimāli drošā veidā, izolējoties no ārpasaules karantīnā, izslimot to. Papildu vērtība būtu secinājums, vai šo vīrusu var saņemt no saskarsmes ar cilvēku, kuram ir pozitīvs tests, bet nav simptomu. Lai nenoslogotu ārstus, pret kuriem man ir visdziļākā cieņa, tad visu nepieciešamo darītu kādā privātā klīnikā.”

Tiesa gan, tālāk par runāšanu Brēmanis netika, taču kopš tā laika viņš arvien pārliecinošāk pievienojies Covid-19 aktīvistiem un tika manīts arī 4. augusta Alda Gobzema rīkotajā protestā.

Kremļa propagandists ar krievu spiegu draugos

4. augustā starp Alda Gobzema rīkotā protesta apmeklētājiem šur tur bija pamanāms arī Andrejs Tatarčuks.

Tatarčuks mērenu atpazīstamību izpelnījies, pateicoties darbam Krievijas starptautiskās informācijas aģentūras “Rossiya segodnya” informācijas resursos. Vēl 2018. gadā Rīgā tika izrādīta viņa veidota filma, kurā apšaubīti Baltijas valstu centieni atjaunot neatkarību deviņdesmito gadu sākumā.

Šo filmu Tatarčukam palīdzēja veidot vēl 2010. gadā SAB publiski identificēts Krievijas izlūkdienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, kuram tika liegtas tiesības iebraukt Latvijā.

Jermolajevs labu laiku nodarbojas ar melu un Latvijai nedraudzīgas propagandas izplatīšanu Kremļa medijos. Filmas tapšanas laikā viņš bijis Krievijas nedēļraksta “Rossijskije vesti” galvenais redaktors.

Pārstāvot Kremļa propagandas mediju Sputniknewslv.com, šādos protesta pasākumos nereti ierodas arī fotogrāfs Sergejs Melkonovs.

Nav noslēpums, ka reti kurš politiķis Kremļa propagandas mediju saturā tiek atspoguļots tik labvēlīgi kā Aldis Gobzems.

Covid-19 pandēmijas mēnešos tādi ar “Rossiya segodnya” saistīti portāli kā “Sputnik” un “Baltnews” ne reizi vien Gobzemu pasniedza kā dinamisku opozīcijas līderi, bet klusēja, kad deputāts izraisīja skandālu saistībā ar holokausta simbola  dzeltenās zvaigznes piespraušanu sev pie krūtīm.

Par to Gobzemu asi kritizēja Latvijas ebreju kopiena, taču Krievijas propagandas kanāli, kuri parasti nelaiž garām nevienu iespēju norādīt uz to, kā Latvijā “atdzimst fašisms” un “necienīgi izturas pret holokausta vēsturi”, šo stāstu tomēr lielākoties palaida garām.