Pētījums: Baltijas 50 lielāko uzņēmumu vidū septiņi ir no Latvijas, kopā pērn apgrozījuši vairāk nekā 7 miljardus eiro

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem, informē "Coface".

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi - mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa "Vilniaus prekyba", holdings "Maxima Grupe", enerģētikas uzņēmumi "Orlen Lietuva" un "Ignitis grupe", kā arī mazumtirgotājs "Maxima LT".

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi - transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs "Bolt Technology" un enerģētikas uzņēmums "Eesti Energia", kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Vienīgais Latvijas pārstāvis pirmajā desmitniekā ir energokompānija "Latvenergo", kas ierindojas astotajā vietā.

Latviju reitingā pārstāv arī mazumtirgotājs "Rimi Latvia" (19. vieta), mazumtirgotājs "Maxima Latvija" (21. vieta), informācijas tehnoloģiju produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs "Elko grupa" (22. vieta), aviācijas uzņēmums "Air Baltic Corporation" (36. vieta), naftas produktu izplatītājs "Orlen Latvija" (40. vieta) un būvmateriālu, dārza un mājsaimniecības preču mazumtirgotājs "Depo DIY" (48. vieta).

"Coface" informē, ka šie septiņi Latvijas uzņēmumi kopā pērn apgrozījuši 7,04 miljardus eiro un guvuši 282 miljonu eiro peļņu - attiecīgi 10,1% no Baltijas "Top50" uzņēmumu kopapgrozījuma un 16,3% no kopējās peļņas. Septiņi lielākie Latvijas uzņēmumi pērn kopumā nodarbināja gandrīz 17 700 darbinieku.

"Coface" veidotais reitings liecina, ka "Latvenergo" apgrozījums pērn pārsniedza 1,7 miljardus eiro, savukārt peļņa, salīdzinot ar 2023. gadu, samazinājusies par 22%, sasniedzot 273,7 miljonus eiro. "Rimi Latvia" apgrozījums pārsniedza 1,1 miljardu eiro, bet peļņa pieauga līdz 38 miljoniem eiro, kas ir teju 31% kāpums. "Maxima Latvija" apgrozījums pārsniedza 1,1 miljardu eiro, peļņa savukārt sasniedza gandrīz 51 miljonu eiro, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš.

"Elko grupas" koncerns, kuram reitingā šogad izdevies pakāpties par vienu vietu, pērn strādāja ar 1,056 miljardu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 0,4% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 9,5% - līdz 13,051 miljonam eiro. "Air Baltic Corporation" apgrozījums veidoja gandrīz 746 miljonus eiro, taču uzņēmums strādāja ar 118 miljonu eiro zaudējumiem. "Orlen Latvija" apgrozījums sasniedza teju 706 miljonus eiro, peļņa - teju 3,2 miljonus eiro. "Depo DIY", kurš reitingā šogad iekļuvis pirmo gadu, pagājušajā gadā strādāja ar 605,162 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 21,5% - līdz 21,191 miljonam eiro.

"Coface" norāda, ka pērn vairāki uzņēmumi reitingā izcēlās kā visstraujāk augošie Baltijas valstīs. Igaunijas finanšu pakalpojumu uzņēmums "Tavid" uzrādīja ieņēmumu pieaugumu par vairāk nekā 49%, sasniedzot konsolidēto apgrozījumu 805,4 miljonus eiro. Divi Lietuvas tehnoloģiju uzņēmumi demonstrēja 31% izaugsmi - "Vinted" palielināja apgrozījumu līdz 739,9 miljoniem eiro, savukārt "Tesonet Global" konsolidētais apgrozījums pieauga līdz 714,7 miljoniem eiro.

Igaunijas investīciju pārvaldības uzņēmums "Infortar" palielināja konsolidētos ieņēmumus par 26%, sasniedzot 1,37 miljardus eiro, savukārt Lietuvas enerģētikas infrastruktūras uzņēmums "Energijos skirstymo operatorius" apgrozījumu palielināja par 18%, līdz 701,5 miljoniem eiro.

Visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstā ir arī divi labi zināmi Igaunijas tehnoloģiju uzņēmumi - "Bolt Technology", kura konsolidētie ieņēmumi pieauga par 17% līdz 1,99 miljardiem eiro, un "Bolt Operations", kas palielināja ieņēmumus par 15% līdz 1,12 miljardiem eiro.

Pērn Baltijas valstīs astoņi lielākie uzņēmumi guva peļņu vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā, informē "Coface". Vispelnošākais pērn bija "Thermo Fisher Scientific Baltics", kas sasniedza 450,98 miljonu eiro peļņu - par 29% vairāk nekā 2023. gadā. Otrajā vietā rentabilitātes ziņā ir "Ignitis Grupe" ar 276,2 miljonu eiro konsolidēto peļņu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājās par 14%.

Līdzīgu rezultātu uzrādīja Latvijas uzņēmums "Latvenergo", kas guvis 273,7 miljonu eiro peļņu, tomēr ar 22% kritumu. Igaunijas investīciju grupa "Infortar" nopelnīja 193,67 miljonus eiro, kas ir par 34% mazāk nekā gadu iepriekš. Nākamie peļņas ziņā ir "Vilniaus prekyba" - 179,33 miljoni eiro (mīnus 37%), "Maxima Grupe" - 135,74 miljoni eiro (mīnus 26%) un Igaunijas tehnoloģiju uzņēmums "Bolt Operations" - 124,96 miljoni eiro (plus 5%). Sarakstu noslēdz "Maxima LT", kuras peļņa 123,93 miljonu eiro apmērā pieauga par 6%.

"Coface Baltics" kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis skaidro, ka pēdējo gadu laikā Baltijas ekonomiku atveseļošanās pēc Krievijas iebrukuma un enerģētikas krīzes ir notikusi nevienmērīgi. Lietuvas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji 2024. gadā sasniedza 2,8%, padarot to par vienu no straujāk augošajām Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, kamēr Igaunijas un Latvijas IKP rādītāji bijuši negatīvi - attiecīgi mīnus 0,1% un mīnus 0,4%. Lai gan 2025. gadā visā reģionā redzama atveseļošanās, Latvijā un Igaunijā tā joprojām vērtējama kā nepietiekama, pauž Vaļskis.

Saskaņā ar "Coface" prognozēm 2026. gadā IKP pieaugums varētu sasniegt 2,1% Latvijā, 3,3% Lietuvā un 2,6% Igaunijā, tomēr izaugsme lielā mērā būs atkarīga no iekšējā pieprasījuma un atbalstošas fiskālās un monetārās politikas.

Igaunijā patēriņa cenas 2025. gada augustā bija par 6,1% augstākas nekā pirms gada, un "Coface" prognozē, ka inflācija 2025. gada kopvērtējumā pārsniegs 5% robežu, Latvijai prognozēta inflācija 3,7% apmērā, ko visvairāk veicina pārtikas cenu kāpums, bet Lietuvā inflācija prognozēta 4% apmērā.

Vaļskis norāda, ka privātā patēriņa vājums šobrīd raksturīgs visām Baltijas valstīm. To ietekmē augsta inflācija un nodokļu slogs, kas mazinājis mājsaimniecību pirktspēju. Augošā cenu dinamika kopā ar nodarbinātības kritumu Igaunijā un stagnējošu mazumtirdzniecību Latvijā bremzē patērētāju aktivitāti.

"Lai gan sagaidāms, ka reālo algu pieaugums un plānotās nodokļu reformas - piemēram, nodokļu atbrīvojuma sliekšņa paaugstināšana Igaunijā vai pensiju reforma Lietuvā - 2026. gadā patēriņu stimulēs, patērētāju noskaņojums reģionā joprojām ir svārstīgs," pauž Vaļskis.

Par nozīmīgiem Baltijas ekonomiku stabilizējošiem faktoriem "Coface" eksperti min investīcijas infrastruktūrā, aizsardzībā un ES fondu projektos. Vienlaikus valstu augstā atkarība no eksporta un ārējā pieprasījuma svārstībām padara reģionu uzņēmīgu pret globālās tirdzniecības riskiem.

Latvijā izaugsmi varētu veicināt aktivizējusies kreditēšana. Vaļskis norāda, ka Latvijas mājsaimniecību kredītportfelis šajā gadā pieauga par 8%. Zemākas procentu likmes uzlabojušas mājokļu pieejamību un veicinājušas gan hipotekāro aizdevumu pieprasījumu, gan dzīvojamo māju būvniecību. Ņemot vērā, ka Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu parādsaistības ir vien 15% un 14% no IKP, kreditēšanai ir potenciāls turpināt augt, sniedzot līdzsvaru pret vājāku patēriņu un eksporta izaicinājumiem, uzsver Vaļskis.

Nodokļu pārmaiņas visās Baltijas valstīs 2026. gadā būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes faktoriem, tomēr šis efekts varētu būt īslaicīgs, prognozē "Coface" ekonomisti.

Igaunijā plānotais nodokļu atbrīvojuma pieaugums un Lietuvas pensiju reforma, kas ļauj veikt izmaksas bez nodokļu nomaksas, kādu laiku uzturēs patēriņu un IKP kāpumu, uzskata Vaļskis. Tomēr Lietuvas pensiju reformas ilgtermiņa ietekme var radīt riskus uzkrājumu ilgtspējai un bremzēt izaugsmi jau 2027. gadā. Latvijā ekonomisko aktivitāti pozitīvi ietekmēs gan darbaspēka nodokļu izmaiņas, gan algu pieaugums, taču izaicinājumu joprojām rada fiskālās konsolidācijas nepieciešamība, domā Vaļskis.

Baltijas "Top50" pētījumā iekļauti lielākie Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uzņēmumi ar apgrozījumu vismaz 300 miljonu eiro apmērā. Reitingā nav iekļauti finanšu pakalpojumu sniedzēji, piemēram, bankas, apdrošinātāji un līzinga kompānijas. Vērtējums balstīts uz uzņēmumu ieņēmumiem un citiem būtiskiem darbības rādītājiem, tostarp peļņu un darbinieku skaitu.