Kas notiek ar Rīgas mikrorajonos pamestiem auto?
Nereti publiski pieejamās automašīnu stāvvietās ir redzami spēkrati, kuri tur acīmredzami atrodas ilgu laiku – par to liecina gan avāriju pēdas, gan tukšās riepas. Ņemot vērā piemājas stāvvietu deficītu Rīgā, sevišķi guļamrajonos, šādu auto īpašniekiem jārēķinās, ka tam uzmanību pievērsīs pašvaldības policija.
Žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja Maija no Rīgas stāsta: “Man gadījās iekļūt ar savu automašīnu avārijā, taču, neraugoties uz sasisto priekšu, līdz mājas stāvvietai aizbraucu pati. Informēju apdrošinātājus un sāku gaidīt pieteikuma izskatīšanas rezultātus.”
Brīdinājums pēc divām dienām
Jau pēc divām dienām uz auto priekšējā stikla parādījās pašvaldības policijas brīdinājuma uzlīme. Tajā rakstīts, ka brīdinājums noformēts par to, ka “transporta līdzeklis ir novietots uz ceļa un ilgstoši netiek izmantots, tāpēc, pamatojoties un Ceļu satiksmes likuma 43.3 pantu un Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 767, tas tiks atzīts par ilgstoši atstātu uz ceļa un pārvietots uz speciālu stāvvietu, ja transportlīdzeklis netiks izmantots un šī uzlīme netiks noņemta 45 dienu laikā”.
“Man ir jautājums, vai policija nevar noskaidrot, ka mana mašīna tur stāv tikai divas dienas un kāpēc gan es nevarētu izmantot savai mājai piederošu autostāvvietu tā, kā man tas ir nepieciešams?” neizpratnē ir Maija.
Pamestie auto Rīgā ir problēma
Ņemot vērā jau tā visai šaurās piebrauktuves pie daudzdzīvokļu namiem, pamestas automašīnas var radīt problēmas gan iedzīvotājiem, gan operatīvajiem dienestiem situācijās, kad jāglābj dzīvības.
Rīgas pašvaldības policijas galvenais sabiedrisko attiecību inspektors Toms Sadovskis informē, ka tikai šā gada pirmajos sešos mēnešos saņemti 1144 ziņojumi par ilgstošai stāvēšanai atstātām automašīnām. Lielākoties autovadītāji savus spēkratus pārvieto noteiktajā termiņā. Ja policijai tomēr nākas kādu auto evakuēt, tad parasti runa ir par reāliem vrakiem.
“Evakuēt automašīnu nav policijas pašmērķis, tāpēc nereti, ja īpašnieks sazinās un izskaidro, kādēļ attiecīgā situācija ir radusies, un pastāsta par plānu, kādā termiņā viņš reāli var automašīnu pārvietot vai salabot, policija pagarina termiņu. Ja automašīna ir noņemta no uzskaites vai tai, piemēram, nav numura zīmes, tad policija izmanto jebkuru citu pieejamo informāciju, lai uzzinātu īpašnieku. Jāpiebilst, ka paralēli brīdinājumam automašīnas vējstiklā policija parasti arī sūta brīdinājumu īpašniekam pa pastu,” stāsta Sadovskis.
Ceļu satiksmes likums un Ministru kabineta noteikumi paredz, ka automašīnu par ilgstoši atstātu atzīst, kad pagājis noteikts termiņš. Proti, ja izieta tehniskā apskate, šis termiņš ir 45 dienas; ja tehniskās apskates nav – 15 dienas.
Policija, reaģējot uz izsaukumu nevar zināt, cik ilgi automašīna konkrētajā vietā pirms tam ir stāvējusi (to parasti zina tikai apkārtnes iedzīvotāji), tāpēc normatīvajos aktos paredzēts konkrēts pārvietošanas termiņš. Ja tajā laikā automašīna netiek pārvietota vai brīdinājums nav noņemts, tad atzīstams, ka tā ir pamesta.
Statusu pirms evakuācijas precizē
Uzliekot sākotnējo brīdinājumu, policija vēl neprecizē, uz kādas zemes transporta līdzeklis atrodas, un to dara tikai, ja to nolemts pārvietot.
Izskatot sūdzību par kādu pārvietošanas gadījumu, Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka Ceļu satiksmes likuma 43.3 panta pirmās daļas 7. punkts ir vērsts uz ielu atbrīvošanu no transportlīdzekļiem, kuri atstāti ilgstošas uzglabāšanas nolūkā vai vispār pamesti, un uz citu personu (sabiedrības) tiesību aizsargāšanu ērti izmantot publiskā lietošanā esošos ceļus tam paredzētajiem mērķiem.
Tādējādi tiesību normas par transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanu attiecas tikai uz publiskā lietošanā esošajām ielām (ceļiem), un ar šo normu palīdzību nav jārisina jautājums par privātās teritorijas izmantošanu, uz kuru sabiedrībai nav vispārīgu tiesību.
Tas, vai konkrētais ceļš, uz kura novietots auto, ir publiskās lietošanas vai privātā teritorija, nozīmē noskaidrot faktiskos apstākļus. Ja auto atradīsies uz tā īpašnieka zemes, to evakuēt nevarēs. Pie daudzdzīvokļu mājām esošā zeme parasti ir kopīpašums, un vairumam iedzīvotāju, visticamāk, būtu iebildumi pret šādas automašīnas atrašanos pagalmā.
Izdevumi būs jākompensē
Pārvietotā auto īpašniekam būs jārēķinās ar izdevumiem. Ja īpašnieks savu spēkratu vēlas atgūt, viņam ir jākompensē pārvietošanas un uzglabāšanas izdevumi.
Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumi Nr. 767 par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu un glabāšanu speciālajā stāvvietā, sedz īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, turklāt pirms transportlīdzekļa izņemšanas no speciālās stāvvietas.
Ministru kabineta noteikumi transportlīdzekli atzīst par atmestu nolietotu transportlīdzekli (tā definēts dokumentā), ja tas novietots speciālajā stāvvietā ilgāk par 30 diennaktīm vai īpašnieks rakstiski atsakās to izņemt.
Arī izdevumi, kas saistīti ar nolietota transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un nodošanu pārstrādes uzņēmumam, jāsedz īpašniekam. Ja tos nav iespējams piedzīt no īpašnieka, izdevumus sedz iestāde, kas pieņēmusi lēmumu par nolietota transportlīdzekļa atzīšanu par tādu.
Sadovskis rezumē: “Ja policija konstatē, ka automašīna ir atstāta ilgstošai stāvēšanai un tās īpašnieks automašīnu noteiktajā termiņā nepārvieto, tad automašīna tiek evakuēta uz speciālu stāvvietu. Attiecīgajā stāvvietā automašīna tiek turēta 30 diennaktis, un, ja šajā laikā īpašnieks joprojām nav uzradies, tā tiek utilizēta. Līgumu par automašīnu evakuāciju ir noslēdzis Rīgas domes Satiksmes departaments. Praksē parasti evakuācijas izmaksas tiek ieturētas no līdzekļiem, kas iegūti no automašīnas nodošanas pārstrādē. Saskaņā ar pašlaik noslēgto līgumu maksa par automašīnas evakuāciju un uzglabāšanu ir 165 eiro.”
