Sabiedrība
2015. gada 29. jūlijs, 18:32

Sabiedrībā zināmi cilvēki aicina politiķus virzīt Lustrācijas likumu

Jauns.lv

Vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki aicina augstākās amatpersonas jau tuvākajā laikā apliecināt savu nostāju ar apņēmīgu un konkrētu rīcību lustrācijas likuma virzīšanā, informēja viena no vēstules autorēm dzejniece Liāna Langa.

Vēstuli parakstījusi arī Lidija Lasmane, kuras 90.dzimšanas diena Rīgā otrdien tika atzīmēta ar vairākiem pasākumiem. 1995.gadā Lasmane atdeva ordeņa domei savu Trīszvaigžņu ordeni, jo šo apbalvojumu togad piešķīra arī vairākiem agrākajiem VDK aģentiem. Ar šādu rīcību padomju laikā trīsreiz tiesātā Latvijas patriote cerēja raisīt sabiedrībā diskusiju par vērtībām un attieksmi pret pagātni un politisko sistēmu, kurā VDK un kompartija paverdzināja cilvēkus. Diemžēl diskusija toreiz tā arī nesākās, pausts vēstulē.

"Lai arī pēc 20 gadiem, tai beidzot jānotiek. Tikai tad Latvijas valsts iegūs uz patiesām vērtībām balstītu stabilitāti. Aicinām jūs, Latvijas valsts augstākās amatpersonas, jau tuvākajā laikā apliecināt savu nostāju ar apņēmīgu un konkrētu rīcību lustrācijas likuma virzīšanā," sacīts vēstulē Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un premjerei.

Vēstulē uzsvērts, ka 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas joprojām nav notikusi ne juridiska, ne morāla okupācijas seku un kolaborācijas izvērtēšana. Nodevēji nav atzinuši savus noziedzīgos nodarījumus, nav saņēmuši nosodījumu, bet upuri – gandarījumu. Sabiedrība, intelektuāļus un politiķus ieskaitot, lielākoties bijusi inerta un neieinteresēta šo jautājumu aktualizēšanā. Tas Latvijā ir radījis apātisku un vienaldzīgu sabiedrības kopējo noskaņojumu, kura sekas izpaužas vispārējā morāles relatīvismā un valstiskā nihilismā, pauž vēstules parakstītāji.

"Mēs uzskatām, ka šī bīstamā tendence ir apturama. Tāpēc aicinām jūs nodrošināt tiesisku un vispusīgu padomju okupācijas režīma represīvo iestāžu darbības izvērtējumu Latvijā, un, kas jo īpaši svarīgi – uzņemties iniciatīvu Lustrācijas likuma izstrādē un pieņemšanā. Tas ļautu savulaik VDK savervētajiem cilvēkiem lustrācijas likumā noteiktā laikā un kārtībā brīvprātīgi atzīt sadarbības faktu, liecināt par apstākļiem, kādos sadarbība notika un morāli attīrīties. Pārējo VDK aģentu vārdi būtu jādara zināmi sabiedrībai," rosina radošās inteliģences pārstāvji.

Vēstuli parakstījuši - Lasmane, Dagmāra Beitnere – Le Galla, Knuts Skujenieks, Iveta Šimkus, Skaidrīte Lasmane, Pāvils Brūvers, Langa, Rudīte Kalpiņa un Mārtiņš Mintaurs.

Jau ziņots, ka valdība otrdien pieņēma lēmumu, ka Izglītības un zinātnes ministrija varēs slēgt vienošanos ar Latvijas Universitāti par Valsts drošības komitejas dokumentu zinātnisko izpēti. Likums paredz, ka tā dēvēto čekas maisu publiskošana var notikt tikai pēc materiālu zinātniskās izpētes, kas jāpaveic līdz 2018.gada 31.maijam.

BNS