Šodien sākas iepriekšējā balsošana. Vēlēšanu kārtība, kas jāņem vērā, kur un kā balsot

· Vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā, 5. jūnijā, būs no pulksten 7.00 līdz 20.00. Vēlētāji varēs izmantot arī iespēju nobalsot iepriekš:

· pirmdien, 31. maijā, no plkst. 16.00 līdz 20.00;

· ceturtdien, 3. jūnijā, no plkst. 9.00 līdz 16.00;

· piektdien, 4. jūnijā, no plkst. 13.00 līdz 20.00.

· Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās būs Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri bija reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā (izņemot Rīgu) vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (šā gada 7. martā) vai kuriem attiecīgajā pašvaldībā pieder nekustamais īpašums, ja viņi līdz 27. maijam reģistrējās balsošanai šajā vēlēšanu apgabalā.

· Balsošanas dokuments pašvaldību vēlēšanās ir derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa “viens vēlētājs – viena balss” nodrošināšanai tiks lietots elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs (ETVR).

· Sava vēlēšanu apgabala iecirkņus ikviens vēlētājs var noskaidrot Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā www.cvk.lv sadaļā “Vēlēšanu iecirkņi”. Savukārt savu vēlēšanu apgabalu iespējams noskaidrot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā “Vēlēšanu apgabala noskaidrošana”. Uzziņas par vēlēšanu iecirkņiem un vēlēšanu apgabalu, kurā vēlētājs reģistrēts vēlēšanām, var saņemt arī, zvanot Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālrunim 67049999. Tālruņa darba laiks ir katru dienu no plkst. 9.00 līdz 20.00, pirmdien, 31. maijā, no plkst. 9.00 līdz 21.00, piektdien, 4. jūnijā, un sestdien, 5. jūnijā, no plkst. 7.00 līdz 24.00.

· Lai mazinātu vīrusa infekcijas Covid-19 izplatības riskus, vēlētājiem vēlēšanu iecirkņos būs jāievēro drošības pasākumi - jāietur divu metru distance, jādezinficē rokas, jāvelk sejas maska, kā arī ieteicams, dodoties balsot, ņemt līdzi savu pildspalvu. Vienreizlietojamo sejas masku un pildspalvu varēs saņemt iecirknī.

· Pašvaldību vēlēšanām iesniegti 324 kandidātu saraksti, kuros uz iekļūšanu 41 pašvaldības domē kopumā pretendē 5580 kandidāti. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē - https://pv2021.cvk.lv. Par neatbilstību kādai no likumā noteiktajām kandidēšanas prasībām pašvaldību vēlēšanu komisijas no sarakstiem kopumā izsvītroja 15 kandidātus, vēl trīs deputātu kandidāti no sarakstiem svītroti, jo miruši.

· Pašvaldību vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija. Vēlēšanu rezultāti tiks apkopoti un publiskoti Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē https://pv2021.cvk.lv. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi vēlēšanu naktī. Vispirms būs zināmi provizoriskie rezultāti sadalījumā pa kandidātu sarakstiem, kā arī tas, kuri saraksti pārvarējuši 5% barjeru un varēs pretendēt uz mandātiem pašvaldības domē. Savukārt vēlāk uz rīta pusi tiks publicēti arī provizoriskie vēlēšanu rezultāti par kandidātiem.

Balsošanas kārtība vēlēšanu iecirknī

Pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī savā vēlēšanu apgabalā, kā balsošanas dokumentu uzrādot vai nu pasi, vai personas apliecību. Svarīgi atcerēties, seja būs uz brīdi jāatsedz, uzrādot pasi vai personas apliecību.

Reģistrējot vēlētājus elektroniskajā tiešsaistes reģistrā, iecirknī vēlēšanu komisijas darbinieks ar viedierīci noskenēs vēlētāja pases vai personas apliecības svītrkodu vai QR kodu, un pārliecināsies, ka vēlētājs ir iekļauts attiecīgās pašvaldības vēlētāju sarakstā un vēlētāju reģistrā jau nav atzīmes par viņa dalību vēlēšanās. Sistēmā balsotājs tiks atzīmēts elektroniskajā vēlētāju sarakstā, savukārt iecirkņa komisijas darbinieks ziņas par vēlētāju papildus ierakstīs papīra balsotāju sarakstā, kur vēlētājam būs jāparakstās par vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmju saņemšanu.

Ja kādu tehnisku iemeslu dēļ nebūs iespējams izmantot tiešsaistes vēlētāju reģistru, vēlētāji varēs nobalsot reģistrācijas aploksnē. Vēlētāju ierakstīs atsevišķā balsotāju sarakstā, kurā vēlētājs parakstīsies par balsošanas materiālu saņemšanu. Vēlētājam kopā ar vēlēšanu aploksni un zīmēm tiks izsniegta vēl viena aploksne - reģistrācijas aploksne, uz kuras būs vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods. Pēc tam, kad izvēle izdarīta, vēlētājam anonīmā vēlēšanu aploksne ar balsojumu būs jāievieto reģistrācijas aploksnē. Reģistrācijas aploksne būs jānodod iecirkņa darbiniekam pie vēlēšanu kastes, kurš to apzīmogos ar iecirkņa zīmogu un iemetīs vēlēšanu kastē.

Tiešsaistes vēlētāju reģistra darbībai atjaunojoties, vēlēšanu komisija pārbaudīs, vai vēlētājam ir tiesības balsot attiecīgajā vēlēšanu apgabalā un vai balsojums jau nav reģistrēts citā iecirknī. Vēlētāju reģistrā atzīmēs, ka vēlētājs nobalsojis attiecīgajā vēlēšanu iecirknī, balsotāju sarakstā atzīmēs, ka balsojums ir derīgs, un to pieskaitīs. Ja persona nebūs balsstiesīga vai pa šo laiku būs nobalsojusi citā iecirknī, balsojums tiks dzēsts un netiks līdzskaitīts.

Jāņem vērā:

· Saņemot balsošanas materiālus, Centrālā vēlēšanu komisija iesaka vēlētājiem pārliecināties, vai uz vēlēšanu aploksnes ir attiecīgā iecirkņa zīmogs un vai ir izsniegtas visas attiecīgā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu zīmes. Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šogad vēlēšanu zīmēs tiks drukāts kandidātu saraksta numurs, kuru noteica izlozē.

· Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai atzīmēt ar plusu kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta, un izsvītrot tos, kuru ievēlēšanu neatbalsta. Der atcerēties, ka vēlēšanās nav iespējams nobalsot pret kandidātu sarakstu, pat izsvītrojot vēlēšanu zīmē visus kandidātus, vēlētājs vienalga ir atdevis balsi par konkrēto kandidātu sarakstu.

· Ja vēlēšanu zīme ir sabojāta, bet nav ievietota aploksnē un aploksne nav aizlīmēta, vēlētājs drīkst lūgt izsniegt jaunu vēlēšanu zīmju komplektu. Ja vēlēšanu aploksne ir sabojāta, pirms tā ir aizlīmēta, vēlētājam ir tiesības saņemt jaunu vēlēšanu aploksni. Sabojātā vēlēšanu aploksne jāatdod vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklim un par jaunas vēlēšanu aploksnes saņemšanu atkārtoti jāparakstās balsotāju sarakstā.

· Nederīgas vēlēšanu zīmes ir:

· tās, kuras atrodas nederīgā vēlēšanu aploksnē (aploksnei nav iecirkņa zīmoga, aploksne nav attiecīgo vēlēšanu aploksne vai no cita vēlēšanu apgabala, izņemot pasta balsošanas aploksnes);

· ja zīme atrodas vēlēšanu kastē ārpus aploksnes;

· atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kas ieliktas vienā aploksnē;

· saplēstas vēlēšanu zīmes (ja tās ir saplēstas tā, ka vēlētāja griba nav saprotama un nolasāma);

· vēlēšanu zīmes no citām vēlēšanām;

· ja vēlēšanu aploksnē būs vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes (ar identiskām atzīmēm), derīga būs tikai viena no šīm zīmēm, bet pārējās - nederīgas.

Balsošana vēlētāja atrašanās vietā

Vēlētāji var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā vēlēšanu apgabala teritorijā, kurā ir reģistrēti vēlēšanām, ja:

· veselības stāvokļa dēļ nebūs iespējams nokļūt vēlēšanu iecirknī;

· atrodas pašizolācijā vai karantīnā saistībā ar Covid-19 infekciju;

· aprūpē slimojošu personu un balsošanas laikā atradīsies aprūpējamā dzīvesvietā;

· ja ir aizdomās turētā vai apsūdzētā persona, kurai kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Pieteikt balsošanu atrašanās vietā vēlēšanu nedēļā no 31. maija varēs vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu iecirkņu darba laikā. Savukārt, ja ir iespēja iesniegumu parakstīt ar drošu elektronisko parakstu vai nosūtīt pa pastu, to var iesniegt arī pašvaldības vēlēšanu komisijai. Uzticības persona var arī aizpildīt un iesniegt pieteikumu vēlētāja vārdā.

Iesnieguma paraugs pieejams Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas sadaļā “Balsošana vēlētāja atrašanās vietā”.

Balsošana pa pastu no ārvalstīm

Šogad pirmo reizi vēlētājiem, kuriem ir balsstiesības 5. jūnija pašvaldības vēlēšanās, bet kuri vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs, bija iespēja pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm. Centrālā vēlēšanu komisija vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu ir reģistrējusi un vēlēšanu materiālus balsošanai nosūtījusi 276 vēlētājiem ārvalstīs.

Pasta aploksne ar balsojumu jānosūta tās pašvaldības vēlēšanu komisijai, kuras vēlēšanu apgabalā vēlētājs reģistrēts pašvaldību vēlēšanām. Visvairāk balsotāju no ārvalstīm pieteikušies dalībai Jūrmalas domes vēlēšanās – 30 vēlētāji. Daugavpilī pa pastu no ārzemēm balsot plānoja 20 vēlētāji, Jelgavā – 18 vēlētāji, Ogres novadā -16 vēlētāji, Tukuma novadā – 15, bet Talsu novadā -14 vēlētāji. Pārējos vēlēšanu apgabalos balsotāju no ārvalstīm skaits nepārsniedz desmit, savukārt Līvānu novadā nav pieteicies neviens balsotājs pa pastu no ārvalstīm.

Balsošana automašīnā

Vēlēšanu dienā Ādažu novadā un Jēkabpils novadā vēlētājiem būs iespēja balsot savā automašīnā ārtelpas balsošanas vietā:

· Ādažu novadā būs viena šāda balsošanas vieta - autostāvvietā pie Ādažu novada domes ēkas (starp domes ēku un Gaujas ielas 25 mājām), kurā varēs nobalsot automašīnā 5. jūnijā no plkst. 8.00 līdz 19.00.

· Jēkabpils pilsētā būs divas šādas balsošanas vietas – pie Tautas nama (Vecpilsētas laukums 3, Jēkabpils, vēlēšanu iecirknis nr. 485) un pie Jēkabpils sporta halles (Brīvības iela 289B, Jēkabpils, vēlēšanu iecirknis nr.484), kurās varēs nobalsot automašīnā 5. jūnijā no plkst. 7.00 līdz 18.00.

Ārtelpu balsošanai netiek veidoti jauni vēlēšanu iecirkņi, un ārtelpas balsošanas vieta ir kā papildu telpa, kurā iespēju balsot automašīnā nodrošinās esošā vēlēšanu iecirkņa komisija. Transportlīdzeklī balsošanas laikā drīkstēs atrasties tikai viena persona. Balsošana automašīnā notiks pēc noteiktas shēmas apļveida kustībā ar vairākām pieturām.

Šī balsošanas iespēja neattieksies uz vēlētājiem, kuri ir pašizolācijā vai mājas karantīnā saistībā ar Covid-19. Šiem vēlētājiem jāturpina ievērot epidemioloģiskos drošības pasākumus un jāpiesaka balsošana savā atrašanās vietā.

Drošības pasākumi saistībā ar Covid-19

Lai mazinātu vīrusa infekcijas Covid-19 izplatības riskus 5. jūnija pašvaldību domes vēlēšanās, Centrālā vēlēšanu komisija ir apstiprinājusi ieteikumus Covid-19 infekcijas profilaksei vēlēšanu iecirkņos. Tie paredz īstenot pasākumus vēlētāju, vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu, darbinieku un vēlēšanu novērotāju aizsardzībai pret inficēšanos ar Covid-19 infekciju, vienlaikus nodrošinot balsstiesīgajiem pilsoņiem vēlēšanu tiesības.

Uzturoties vēlēšanu iecirknī, vēlētājiem būs obligāti jālieto mutes un deguna aizsegs, lai pasargātu sevi un citus no riska inficēties ar Covid-19. Izņēmums būs personas ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, kā arī vēlētāju bērni līdz 7 gadu vecumam. Vienreizlietojamās sejas maskas būs iespēja saņemt arī vēlēšanu iecirknī.

Individuālie aizsarglīdzekļi - sejas maskas, ja nepieciešams, respiratori, obligāti būs jāvalkā arī vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, ka arī vēlēšanu novērotājiem. Tāpat, uzturoties vēlēšanu iecirknī, būs pieejamiem roku dezinfekcijas līdzekļi.

Vēlēšanu iecirknī pēc iespējas tiks nodrošināta vismaz divu metru distance starp vēlētāju reģistrācijas galdiem, vēlēšanu kabīnēm un aizslietņiem, kā arī būs noteikts maksimālais apmeklētāju skaits iecirknī, atvēlot uz balsotāju četru kvadrātmetru lielu platību. Lai vēlētāji ievērotu noteikto distanci un nedrūzmētos, iecirkņu komisijas sekos līdzi un organizēs vēlētāju plūsma tā, lai tiktu ievēroti drošības pasākumi. Reģistrējot vēlētājus, balsotāju saraksta veidlapā tiks norādīts aizpildīšanas laiks, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams veikt epidemioloģisko izmeklēšanu un brīdināt vēlētājus, kuri varētu būt bijuši saskarsmē ar Covid-19 inficētu personu.

Tāpat tiks veikta regulāru iecirkņa telpu vēdināšana un telpu uzkopšana, ar spirtu saturošiem dezinfekcijas līdzekļiem apstrādājot koplietošanas virsmas, durvju rokturus, galdu virsmas, krēslu roku balstus u.c.

Vēlēšanās ir ieteikums neizmantot vēlēšanu kabīnes ar auduma aizkariem, jo aizkari ir virsma, kurai vēlēšanu laikā pieskaras liels skaits cilvēku un kuru nav iespējams atbilstoši dezinficēt. Balsošanas aizklātumu šajā gadījumā paredzēts nodrošināt, izkārtojot kabīnes un aizslietņus ar ieeju pret sienu vai pret blakus esošās kabīnes vai aizslietņa slēgto daļu.

Vēlēšanu iecirkņos vai izbraukumā pie vēlētājiem aizliegts piedalīties cilvēkiem ar elpceļu infekcijas pazīmēm vai uz kuriem attiecas pašizolācijas, karantīnas vai stingrās izolācijas nosacījumi. Tādēļ, veidojot vēlēšanu iecirkņu komisijas, pašvaldību vēlēšanu komisijai bija jānodrošina arī rezerves darbinieki - vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļu pienākumu izpildītāji, kurus būtu iespējams nekavējoties iesaistīt vēlēšanu nodrošināšanā situācijā, ja iepriekšējās balsošanas dienās vai vēlēšanu dienā slimības vai noteiktās karantīnas, pašizolācijas dēļ vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi vai darbinieki nevarēs ierasties darba vietā.

Īpaši drošības pasākumi jāievēro arī, nodrošinot balsošanu vēlētāju atrašanās vietās, kā arī slimnīcās un sociālās aprūpes namos. Balsošanas nodrošināšanai vēlētāju atrašanās vietās pēc iespējas norīkojami tie vēlēšanu komisijas locekļi, kuriem ir laba veselība un kuri ir saņēmuši vakcīnu pret Covid-19 infekciju. Pašvaldības vēlēšanu nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem bija iespējas pieteikties un saņemt Covid-19 vakcīnu prioritārā kārtā.

Vēlētāju atrašanās vietā balsošana pēc iespējas organizējama tā, lai izvairītos no tieša kontakta starp vēlēšanu komisijas locekli un vēlētāju. Savukārt, ja drošu attālumu vēlēšanu materiālu saņemšanai un nodošanai nav iespējams ievērot, vēlēšanu komisijas locekļiem, uzturoties vēlētāja atrašanās vietā, jālieto respirators, virsvalks, gumijas cimdi un, ja iespējams, arī aizsargbrilles.

Ziņošana par pārkāpumiem

· Par vēlētāju gribas prettiesisku ietekmēšanu, tajā skaitā balsu pirkšanu, kā arī apzināti nepareizu balsu skaitīšanu jāziņo Valsts Drošības dienestam - tālrunis 67208964, e-pasts dd@vdd.gov.lv. Ja iespējams, pārkāpums jādokumentē, to ierakstot, nofotografējot vai nofilmējot.

· Par neatļautu priekšvēlēšanu aģitāciju vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām pilsētvidē (pie iecirkņa, aģitācijas plakāti, skrejlapu dalīšana utml.), kā arī par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem jāziņo Valsts policijai pa tālruni 110 vai pašvaldības policijai

· Par pamanītajiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tai skaitā, iespējamo slēpto aģitāciju (maksas aģitāciju, kurai nav norādīts tās apmaksātājs), vai administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā jāinformē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, sūtot e-pastu knab@knab.gov.lv, zvanot uz tālruni 80002070, kā arī mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB”, kas bez maksas lejupielādējama elektronisko ierīču lietotņu veikalos App Store un Google Play.

· Par aģitācijas pārkāpumu vēlēšanu iecirknī vai 50 m no ieejas iecirknī jāinformē attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs.

· Par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos jāziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, zvanot pa tālruni 67221848, rakstot uz e-pasta adresi neplpadome@neplpadome.lv vai izmantojot sūdzību iesniegšanas platformu mājaslapā – www.neplpadome.lv.

· Par personas datu aizsardzības pārkāpumiem jāziņo Datu valsts inspekcijai, zvanot uz tālruni 67686031 vai rakstot Agita.Silniece@dvi.gov.lv.

Priekšvēlēšanu aģitācija

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ilgst no 120. dienas (6. februāra) līdz vēlēšanu dienai. Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību atkarībā no aģitācijas veida veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts policija vai pašvaldības policija.

Priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums televīzijas programmās ir 30 dienas pirms vēlēšanu dienas, t.i. no 6. maija. Savukārt vienu dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā (4. un 5. jūnijā) ir priekšvēlēšanu aģitācijas klusuma periods, kad ir aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana televīzijā, radio, preses izdevumos, vidē, kā arī apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija internetā.

Plašāka informācija par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem, tostarp administratīvo resursu izmantošanas aizliegumu un atpazīstamākajām šī pārkāpuma pazīmēm, pieejama KNAB informatīvajā materiālā.

Noderīgi fakti par pašvaldību vēlēšanām

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds pašvaldībās reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā vēlēšanu izsludināšanas dienā – šā gada 21. janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē ir jāievēl 15 deputātu, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 — 19 deputātu, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju, — 23 deputātu. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē ievēlējami 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju — 15 deputātu.

5. jūnija pašvaldību vēlēšanās domēs kopumā ir jāievēl 683 deputāti. Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt domē ievēlējamo deputātu skaitu.

Salīdzinājumam 2017. gada pašvaldību vēlēšanās šā brīža 118 administratīvo teritoriju domēs, izņemot Rīgu, kopumā tika ievēlēti 1554 deputāti, līdz ar to pēc šā gada vēlēšanām ievēlējamais deputātu skaits šajās pašvaldībās samazināsies par 56%. Savukārt uz vienu domes deputāta vietu šogad pretendē 8 deputātu kandidāti, 2017. gada vēlēšanās tie bija 5 deputātu kandidāti uz vienu deputāta vietu.

2017. gada pašvaldību vēlēšanām tika reģistrēti 599 deputātu kandidātu saraksti un 8945 deputātu kandidāti.

Šā gada pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās, un pēc vēlēšanām Latvijā būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā.

Pirmajai jaunievēlētās domes sēdei jaunievēlētajās pašvaldībās jānotiek 1. jūlijā. Jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi uzaicina attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.