Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām

Premjers piedāvājis partneriem pagaidām apturēt sarunas, tās atsākot 7.jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām.

Pēc sadarbības sanāksmes sēdes Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka koalīcijas partneri vienojušies pēc pašvaldību vēlēšanām atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām un "atsvaidzināt valdības darba plānu".

"Priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņu laiks nav īstais, kad veikt tik nozīmīgas sarunas. Tagad ir sakāpināta gaisotne," pauda premjers.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatiem piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru, Kariņš norādīja, ka savus ekonomikas ministra amata kandidātus ir pieteikuši trīs koalīcijas partneri, kas skaidri parādot to, ka gaidāmās koalīcijas sarunas nebūs vienkāršas.

"Mēs atvērsim diskusijas pēc pašvaldību vēlēšanām. Vispirms būs jāskatās uz darāmajiem darbiem, varbūt tiks izvirzīts kāds jauns mērķis, bet tikai pēc tam skatīsim jautājumu par atbildību sadalījumu. Skaidrs, ka esošais [ministriju portfeļu] sadalījums negūs visas koalīcijas atbalstu," secināja Kariņš.

Kariņš atgādināja, ka jebkādas izmaiņas būs iespējamas tikai tad, ja tām piekritīs visi koalīcijas partneri. "Mans mērķis ir vienoties pēc iespējas ātrāk, bet tas būs atkarīgs no partneru gatavības iet uz kompromisiem un gatavības izrādīt vēlmi ne tikai turpināt darbu, bet arī uzlabot sadarbību," teica premjers.

Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars atzina, ka ideāli būtu, ja visi koalīcijas partneri varētu straujāk vienoties par domstarpībām, tomēr patlaban tas neesot iespējams, ņemot vērā pašvaldību vēlēšanu tuvumu un publiski izskanējušo informāciju par koalīcijas partneru vēlmi pārskatīt koalīcijas līgumu "plašā diapazonā".

"Tas varētu aizņemt pārāk daudz laika, tās būs sarežģītas sarunas un vēlēšanu tuvums tās nepadarīs vienkāršākas. Ir sava loģika tajā, ka labāk turpināt un cerēt uz konstruktīvām sarunām pēc pašvaldību vēlēšanām," pauda Dzintars.

Valdības koalīcijas partneri bija plānojuši pārrunāt iespējas mainīt ministru portfeļu sadalījuma proporciju. Kā izrietēja no politiķu paustā pagājušās nedēļas beigās, ministru amatu proporcijas maiņai bija piekrituši trīs koalīcijas partneri - Nacionālā apvienība (NA), "Attīstībai/Par!" (AP) un "Jaunā vienotība" (JV), savukārt Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV" šo jautājumu vēl gribēja pārdomāt.

Jautājums par iespējamu proporciju pārdali valdībā tika aktualizēts pēc tam, kad "KPV LV" savulaik virzītais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs mainīja politisko piederību, pārejot uz NA. "KPV LV" Saeimas frakcija nolēma atsaukt viņu no ekonomikas ministra amata, kas neapmierināja NA. Turklāt līdz ar Vitenberga atsaukšanu no ministra amata "KPV LV" frakcijas pameta vēl četri deputāti, līdz ar to šīs frakcijas rindas kopš valdības izveidošanas ir sarukušas vairākkārtīgi.

Ņemot vērā minēto, NA pauda vēlmi pārdalīt ministru proporcijas koalīcijā. "Par to piektdien arī runājām, un par to nepieciešama vienprātība koalīcijā. NA, AP un JKP ir gatavi runāt par iespējamu proporciju pārdali, bet "KPV LV" un JKP izteica, ka viņiem būtu nepieciešams laiks, lai partiju iekšienē izdiskutētu gatavību meklēt risinājumus," piektdien stāstīja Kariņš.

"KPV LV" ir paudusi apņemšanos saglabāt sev ekonomikas ministra amatu. Vēlāk arī JKP pieteica interesi par ekonomikas ministra un arī finanšu ministra amatu, tiem piedāvājot savu Saeimas deputātu Gati Eglīti. Finanšu ministrs pašlaik ir premjera partijas biedrs Jānis Reirs, un JV pašlaik nav publiski paudusi gatavību runāt par viņa nomaiņu.

"Darbu ir daudz, bet esmu pārliecināts, ka, ja varam turpināt meklēt kompromisa garu, varēsim atrast labu risinājumu," pagājušās darba nedēļas izskaņā teica premjers.