Konflikts, kas pārauga homofobiskā naidā: Tukuma policijas bezdarbība beidzas ar nežēlīgu noziegumu

"Jauns.lv" izdevās aprunāties ar vieglāk cietušo vīrieti – viņa stāstītais, kā arī draudu īsziņu saturs skaidri apliecina, ka visa šī situācija sākās no it kā sadzīviska konflikta, kas pārauga homofobiskā naidā. Savukārt Tukuma policijas rīcība ir bijusi neprofesionāla un vienaldzīga.

Iesniegums policijā un tam sekojoša bezdarbība

Aizvadītā gada novembra beigās Normunds Kindzulis vērsās Tukuma policijā ar iesniegumu, kuru viņš, it kā pat paredzot vietējās policijas attieksmi, nodublēja arī interneta vietnē E – iesniegums. Iesniegumā minēto vīriešu vārdi ir redakcijas rīcībā, taču ievērojot cietušā lūgumu, tos pagaidām neminēsim.

Atzīmēsim vien, ka vecākais no viņiem savulaik ir dienējis NBS un šobrīd strādā vienā no lielākajām apsardzes firmām. Ņemot vērā, ka Tukuma policijas priekšniekam Janekam Baham, kopā ar vēl dažiem kolēģiem savulaik pilsētā arī piederēja savs apsardzes uzņēmums, visticamāk, viņi savstarpēji ir personīgi pazīstami.

Iesniegums: “Šī gada 24. novembrī ap plkst. 7.30, atgriežoties mājās (Tukums, Kurzemes iela 6) pēc diennakts dežūras, pie kāpņu telpas, kurā atrodas mans dzīvoklis, mani sagaidīja vīrietis un lika apstāties sarunai. Jautājot, kas noticis, šis vīrietis izrādīja agresiju un sacīja, ka viņa dēls, kurš ir mans darba kolēģis, esot pazaudējis dzīvokļa atslēgu. Man nezināma iemesla dēļ abi vīrieši uzskata, ka atslēgu pazušanā ir mana vaina. Paskaidroju, ka par atslēgām neko nezinu. Vīrietis centās mani ievilkt kāpņu telpā, sacīja, ka nekavējoties ar mani izrēķināsies un piekaus. Garām gāja kāds cilvēks, kas šo izrēķināšanos iztraucēja. 

Tālāk vīrietis paziņoja, ka dod man laiku (nekonkretizējot), lai es atmaksātu durvju slēdzenes maiņu (150 eiro), pretējā gadījumā abi vīrieši solīja mani piekaut un noslīcināt netālu esošajā Melnezerā. Uzbrucējs uzsvēra, ka pirms vairākiem gadiem jau esot izrēķinājies ar kādu vīrieti, strādājot apsardzes kompānijā, un nebaidoties kopā ar savu dēlu ar mani fiziski izrēķināties, atņemot man dzīvību. 

Paskaidroju, ka neko nemaksāšu, jo ar atslēgu pazušanu neesmu saistīts, aicināju vērsties policijā un risināt jautājumu šādi. Uz to vīrietis vien atkārtoja savus draudus un aizgāja prom, runājot, ka nekāda policija netiks iesaistīta – visu nokārtošot paši. Šai sarunai ir arī liecinieks, kurš visu dzirdēja pa kāpņu telpas logu. Šobrīd jūtu apdraudējumu savai veselībai un dzīvībai, tāpēc lūdzu noteikt abiem agresīvajiem vīriešiem liegumu tuvoties man un manai dzīves vietai.”

Policijā arī tika iesniegta pāridarītāja fotogrāfija, ko jau pēc šī notikuma Kindzuļa darbavietā, Tukuma slimnīcā, uzņēma Jaunkļaviņš – uz tās bez uzbrucēja bija redzami kopā vēl divi citi vīrieši. 

Šodien, pēc visiem tālāk sekojošiem notikumiem, Jaunkļaviņš domā, ka stāsts par pazaudētajām atslēgām ir bijis vien iegansts. Uzbrucējs esot izsaukts uz pārrunām Tukuma policijā, taču nekādas reālas darbības neesot sekojošas, vismaz abi draugi par tādām nesot informēti. Jau pēc dažām dienām no nezināma numura uz Kindzuļa telefonu pienāca sekojoša satura īsziņa: 

"Tev bija iedota iespēja noregulēt visu mierīgi, bet tu, pidor, ar savu seksuālo partneri sūti bernu SMS. Tas jau tev maksās divas reizes vairāk. Es protu gaidīt. Skaiti, ka stroķis pret vītni ir jūsu tūpļos un pēc tam jūsu smirdīgajās rīklēs kopā ar zobiem. Labāk izdzerat indi vai pakaraties". 

Kaut arī īsziņa bija anonīma, konteksts nepārprotami liecināja, kas varētu būt sūtītājs, tāpēc abi nolēmuši palūgt dažus savus draugus aprunāties ar draudētājiem. Pēc tā atnākusi vēl viena īsziņa: “Priecājos, ka atradi kādu, kas tevi aizstāv, Tu esi sūds un tāds arī paliksi. Netaisos ar tevi ņemties, bet atceries, ka dzīves tev Tukumā nebūs. Vai nu pats aizvāksies no Tukuma vai Tev palīdzēs. Ja neko nesapratīsi Tavas problēmas. Nekur nebūs jāvācas, tikšu galā citādāk. Un darbu tu pazaudēsi ļoti ātri, es par to parūpēšos. Vāc savu dirsu nahuj no Tukuma un savāc savu gultasbiedru līdzi, tādus sūdus mums te nebūs. Tu esi nekas, saprati? Un lai tik panāk šurp tie tavi kropļi. Bez purniem paliks. Un savu ātro palīdzību vari aizmirst. Skaiti, ka tur vairs nestrādā.”

Par šo īsziņu saturu ir informēta arī policija, taču tur atbildējuši, ka to autoru noskaidrot nevar, jo tās sūtītas no neidentificējama numura. Jāatzīmē tikai viena nianse – uzbrucējs pēc vārdiem spriežot, ir krievu tautības, savukārt atsevišķi izteikumi īsziņās liecina, ka arī rakstītājs tāds varētu būt. 

Jaunkļaviņš stāsta: "Jau nākamajā dienā pēc mūsu vēršanās policijā Normundam atkal uzbruka – nākot mājās, viņu kāpņu telpā sagaidīja divi vīrieši un nogrūda no kāpnēm – viņš sasitās un bija spiests pat paņemt slimības lapu. Uzbrucējs vairs nebija kolēģa tēvs, bet Normundam likās, ka tie bija tie divi vīrieši, kuri bija uz fotogrāfijas kopā ar uzbrucēju. Nedēļu pirms traģiskā notikuma galvenais pāridarītājs, gaišā dienas laikā satiekot Normundu uz ielas, viņam uzbruka un iesita pa vēderu. Arī tās traģiskās dienas rītā tie paši divi vīrieši Normundam uzbruka mājas kāpņu telpā un mēģināja pārgrūst pāri margām, bet viņš atvairījās ar gāzes baloniņu.” 

Policijā gan vairs viņi neesot vērsušies, jo uzbrucēji bija kārtējo reizi piedraudējuši ar nogalināšanu, ja kas tāds notikšot. Arī policijas reakcija uz iepriekšējo iesniegumu liecināja, ka īpašas jēgas tam nebūtu. 

"Es vēl kā izmisuma soli, mēģināju zvanīt uzbrucēja priekšniekam, konkrētās apsardzes firmas Tukuma filiāles vadītājam un, izstāstot par situāciju, lūdzu ar padoto aprunāties. Viņš mani vienkārši pasūtīja vienu māju tālāk," tā Jaunkļaviņš. 

Liktenīgajā naktī Kindzulis nācis mājās no ciemošanās pie abu kopējās draudzenes Ilvas un viņi atvadījušies pie ēkas stūra. Kā stāsta pati Ilva, tad nekas nav liecinājis par iespējamu nelaimi, uz ielas neviena neesot bijis. Viņai gan ir zināms kāds fakts – tieši stāvu virs abu vīriešu dzīvokļa mitinās viens no galvenā pāridarītāja darba biedriem, un viņa dzīvokļa logi ir tieši uz kāpņu telpas durvju pusi.

Sadeg drauga acu priekšā

Par tālāko jau Artis stāsta ar lielu satraukumu balsī: “Es gulēju un tad izdzirdēju briesmīgus kliedzienus, un pēc brīža sapratu, ka tas ir Normunds, kas sauc manu vārdu. Izskrēju puspliks kāpņu telpā un ieraudzīju, ka viņš jau deg pilnā augumā. Ieskrēju atpakaļ dzīvoklī, paķēru segu un sulas paku, nodzēsu liesmas un ienesu Normundu dzīvoklī līdz dušai. Kad ieradās ugunsdzēsēji, viņi no sākuma redzēja apdegušo segu un tā varbūt arī radās informācija par degošo lupatu kaudzi. Kad ieradās policija, es piedzīvoju šoku otro reizi, jo pirmais jautājums, ko policists man pajautāja bija, – vai tā ir pašnāvība?”  

Policija jau ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka “nav gūts apstiprinājums tam, ka šis Tukumā notikušais ugunsgrēks, kurā cieta divi vīrieši, būtu saistīts ar iepriekš viena cietušā iesniegto iesniegumu par viņam izteiktajiem draudiem”. 

Diemžēl minētie fakti liek domāt, ka šis paziņojums ir nedaudz sasteigts, jo maz ticams, ka policija būtu paspējusi izpētīt visu šī gadījuma priekšvēsturi. Tikmēr sociālajos tīklos jau izplatījusies informācija, ka četros no rīta kāds vīrietis netālu esošajā diennakts veikalā “Mego” ir pircis degšķidrumu . Esot gan izskatījies pēc iebraucēja, jo nav zinājis, kurā plauktā degšķidrums atrodas. Veikala videonovērošanas kamerās viņš esot piefiksēts. 

Ir vēl retorisks jautājums – vai Kindzulis šobrīd atrodas policijas darbinieku uzraudzībā, jo viņa nākšana pie samaņas un spēja liecināt par uzbrucējiem viņiem būtu ļoti nevēlama. 

Artis Jaunkļaviņš arī izsaka lielu pateicību visiem tiem, kuri viņus ar Normundu ir atbalstījuši gan ar labiem vārdiem, gan materiālo palīdzību, un sola – ja kādi līdzekļi paliks neizlietoti, tie noteikti tiks noziedoti kādam citam labam mērķim.