Kriminālais Ludzas novads, Latvijas mazākā novada "aprīšana" un zaļzemnieku kašķis: vēlēšanas Latvijas austrumgalā

Rāmākas kaislības varētu būt Balvos un Krāslavā. Savu patstāvību zaudēs Latvijas mazākais novads – Baltinavas novads, kurš nacionālajā mērogā slavu ieguvis ar savu amatierteātra kolektīvu “Palādes”, pēc kura iestudējumiem savulaik tapusi Nacionālā teātra izrāde “Latgola.lv”. Savukārt Krāslavas novads saņems daļu no sapluinītā Aglonas novada (pats Aglonas pagasts pienāksies Preiļu novadam), līdz ar to visai neierasti ir tas, ka Krāslavas domē uz vietu cer arī pašreizējais Aglonas novada pašvaldības vadītājs, kaut gan pati Aglona ir kaimiņnovadā. Abos šajos novados uz “kara takas” nostājies Zaļo zemnieku savienības (ZZS) tandēms – Latvijas Zaļā partija (LZP) un Latvijas Zemnieku savienība (LZS).

Ludza: Latgales autonomijas aizstāvis un kontrabanda

Latvijas vecākajā pilsētā uz 15 novada domnieku vietām pretendēs tikai 80 kandidāti no pieciem sarakstiem. Ludzas novads tagad apvienosies arī Ciblas, Kārsavas un Zilupes novadiem.

Nepilnu sarakstu tikai ar astoņiem kandidātiem piedāvā Latvijas Krievu savienība (LKS), kuru uz uzvaru vēlēšanās vadīs apsardzes firmas “AB security 360” menedžeris Andrejs Larionovs. Sarakstā ar otru numuru ir viens no trim šajās pašvaldības vēlēšanās kandidējošiem visvecākajiem pensionāriem – 1935. gadā 28. februārī dzimušais Vladimirs Pedāns (vēl divus vecākos kandidātus – 1934. un 1935. gadā dzimušus sirmgalvjus arī piedāvā LKS saraksts, bet Aizkraukles novadā).

Daugavpils universitātes datu bāze liecina, ka Pedāns pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bijis mēbeļu kombināta “Latgalīte” direktors. Jāteic, ka viņš ir visnotaļ radikāli noskaņots, bijis arī Vladimira Lindermana nacionālboļševiku partijas “Par dzimto valodu” biedrs un iestājas par “Latgales autonomijas” ideju.

“Saskaņas” vēlēšanu listes līdere ir Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos, izglītības un kultūras jautājumos Jevgenija Kušča. Tajā ir arī Ludzas, Kārsavas un Zilupes domnieki - Olga Petrova un Sniedze Irbe (no Ludzas), Modris Karpovs un Juris Poikāns (no Kārsavas), kā arī Niks Murašovs (no Zilupes). Sarakstu noslēdz Latvijas krievu dzejnieks, literatūrzinātnieks, kādreizējais Saeimas deputāts, arī kandidāts nesenajās Eiroparlamenta vēlēšanās Aleksandrs Jakimovs no Daugavpils universitātes, kurš apbalvots ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas I šķiras Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa medaļu.  

Jēkabpils bibliotēka informē: “Īpaši aizkustinošas rindas viņš ir veltījis Jēkabpils Svētā Gara pareizticīgo baznīcai, tajā esošajai Dievmātes Brīnumdarītājas svētbildei un Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīcai”.

Ludzas novads ir vienīgā pašvaldība, kurā šajās vēlēšanās ar atsevišķu sarakstu startē arī Alfrēda Rubika dibinātā Latvijas kompartijas “mantiniece” Latvijas Sociālistiskā partija, kuru vadīs Rēzeknes namsaimnieka būvuzraugs Voldemārs Dibaņins, kurš pabijis arī Ludzas rajona Cirmas pagastveča krēslā. Līdz ar to Ludzas novadā pašvaldības vēlēšanās dominē tā saucamie krievvalodīgo saraksti.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uz vēlēšanām iet ar pašreizējo Ludzas novada domes priekšsēdētāju Edgaru Mekšu priekšgalā, kuram seko Kārsavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Ināra Silicka un Zilupes novada domes priekšsēdētājs Oļegs Agafonovs, kura krimināllietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas Latgales apgabaltiesā plānots skatīt 11. maijā.

Agafonovam un viņa sievai apsūdzība tika celta par to, ka viņi izvairījās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā: Agafonovs to it kā pamanījies 200 195,22 eiro apmērā, bet viņa kundze - 13 248,42 eiro apmērā. Viņš arī vainots kukuļošanā un kontrabandas organizēšana, uz kā fona valsts valodas inspektoru īstenotā Agafonova trenkāšana par latviešu valodas nezināšanu tāds nieks vien izskatās. Kādu laiku par saviem nodarījumiem Agafonovam pat nācies pasēdēt cietumā. Ar sesto numuru ZZS listē ierakstīta Ciblas novada pašvaldības vadītāja Renāte Mikaskina. Tāpat sarakstā ir vēl vairāki apvienoties spiesto novadu domju deputāti.

Pašreizējie novadu domnieki un pašvaldības darbinieki ir arī Latgales partijas sarakstā, kuru vada Ludzas novada domniece Alīna Gendele.

Balvi: Zaļās partijas un Zemnieku savienības pretstāve

Uz Balvu novada, kurš vasarā tiks “papildināts” ar Viļakas, Baltinavas un Rugāju novadiem, 15 domnieku krēsliem lūkos 150 kandidāti no deviņiem sarakstiem, kurus visus izveidojušas pazīstamas, nevis kaut kādas mazpartijas.

Ar pirmo numuru startē Latvijas Zaļā LZP, kuras lokomotīve ir kādreizējais Balvu mērs un Saeimas eksdeputāts no ZZS saraksta Jānis Trupovnieks. Tagad viņš ir Kubulu pagasta SIA “Zeiles” (baltiski – “Zīles”) valdes loceklis jeb īpašnieks. Aiz viņa seko pašreizējo vietvaru deputāti – Pēteris Kalniņš un Trupovnieka dzīvesbiedre Sandra Kindzule no Balviem un Andris Slišāns no Viļakas. Savukārt LZP ciešākās sadarbības partneres nacionālajā mērogā - LZS saraksts tiek uzskatīts par šajās vēlēšanās teju visspēcīgāko, jo tajā iekļauti trīs “salaulāto” pašvaldību pašreizējie vadītāji – Aigars Pušpurs no Balviem, Sandra Kapteine no Rugājiem un Sarmīte Tabore no Baltinavas, kura pārstāv šobrīd vismazāko Latvijas novadu, kurā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem nav pat 1000 iedzīvotāju. LZS sarakstā ir vēl vairāki pašreizējo domju deputāti.

Savukārt Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs startēs no Latgales partijas saraksta, kurā aiz Maksimova vārda arī ir virkne pašreizējo vietaru deputātu. Kāds no pašreizējiem deputātiem ieticis arī “Latvijas attīstībai” sarakstā - Leonids Cvetkovs no Viļakas, kurš startē ar 2. numuru. Savukārt saraksta līderis ir mežistrādes uzņēmuma “Tako SD” vadītājs Tālis Korlašs.

Neviena pašreizējā vietvalža nav “KPV LV” listē, kura arī ir vistrūcīgākā – tikai ar sešiem kandidātiem. Tās lokomotīve ir Bērzaunes pagasta zemnieku saimniecības “Aizupes” īpašnieks Jānis Garbovskis. 

Nacionālās apvienības līdere ir SIA “Ananass”, kas pēc uzņēmumu reģistra datiem nodarbojas ar datortehnikas tirdzniecību un remontu, grāmatvede Aija Mežale. Savukārt “Jaunā Vienotības” līdere ir kultūras un izglītības biedrības “Riteneitis” vadītāja Maruta Castrova. “Saskaņas” līderis ir Balvu novada pašvaldības Iepirkumu komisijas vadītāja vietnieks Gints Grīslis, kuram seko vairāki Balvu un Viļakas novadu pašreizējie domnieki.

Jāpiemin, ka Balvu novadā jau agrāk ir bijušas saķeršanās starp ZZS nacionālajiem sadarbības partneriem - LZS un LZP, kas arī šoreiz startē katra ar savu sarakstu. Kā šīs nesaskaņas radušās, tā īsti vairs neviens neatceras, bet tiek spriests, ka to iemels savulaik varēja būt diezgan prozaisks – personiskas ambīcijas. Prognozes liecina, ka arī jaunā novada dome varētu būt visai sadrumstalota.

Krāslava: septiņu partiju pilnais saraksts

Arī Krāslavas novadā, kurš nu tiks papildināts ar Dagdas novadu un daļu no Aglonas novada, LZS un LZP startē katra ar savu sarakstu. Novadā par 15 domnieku krēsliem sacentīsies 127 kandidāti no septiņiem sarakstiem, kuri visi piedāvā maksimālo kandidātu skaitu – 18.

LZP līderis būs Krāslavas slimnīcas Ķirurģiskās nodaļas vadītājs Vjačeslavs Aprups, kuram seko Asūnes un Ķepovas pagasta pārvaldes vadītāja Žanna Aišpure un Indras pagasta pārvaldnieks Gunārs Svarinskis. Savukārt LZS lokomotīve ir pašreizējais Krāslavas novada vadītājs Gunārs Upenieks, kuram seko ar trešo numuru seko arī Aglonas novada vadītājs Juris Butēvics (Aglonas pagastu pēc reformas gan pievienos Preiļu novadam).

Savukārt Dagdas novada domes priekšsēdētājs Aivars Trūlis ir Latvijas Reģionu apvienības listes līderis. Savā ziņā var uzskatīt, ka apvienības saraksts ir dagdēniešu interešu aizstāvis, Bet tajā ir arī Krāslavas novada cilvēki, no kuriem pazīstamākā visas Latvijas mērogā varētu būt Laimes muzeja Indrā vadītāja Ilona Kangizere. Arī apvienības priekšvēlēšanu sauklis sākas ar Dagdas piesaukšanu, un tikai tad seko Krāslava: “Stipra Dagda. Stipra Krāslava. Stipra Latgale”.

Latgales partijas saraksta līderis ir Dagdas novada domnieks Viktors Stikuts, kuram seko viņa kolēģis no Krāslavas - Raimonds Kalvišs. "KPV LV" lokomotīve ir Dagdas novada deputāts Raimonds Nipers, kurš savulaik pabijis arī Ingunas Sudrabas partijas “No sirds Latvijai” valdē. “Saskaņas” lokomotīve ir valsts akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” būvdarbu vadītājs Raitis Azins, bet Jaunā konservatīvā partija uz vēlēšanām iet ar zemnieku saimniecības “Alas” īpašnieku Dmitriju Zalboviču priekšgalā.