Mājas konservi ir mūžīgi vai tomēr ar laiku kļūst nāvīgi bīstami? Ārsts pastāsta, kad un ko nevajadzētu ēst
Mājas konservi var palikt droši lietojami no diviem līdz pieciem gadiem, ja to pagatavošanas laikā tiek ievērotas visas sanitārās normas un uzglabāšanas noteikumi.
Tomēr pat pareizi aizvākotas burkas laika gaitā var kļūt bīstamas: tajās veidojas toksiskas vielas, bet, ja tiek pārkāpta sterilizācija - nāvējošs botulotoksīns. Infekcijas slimību ārste Olga Martņenko no Medicīnas centra "Mediland" izskaidroja, cik ilgi var uzglabāt dažādus konservus, kā atpazīt bojātus produktus un kā pasargāt sevi no inficēšanās.
Cik ilgi var uzglabāt konservus
Pēc ārstes teiktā, ja tiek ievērotas visas sanitārās normas un uzglabāšanas noteikumi, mājas konservi paliek droši un piemēroti lietošanai 2 līdz 5 gadus.
"Konkrētais uzglabāšanas laiks ir atkarīgs no produktu veida un to pagatavošanas. Piemēram, marinētus dārzeņus, lečo, mērces, gaļas un zivju konservus var uzglabāt aptuveni 2 gadus, ievērojot uzglabāšanas nosacījumus. Kompotus un sēnes var uzglabāt ne vairāk kā 1 gadu, bet skābētus kāpostus – līdz 6 mēnešiem," saka Martņenko.
Galvenais – nodrošināt burku hermētiskumu, sterilitāti aizvākošanas laikā un pareizus uzglabāšanas apstākļus: vēsu, sausu un tumšu vietu bez krasām temperatūras svārstībām. Uzglabāšanas ilgumu ietekmē arī konservu pagatavošanas veids – sterilizētie konservi glabājas ilgāk, saka infekcijas slimību ārste.
Cik ilgi var uzglabāt ievārījumu
Ja ievārījums ir pareizi pagatavots un uzglabāts vēsā, sausā un tumšā vietā, tas var palikt derīgs lietošanai no viena līdz trim gadiem. Tomēr ir nianses attiecībā uz to, no kādām ogām vai augļiem tas ir gatavots.
"Ievārījums ar kauliņiem glabājas līdz 8 mēnešiem. Bet, ja ievārījums ir bez kauliņiem, to var glabāt no 1 līdz 3 gadiem, atkarībā no augļu un ogu veida," skaidro ārste. Tajā pašā laikā visgaršīgākais un aromātiskākais ievārījums saglabājas pirmajā gadā.
Kā saprast, ka konservi ir bojāti
Ārste norādīja, ka atverot mājas konservus, vienmēr jāapskata burka. Ja parādās nepatīkama vai aizdomīga smaka, mainās krāsa, veidojas plēvīte vai putas - šos produktus kategoriski nedrīkst lietot uzturā, jo tas var būt bīstami veselībai. Ir arī citi bojājumu pazīmes.
"Bojāta konserva pazīmes var būt uzpūtušies vāciņi, šķidruma krāsas maiņa, šķidruma duļķainība vai pelējuma parādīšanās. Ja šādas pazīmes ir, konservus noteikti nedrīkst lietot – tos jāizmet," uzsvēra Martņenko.
Kā bojāti konservi kaitē cilvēkam
Ārste akcentēja, ka pat ja nav redzamu bojājumu pazīmju, laika gaitā konservos var veidoties toksiskas vielas, un šo pārlaisto konservu lietošana var izraisīt saindēšanos.
"Piemēram, ja kompotus un ievārījumus ar kauliņiem glabā ilgāk par 1 gadu, tajos var veidoties amigdalīns, kas vēlāk pārvēršas toksiskajā cianīda skābē. Sēņu un gaļas konservos laika gaitā sadalās olbaltums, kas padara šos produktus bīstamus veselībai," portālam UNIAN skaidroja Martņenko.
Kādas infekcijas slimības var attīstīties pēc bojātu konservu lietošanas
Bojāti mājas konservi var būt bīstami pārtikas saindēšanās risku dēļ, kas var būt dažādas smaguma pakāpes.
"Visbīstamākā slimība ir botulisms – smaga pārtikas saindēšanās, ko izraisa baktērijas Clostridium botulinum toksīns. Botulotoksīns ir ļoti spēcīga bioloģiskā inde. Tā ir viena no visspēcīgākajām indēm, tūkstošiem reižu spēcīgāka par indi no indīgas čūskas, t.i., visbīstamākā dabā pieejamā inde. Pat neliels toksīna daudzums bojā nervu sistēmu, izraisa muskuļu paralīzi, kas var novest pie smagām sekām, tostarp elpošanas paralīzes un nāves. Simptomi var ietvert redzes traucējumus (dubultošanās, miglaina redze), grūtības norīt, sausu muti, muskuļu vājumu un reiboni," brīdināja speciāliste.
Martņenko norādīja, ka aptuveni 20% cilvēku, kas saslimuši ar botulismu, mirst, un uzsvēra, ka pieredze rāda – galvenais šīs dzīvībai bīstamās slimības iemesls ir tieši mājas ražojumi: konservi, kūpinājumi, marinējumi.
"Baktērija Clostridium botulinum vairojas anaerobos apstākļos (bez skābekļa), tāpēc bīstami ir mājas konservi no gaļas, zivīm, sēnēm un dārzeņiem, īpaši, ja ir pārkāpti pagatavošanas vai uzglabāšanas noteikumi," brīdināja viņa.
Martņenko stāsta, ka botulisma izraisītājs ir pietiekami izplatīts dabā. Šī baktērija var nonākt konservos ar zemi, ja dārzeņi, augļi vai ogas nav kārtīgi nomazgāti.
Mikrobi var nokļūt konservos arī tad, ja nav ievērots sterilizācijas režīms vai izmantota slikti nomazgāta trauku. Hermētiski noslēgtās burkās, bez skābekļa piekļuves, baktērija sāk izdalīt toksīnu, un cilvēka organismā toksīns neiznīcinās ne kuņģī, ne zarnās, uzsvēra infektoloģe.
"Pat ja ar botulismu saindētus konservus vāra, tie nekļūst mazāk bīstami. Bīstamie mikrobi iztur vārīšanu. Tieši tāpēc mājas konservēšanā nepieciešams izmantot sterilizatorus, bet, ja to nav, drošības garantiju šādiem konserviem nav," secināja ārste.
Viņa piebilda, ka viens no ļoti bīstamiem mītiem ir uzskats, ka botulismu var pamanīt. "Daudzi uzskata, ka botulisma gadījumā vienmēr parādās izplūdušas burkas vāciņi un nepatīkama smaka. Diemžēl, pretēji izplatītajam uzskatam, burkās, kas satur nāvējošu toksīnu, bumbāžas pazīmes parādās ļoti reti. Visbiežāk konservi, kuros ir botulisma izraisītājs, vispār nemaina ārējo izskatu," skaidroja viņa.
Tas nozīmē, ka tik smagu pārtikas saindēšanos kā botulismu var saņemt pat ēdot produktus, kas pēc izskata un garšas šķita pilnīgi normāli.
Kā pareizi uzglabāt mājas konservus, lai izvairītos no infekcijas riskiem
Tomēr profilakse ir iespējama, mierināja ārste. Jāievēro rūpīgi produktus apstrādes nosacījumi, receptūra, sterilizācijas režīms un konservēto produktu uzglabāšana. Jāizmanto tikai kvalitatīvi dārzeņi, ogas un augļi – bez puves, attīrīti no augsnes atlikumiem un rūpīgi nomazgāti tekošā ūdenī.
"Obligāti ievērojiet receptūru un mājas sagatavošanas tehnoloģiju, pievienojiet konserviem citronskābi vai etiķi, sāli un cukuru. Šie komponenti veido vidi, kas neļauj botulisma mikrobiem izdzīvot. Gaļu un zivis mājas apstākļos var konservēt hermētiski noslēgtās burkās tikai, izmantojot autoklāvu, ievērojot nepieciešamo temperatūru. Tikai autoklāvā temperatūra sasniedz 120 grādus un vairāk, kad botulotoksīns mirst," saka Martņenko.
Galvenie noteikumi:
- Burkas un vāciņi jāsterilizē pirms konservēšanas;
- Vāciņiem jābūt cieši aizvērtajiem un neskartiem;
- Mājas konservu uzglabāšanai jābūt tumšai, sausai un vēsai vietai.
- Nav ieteicams uzglabāt mājas konservus vietās ar straujām temperatūras svārstībām, piemēram, garāžā.
Martņenko iesaka uzglabāt konservētus dārzeņus un augļus temperatūrā no 0 līdz +18°C, bet zivju un gaļas konservus – ne augstāk par +12°C. Ārste arī rekomendē mājas gaļas vai zivju konservus pirms pasniegšanas siltumtreatmentēt, piemēram, vārot vai apcepot 20 minūtes. Atvērtus konservus jāizlieto uzreiz, nevis jāglabā ledusskapī vairākas dienas.
"Un visbeidzot: nekad nepēciet tirgos vai nelegālās tirdzniecības vietās mājas konservus, kā arī sāļas, kūpinātas vai žāvētas zivis, kas pagatavotas mājas apstākļos. Nekādā gadījumā neēdiet konservus ar izplūdušiem vāciņiem vai tos, kuri rada šaubas par kvalitāti pēc izskata, konsistences, smaržas vai garšas," noslēdza speciāliste.
