
Ginesa rekordi, slēptie signāli un miljonāri. Interesanti fakti par pievilcīgo pludmales volejbolu

Šobrīd pilnā sparā turpinās 2025. gada pasaules čempionāts pludmales volejbolā, kas pirmo reizi tiek organizēts Austrālijā. Turnīrā startē arī divi pāri no Latvijas, Tīna Graudiņa/Anastasija Samoilova un Mārtiņš Pļaviņš/Kristians Fokerots. Spēle attīstījusies jau pasen un tajā netrūkst interesantu faktu.
Lai arī FIVB paspārnē pludmales volejbola pasaules čempionāts tiek organizēts vien kopš 1997. gada, pašam sporta veidam ir pietiekami sena vēsture.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas piedāvātajā materiālā par pludmales volejbolu tiek vēstīts, ka sporta veida pirmsākumi meklējami ASV, Kalifornijas štata Santamonikā, kur ap 1920. gadu veidojās pirmie šī sporta veida klubi un notika savstarpējās spēles. Tomēr vēstures annāles liecina par vēl nedaudz agrāku pludmales volejbola rašanos. 1915. gada Havaju salās “Outrigger” pludmales un kanoe klubs izveidoja pirmo zināmo pludmales volejbola laukumu.
Tā izmēri ir mazāki nekā klasiskā volejbola. Ja klasiskā volejbola laukums ir 18 metru garš un deviņus metrus plats, tad pludmales volejbolā tas ir par diviem metriem īsāks (16 metru garš) un par vienu metru šaurāks (8 metru plats).
Sporta veida popularitātei ASV par labu nākusi Lielā depresija, kas bija ekonomiskā dižķibele 12 gadu garumā (no 1929. līdz 1941. gadam). Ņemot vērā, ka ar pludmales volejbolu varēja nodarboties bez liekiem tēriņiem, amerikāņi daudz laika devās pavadīt pludmalē, jo tas neko tiem neizmaksāja. Popularitātes vilnis pārcēlās arī uz Eiropu, kur tieši Lielās depresijas laikā sāka nodarboties ar pludmales volejbolu.
Ņemot vērā, ka pludmales volejbola laukums ir īsāks, pēc šī brīža noteikumiem katru komandu veido divi spēlētāji vai spēlētājas. Divu pludmales volejbolistu komandu likumu iedzīvināja Pols Pablo Džonsons un pēc šādas koncepcijas pirmā pludmales volejbola spēle tika aizvadīta 1930. gadā. Viņš Santamonikā gaidīja dalībniekus sešu spēlētāju duelim (trīs pret trīs), taču ieradušies bija vien četri, un viņš lēma spēlēt ar tiem, kuri ir atnākuši. Tas vēlāk tika pārņemts arī pirmajās sacensībās Kalifornijā, 1948. gadā notiekot pirmajam turnīram ar balvu fondu - uzvarētāji izcīnīja kasti gāzētus atspirdzinošos dzērienus.
Pludmales volejbolu, kā jau zināms, spēlē uz smiltīm. Nemaz tik bieži pludmales volejbolistiem nav kādi ļoti nopietni savainojumi, kā tas ir, piemēram, kontakta sporta veidos kā hokejā, futbolā vai basketbolā. Tāpat pludmales volejbolu var saukt par vienu no pievilcīgākajām sporta spēlēm pasaulē, jo tas ir viens no retajiem sporta veidiem pasaulē, kur mazāk apģērba ir labāk. Sportisti spēlē ar basām kājām un piegulošiem sporta tērpiem, lielākajai daļai ķermeņa esot atsegtam vai atsegtai. Pludmales volejbolā ir pat speciāls noteikums, ar ko aizliegts vilkt pārāk daudz apģērba.
Šajā sporta veidā pastāv arī slēpti signāli, kuri tādējādi starp sportistiem sadala laukumu daļu pie aizsardzības. Pastāv divi termini “līnija” (the line) un “stūris” (the angle). Līnija ir mazākā daļa laukuma aiz spēlētāja, kas devis signālu, bet stūris ir lielākā daļa laukuma. Viens pirksts nozīmē, ka signalētājs pie tīkla bloķēs pa līniju, bet aizsargam jānosedz viss pārējais laukums. Divi pirksti nozīmē, ka bloķētājs mēģinās bloķēt pa diagonāli, bet aizsargs virzīsies līnijas virzienā. Rādot kulaku, bloķētājs mērķe bloķēt bumbu un skatīties tās virzību un arī attiecīgi reaģēt.
Pārsvarā pludmales volejbolisti ir labā fiziskā formā. Izskaitļots, ka vidēji spēles laikā katrs no tiem veic 300 lēcienus. Tāpat ir spēlētāji, kuri karjeras laikā kļuvuši par miljonāriem. Viena no tādām spēlētājām ir amerikāniete Kerija Volša-Dženingsa. No uzvarām turnīros un sponsoru darījumiem viņas aktīvu vērtība uzlēca līdz aptuveni desmit miljoniem ASV dolāru. Tieši Dženingsa kopā ar Mistiju-Meju Trenoru var uzskatīt par veiksmīgāko pludmales volejbola pāri, kas nezaudēja vairāk nekā 112 spēlēs pēc kārtas. Pāris kļuva par pasaules čempionēm 2005. un 2007. gadā, kā arī izcīnīja zeltu 2004., 2008. un 2012. gada olimpiskajās spēlēs.
Ginesa rekordu grāmatās ierakstīta garākā pludmales volejbola spēle, kas ilga 25 stundas un 39 minūtes. To 2010. gada 3. un 4. jūlijā īstenoja Vācijas Gerlicas pilsētā. Spēlētāji atpūsties varēja tikai 30 sekunžu pātrtraukumos, starp setiem vienu minūti un ik pēc katras aizvadītās stundas (piecas minūtes). Spēle sākās 3. jūlijā plkst. 9:00 no rīta un noslēdzās nākamajā dienā 10:39. Spēles dalībnieki atceras, ka diena esot bijusi karsta, termometra stabiņam aizsniedzoties līdz 37 grādiem.
Ginesa rekordu grāmatā ierakstīta arī garākā profesionālā pludmales volejbola spēle, kas ilgusi stundu un 53 minūtes 2008. gadā Krievijā. Norvēģi Anderss Lunds Hojers/Bo Soderbergs pārspēja ķīniešus Lī Jianu/Žo Šunu ar 17-21, 31-29 un 24-22.








