Stukāns norāda, ka prokuratūrai ar tiesu varētu nesakrist viedoklis saistībā ar Meroni darbībām
Prokuratūrai varētu nesakrist viedoklis ar tiesu jautājumā par Aivara Lemberga arestētās mantas glabātāja Rūdolfa Meroni darbībām pēc prasības nodot šo mantu Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA), intervijā žurnālam "Ir" izteicies ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Rīgas apgabaltiesa, pasludinot notiesājošo spriedumu Ventspils domes priekšsēdētāja Lemberga krimināllietā, pieņēma arī blakuslēmumu, aicinot Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret Šveices advokātu Meroni, kurš nav izpildījis tiesas lēmumu par mantas nodošanu NVA.
"Nezinu, es domāju, ka tur varbūt mums arī nesakritīs viedoklis ar tiesu," izteicies Stukāns, "ko Meroni ir pieņēmis un ko var atdot. Viņš nav atteicies to darīt, un šeit diemžēl daudzi jautājumi nav saprotami, kā tas fiziski notiek."
Stukāna skatījumā, par akciju arestiem Kriminālprocesa likumā esot pateikts tikai tas, ka tiek paziņots akciju turētājam, ka viņš nevar tās atsavināt. "Nav ne procedūras, ne uzraudzības, ne nodošanas-nenodošanas mehānisma. Nav pat mehānisma, ja mēs gribētu nomainīt akciju turētāju. Šis jautājums atstāts pašplūsmā. Šobrīd visi ir pamodušies, bet diemžēl man nav zināms, vai šajā virzienā kāds strādā."
Savukārt Valsts policijas ierosinātajā lietā pret Meroni runa esot jau par pavisam citiem pārkāpumiem. "Ir pazīmes, ka manta netika labā ticībā pārvaldīta. Meroni vienkārši turpināja saimniecisko darbību. Vai šajā saimnieciskajā darbībā nav saskatāma arī savu interešu realizācija, to šobrīd pārbauda policija. Mēs, cieši sadarbojoties ar izmeklētājiem, veicam faktisko apstākļu noskaidrošanu."
Taujāts, kāda virzība varētu būt lietām "par Lemberga stipendiātiem un par politisko partiju kukuļošanu "Ventspils naftas" privatizācijā", Stukāns atzīmējis, ka tajās "pēdējos gadus nekas netika darīts". "Jo vienkārši vairs arī nebija iespējams kaut ko darīt," stāstījis ģenerālprokurors, "šeit ir jautājums par sarežģīto shēmu veidošanu saistībā ar dažādu ārpus Latvijas subjektu iesaistīšanu, labuma guvēju, visādu veidu ofšoru un citu uzņēmumu ķēdes izveidošanā. Mums visā ir jābalstās uz citu valstu tiesībaizsardzības iestāžu darbību, un ne visos gadījumos šīs valstis ir pretimnākošas."
"Ja personas nesniedz liecības, tad to arī vairs objektīvi nevar ne nofiksēt, ne kaut kādā veidā restaurēt. Tajā laikā jau neviens neizmantoja ne bankas pārskaitījumus, ne elektronisku naudas apriti, viss notika fiziski. Un, ja tajā laikā tas netika piefiksēts operatīvā ceļā, tad, ja persona nesniedz atbildes, nekas nevar sanākt. (...) Ja būtu pavedieni, kur mēs varētu apstiprināt izvirzīto versiju, tad lietai jau sen vajadzēja būt tiesā. Cilvēki arī, paejot laikam, tomēr izdomā pastāstīt patiesību, un tas var pilnīgi mainīt kādas lietas virzību. Bet tajā lietā man nav zināms. Tāpēc gaidām juridisku izvērtējumu par iespējamību turpināt šo lietu," turpinājis Stukāns.
Savukārt runājot par digitālās televīzijas lietu, kurā apsūdzības uzrādītas uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andri Šķēlem un Aināram Šleseram, Stukāns zinājis stāstīt, ka prokurors līdz vasarai apņēmies šo lietu nodot tiesai.
Taujāts, vai apsūdzības bija iespējams uzrādīt tāpēc, ka liecības sniedzis "Tet" bijušais vadītājs Juris Gulbis, Stukāns sacījis: "Es nezinu, vai viņš vispār ir sniedzis liecības, viņš taču visu noliedz. Tad man jāprasa prokuroram, vai viņš ir kaut ko sniedzis papildus. Manuprāt, ne."
