Antivielu terapija ir efektīva Covid-19 pacientu ārstēšanā, taču izmaksas ir ļoti augstas

Patlaban Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) izvērtē divas zāļu terapijas, no kurām viena - "REGN-COV2" - ir divu monoklonālo antivielu kombinācija, kas jau provizoriski apstiprināta, sniedzot iespēju Eiropas Savienības valstīm iegādāties šo medikamentu. Šādu iespēju jau izmantojusi Francija, kas iegādājusies šo medikamentu lietošanai slimnīcās.

Šīs terapijas izvērtēšanai iesnieguši divi ražotāji - "Celltrion" un "Regeneron" -, un tās balstās uz monoklonālajām antivielām, kas ir mākslīgi radītas molekulas, kas paredzētas tam, lai brīdī, kad cilvēks saskaras ar Covid-19 infekciju, tā ķermenī būtu pietiekami spēcīgas antivielas, kas ar infekciju spētu cīnīties.

Vienu no šiem medikamentiem - "REGN-COV2", kuru ražo "Regeneron", - jau iepriekš izmantoja bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa ārstēšanai, kad viņš pagājušā gada rudenī saslima ar Covid-19. Tramps no saslimšanas atguvās salīdzinoši ļoti ātri un spēja turpināt dalību priekšvēlēšanu kampaņā.

Kā atzīmēja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska, neskatoties uz faktu, ka joprojām trūkst gala datu par šo medikamentu, monoklonālās antivielas uzrāda rezultātus.

To apliecinot arī EZA lēmums šim medikamentam sākt pakāpenisko izvērtējumu - procesu, ko aģentūra sāk gadījumos, kad ir pietiekami daudz datu, kas liecina, ka šai terapijai varētu būt efekts un ka to ir vērts pētīt un vērtēt. Pakāpeniskā izvērtēšana no praktiskā skatupunkta nozīmē, ka datus vērtē uzreiz, procesa gaitā, līdz ko tie kļūst pieejami. Poplavskas skatījums uz šī medikamenta nākotni ir pozitīvs, lai gan joprojām ir daudz nezināmo.

Līdzīgu redzējumu pauda arī Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors Valters Bolevics, kurš norādīja, ka rudenī veikto klīnisko pētījumu laikā medikaments demonstrēja efektivitāti cīnīties ar Covid-19 slimības sākumā, kā arī spēju samazināt hospitalizācijas nepieciešamību pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu slimības gaitu.

Bolevics zināja teikt, ka atsevišķi pētījumi pat liecina, ka šis risinājums potenciāli palīdzēs izvairīties no saslimšanas kā tādas. Farmācijas nozares pārstāvis pauda uzskatu, ka šobrīd tas ir tikai laika jautājums, kad šie un citi inovatīvi medikamenti varētu tikt izmantoti Covid-19 ārstēšanai, tostarp Latvijā.

Tomēr prakse rādot, ka šai terapijai ir arī mīnusi. Piemēram, kā atzīmēja Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis, pagaidām šī medikamenta īstena lietderība ir pierādīta tikai gadījumos, kad jānovērš smaga slimība pacientiem ar riska faktoriem vai nopietniem imunitātes traucējumiem. Medikamenti gan iedarbojas profilaktiski uz jebkuru, bet te būtu jāņem vērā, ka vairumam cilvēku nopietna slimības gaita neattīstās.

Dumpis skaidroja, ka šī medikamenta gadījumā ārstēšana ir jāsāk pēc iespējas ātrāk, ambulatori un pēc kontakta ar Covid-19 slimnieku vai slimības pašā sākumā. Situāciju sarežģījot fakts, ka medikaments jāievada vēnā un pēc tā var rasties nopietnas blaknes. Tāpēc pagaidām infektologam šķiet, ka vismaz Latvijas apstākļos šos medikamentus varētu lietot tikai stacionāra apstākļos. "Kopumā jāsaka, ka pētījumi vēl turpinās, un to, kā labāk pielietot šos medikamentus, uzzināsim pēc to noslēguma," sacīja Dumpis.

Speciālists uzskata, ka šīs terapijas vietā ērtāk būtu visus vakcinēt pret Covid-19. "Vakcinētiem cilvēkiem šos medikamentus pielietot nav vajadzības. Turklāt pēc zāļu lietošanas kādu laiku vakcinācija nav iespējama," piebilda infektologs.

Vislielākā problēma gan esot monoklonālo antivielu terapiju izmaksas, kas ir ļoti augstas. Pēc Jaudzema aplēsēm, šādām zālēm izmaksas varētu būt pat desmitos vai simtos tūkstošu eiro, līdz ar to, lai arī medikaments uzrāda augstāku efektivitāti nekā, piemēram, remdisivīrs, šīs zāles tomēr nebūs plaši pieejamas.

Tas, vai šīm zālēm laika gaitā kritīsies cena, būšot atkarīgs no to izstrādātāja - kā tas būs nolēmis aizsargāt savu intelektuālo īpašumu. Kā piemēru Jaudzems norādīja remdisivīru, kas attīstītajās valstīs tiek pārdots par augstāku cenu nekā attīstības valstīs. Tas esot skaidrojams ar to, ka šo medikamentu attīstītajās valstīs ir atļauts izplatīt tikai farmācijas kompānijai "Gilead", kamēr citur, piemēram, Āfrikā un Āzijā, uz pandēmijas laiku "Gilead" medikamentu ražošanai un izplatīšanai licencējis arī vietējām kompānijām bez patentmaksas, kā rezultātā samazinās arī medikamenta cena.