Stājies spēkā attaisnojošais spriedums Ogres mēram Helmanim un uzņēmējam Robežniekam izspiešanas lietā
Šodien stājies spēkā attaisnojošs Rīgas apgabaltiesas spriedums krimināllietā, kurā Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) un kādreizējais "Ogres televīzijas" īpašnieks Artūrs Robežnieks tika apsūdzēti par naudas prettiesisku pieprasīšanu no bijušā Ogres novada domes deputāta Gunāra Kārkliņa, noskaidroja aģentūra LETA.
Šādu lēmumu Augstākā tiesa (AT) pieņēma, jo kasācijas protests par apelācijas instances tiesas spriedumu nebija iesniegts, kas norāda, ka prokurors kā valsts apsūdzības uzturētājs ir piekritis apelācijas instances tiesas spriedumam, ar kuru apsūdzētie atzīti par nevainīgiem un attaisnoti. Savukārt cietušā pārstāves kasācijas sūdzībā paustie argumenti bijuši saistīti ar lietā iegūto pierādījumu citādu novērtējumu, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.
Līdz ar AT lēmumu stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas 2020.gada 3.novembra spriedums. AT lēmums nav pārsūdzams.
Iepriekš vēstīs, ka Rīgas apgabaltiesa pērna gada 3.novembrī nolēma attaisnot Helmani un Robežnieku. Rīgas apgabaltiesa nolēma Ogres rajona tiesas 2017.gada 27.marta spriedumu atcelt, abas personas atzīt par nevainīgām pret tām celtajās apsūdzībās un attaisnot.
Pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Brigita Būmeistere skaidroja, ka iepriekš AT lēmumā bija norādīts, ka prokurora tiesības apelācijas instances tiesā grozīt apsūdzību ir būtiski ierobežotas, un šādi grozījumi nedrīkst pasliktināt apsūdzēto stāvokli, tajā skaitā viņu tiesības uz aizstāvību.
"Turklāt apsūdzībā pēc Krimināllikuma 183. panta otrās daļas bija nepieciešams norādīt konkrētas apkaunojošas ziņas, jo tiesām ir jāvērtē, vai šīs ziņas, kuras plānots publicēt, ir patiesas, nepatiesas, izdomājumi," sacīja Būmeistere.
Ne grozītajā apsūdzībā, ne lietas materiālos neesot pietiekami konkrētas informācijas par to, kādas kompromitējošas ziņas bijis plānots demonstrēt "Ogres televīzijas" filmā par Ogres pašvaldības deputātu un citiem vietējās pašvaldības deputātiem, lai apsūdzētos varētu atzīt par vainīgiem viņiem inkriminētajā noziegumā.
Helmaņa advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA teica, ka šis tiesas spriedums liecina par tiesu sistēmas sakārtošanos.
Pirmās instances tiesa Helmanim un Robežniekam katram bija piespriedusi 38 000 eiro sodu par izspiešanu grupā. Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā pirmo reizi, šo spriedumu atstāja nemainītu. Lietā tika iesniegtas kasācijas sūdzības, un AT apelācijas instances spriedumu atcēla, līdz ar to lieta atkal nonāca Rīgas apgabaltiesā, kurai tā no jauna bija jāskata apelācijas kārtībā.
AT iepriekš savā spriedumā atzina, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pieļāvusi vairāku Kriminālprocesa normu pārkāpumus, kas atzīstami par būtiskiem un noveduši pie nelikumīga nolēmuma.
2009.gadā Valsts policija Helmani aizturēja saistībā ar lietu, kas ierosināta par mēģinājumu izspiest naudu, lai Ogres televīzijā netiktu demonstrēts kāds kompromitējošs sižets. Vienlaikus tika aizturēts Robežnieks.
Helmanis kopā ar Robežnieku tika apsūdzēti par līdzekļu izspiešanu no Helmaņa bērnu krusttēva, toreizējā Ogres novada domes deputāta Kārkliņa pirms pašvaldības vēlēšanām.
Neminot apsūdzēto vārdus, prokuratūra iepriekš norādījusi, ka 2009.gada aprīļa beigās apsūdzētais, izmantojot apstākli, ka 2009.gada 6.jūnijā paredzētas pašvaldību vēlēšanas, vienojās ar otru apsūdzēto par naudas prettiesisku pieprasīšanu no kāda Ogres novada domes deputāta.
"2009.gada pavasarī apsūdzētais, atrodoties kādas kafejnīcas telpās, psihiski iedarbojoties uz cietušo, paziņoja vīrietim, ka īsi pirms pašvaldību vēlēšanām "Ogres televīzijā" plānots pārraidīt kompromitējoša satura filmu par Ogres deputātu un citiem vietējās pašvaldības deputātiem, kas viennozīmīgi varētu kaitēt cietušajam gan kā Ogres novada domes deputātam, gan kā nākošā sasaukuma deputāta kandidātam," iepriekš norādījusi prokuratūra.
Helmanis pret viņu vērsto apsūdzību nosaucis par politisko izrēķināšanos un uzskata, ka lieta pret viņu sākta, pateicoties viņa politiskajam oponentam Kārkliņam. Pēc Helmaņa teiktā, Kārkliņš vēlējies panākt detālplāna apstiprināšanu lielveikala būvniecībai, pret ko stingri iestājies Helmanis, jo konkrētajā teritorijā izveidota piemiņas vieta represētajiem.
Iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs noziedzīga nodarījuma sastāva neesamības dēļ izbeidza citu kriminālprocesu pret Helmani saistībā ar iespējamām nelikumībām darba nespējas lapas saņemšanā.
