Naktī Jēkabpilī nozagts lielgabals no padomju memoriāla

Informācija par lielgabala pazušanu saņemta šorīt. Ar iesniegumu par objekta pazušanu policijā vērsusies nevis pašvaldība, bet citas personas. Policija par zādzību sākusi kriminālprocesu.

Likumsargi arī aicina atsaukties iespējamos notikušā aculieciniekus, kas diennakts tumšajā laikā manījuši aizdomīgas personas memoriāla apkārtnē.

Arī pašvaldībā apstiprināja, ka no parka teritorijas Rīgas ielā 205 patvaļīgi demontēts un aizvests tajā esošais lielgabals.

Pašvaldība par notikumu esot sniegusi informāciju VP. Par notikušo tiek gatavota informācija Ārlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai, kā arī Brāļu kapu komitejai.

Šis jautājums šodien ārpus kārtas tika aktualizēts citām lietām veltītās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes sākumā. Komisijas priekšsēdētājs, bijušais Jēkabpils domes deputāts Kaspars Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) un deputāts Artuss Kaimiņš izteicās, ka ir netipiski, ka, nevienam neredzot, tiek nozagts tik smags metāla objekts kā lielgabals.

Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs (S) akcentēja, ka attiecīgajā vietā esot apglabāti mūžībā aizgājušie cilvēki. "Un tie deputāti, kuri [par notikušo] smejas un mēģina ņirgāties internetā - es domāju, ka tas ir nozieguma atbalsts. Un par to ir arī krimināllikuma pants," akcentēja Klementjevs. Visdrīzāk, atsaucoties uz komisijas sēdes sākumā izskanējušo informāciju, politiķis pauda, ka, ja pašvaldības pārstāvji nezina, kas notiek tās teritorijā, tā arī ir problēma.

Ģirģens pauda, ka notikuma vietā ir daudz policijas, kas ļaus rast risinājumu. Valsts kontrolieris Rolands Irklis arī īsi piebilda, ka šajā situācijā darbs ir VP, kas, iespējams, ātri nonāks uz pēdām atbildīgajiem un pieņems vajadzīgos mērus.

Jau ziņots, ka Jēkabpilī joprojām nav atrisināts jautājums par padomju memoriāla ar lielgabalu un apbedījumu pārvietošanu, kas aktualizēts vēl 2019.gadā, pirms 4.maija Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militārās parādes.

Nacionālā apvienība, kuras rindas savulaik pārstāvēja arī pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola (P), izplatījusi medijiem paziņojumu, apgalvojot, ka Jēkabpils pašvaldība 2021.gada budžetā ietvērusi līdzekļus Otrā pasaules kara memoriāla labiekārtošanai 20 000 eiro apmērā. Nacionālās apvienības ieskatā tas ir nepieņemami, jo pauž atbalstu padomju režīma noziegumiem un ideoloģijai.

Partijas ieskatā pašvaldības iecere ieguldīt tūkstošiem eiro memoriāla labiekārtošanā norāda uz vēlmi nostiprināt svešās varas klātbūtni pilsētā. Tādēļ apvienība aicina Jēkabpils pašvaldību atcelt šo budžeta pozīciju un līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

"Nacionālās apvienības Jēkabpils nodaļa ir apņēmusies visiem spēkiem iestāties pret labiekārtošanas darbiem un aktīvi paust savu nostāju, ja darbi tomēr tiks uzsākti," pausts paziņojumā.

Savukārt Ozola klāstīja, ka līdzekļi paredzēti nevis memoriāla, bet parka, kurā tas atrodas, atjaunošanai pēc jau izstrādātā tehniskā projekta. Lai arī 2021.gada budžeta paskaidrojuma rakstā norādīts, ka līdzekļi ieplānoti "Otrā pasaules kara memoriāla Rīgas ielā 205 labiekārtošanas uzsākšanai", politiķe apgalvoja, ka izvēlēts neveiksmīgs formulējums.

Vienlaikus Ozola stāstīja, ka jautājums par lielgabala un karavīru apbedījumu pārvietošanu uz Brāļu kapiem Varoņu ielā joprojām nav atrisināts, jo tiek gaidīts saskaņojums no Brāļu kapu komitejas. Domes pārstāve solīja aktualizēt šo jautājumu.

Arhīvs liecina, ka 2019.gadā, pirms NBS parādes Jēkabpilī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) aicināja Jēkabpils pašvaldību nekavējoties vērsties Ārlietu ministrijā (ĀM), lai risinātu jautājumu par pilsētas parkā izvietoto padomju lielgabalu.

Pabriks viesojies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur komisijas deputāts, bijušais Jēkabpils domnieks Kaspars Ģirģens (KPV LV) vērsa Pabriku uzmanību, ka 4.maijā Jēkabpilī par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai notiks NBS militārā parāde, taču daudziem vietējiem pensijas vecuma iedzīvotājiem sāpīgs temats ir vietējā parkā stāvošais padomju lielgabals.

Savukārt toreizējais pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) aģentūrai LETA stāstīja, ka laikā, kad Krievijas vēstnieks Latvijā bijis Aleksandrs Vešņakovs, pašvaldībai teju izdevies panākt vienošanos ar kaimiņvalsti par objekta pārvietošanu. Taču, mainoties vēstniekam, sarunas noklusušas.

"Mēs nevēlamies eskalēt situāciju. Esam daudznacionāla pilsēta, lieliski sadzīvojam kopā, kopā būvējam Latviju. Negribam, lai pasliktinās attiecības ne ar vienu Latvijas kaimiņvalsti," komentēja pilsētas mērs.

Viņš stāstīja, ka lielgabala un zem tā esošu apbedījumu patvaļīgu pārvietošanu liedz starp Latviju un Krieviju noslēgtais līgums, kas paredz arī Latvijas karavīru apbedījumu uzturēšanu Krievijas teritorijā. "Mēs nevaram pieļaut, ka šādas rīcības dēļ mūsu karavīru kapi Krievijā tiktu pamesti," klāstīja Ragainis.

Vairāku karavīru mirstīgās atliekas, kas apbedītas zem lielgabala, varētu pārvietot uz pilsētas brāļu kapiem, un tad pilsētā būtu viena piemiņas vieta.

Jēkabpils mājaslapā sadaļā pie apskatāmām piemiņas vietām minēts, ka Krustpils parks ir veidots 20.gadsimta sākumā starp pilsētas apbūvi un Ādamsona gruntsgabalu. Otrā Pasaules kara memoriāls tika atklāts 1976.gadā. Tas veltīts deviņu Padomju Savienības varoņu piemiņai, kas krituši, atbrīvojot Jēkabpils rajonu no Vācijas karaspēka. Lielgabals uzstādīts pie karā kritušo krievu armijas un latviešu strēlnieku korpusa virsnieku apbedījuma.

Kā zagļiem izdevās "aizstiept" lielgabalu?

Grūti nepiebilst, ka nozagtā lielgabala apmēri un svars nebūt nav bijuši niecīgi.

Laika posmā no 1941.-1945. gadam ražotā 76 milimetru "M1942 (ZiS-3)" lielgabala kaujas svars bijis 1,2 tonnas.

Lai arī vecākās bildēs redzams, ka Jēkabpils piemineklī nav izmantotas visas lielgabala daļas - vien 3,4 metrus garais stobrs -, tas tik un tā visticamāk bijis pietiekami smags un prasījis piepūli zagļiem.

Lai arī Jēkabpilī pieminekls ar "M1942 (ZiS-3)" daļām izveidots, lai pieminētu Otrajā pasaules karā kritušos sarkanarmiešus, konkrētais ierocis izmantots arī sekojošos konfliktos, tostarp, Korejas karā, Vjetnamas karā, Afganistānas karā (1979.-1989.) un citos.